2003
M.D. apdare
ZINĀMU UN NEZINĀMU
CILVĒKU LŪGŠANAS
no Izlase. R., Klints, 2003
Ak, Kungs, dari mani par savu miera ieroci,
lai es mācītu mīlestību tur, kur ienīst,
lai piedotu tur, kur apvaino,
lai vienoju tur, kur naids,
lai modinu cerību tur, kur valda izmisums,
lai iededzu gaismu tur, kur valda tumsa,
lai nesu prieku tur, kur mājo rūpes.
Ak Kungs, neļauj man dzīties pēc tā,
kas mani mierinātu, bet ka es mierinātu,
ne lai mani saprastu, bet ka es saprastu,
ne lai mani mīlētu, bet ka es mīlētu.
Jo, kas tā atdod, tas saņem,
kas sevi aizmirst, tas atrod,
kas piedod, tam piedod,
un kas tā mirst,
tas atmostas mūžīgai dzīvei.
(Asīzes Francisks, 1181 – 1226)
Kungs, dod, lai es ar prieku dalītu
to, kas man pieder, visiem trūkumcietējiem;
un pazemīgi lūgtu to, kas man ir nepieciešams,
no tiem, kam tas ir.
No sirds es atzīstu visu ļauno, ko esmu darījis.
Un tagad lūdzos pacietību panest
to ļaunumu, ko pašreiz ciešu.
Māci man neapskaust savus tuvākos par viņu svētību
un neaizmirst pateikties Tev,
kad Tu uzklausi manas lūgšanas.
(Akvīnas Toms, 1225 – 1274)
Dievs, Tu, kura priekšā visas sirdsdurvis atvērtas,
visas vēlmes zināmas, apslēpts nav nekas,
skaidro mūsu sirdsprātu ar savu Svēto Garu,
lai varam Tevi mīlēt un Tavu svēto vārdu teikt un slavēt.
(Anglikāņu lūgšana)
Svētais un žēlīgais Dievs, mūsu Tēvs,
lūdzu dāvā man
ieskatu Tevi pazīt,
prātu Tevi saprast,
centību Tevi meklēt,
gudrību Tevi atrast,
garu Tevi pazīt,
sirdi par Tevi domāt,
ausis Tevi sadzirdēt,
acis Tevi saskatīt,
mēli Tevi sludināt,
dzīves gājumu, kas Tev pa prātam,
pacietību gaidīt uz Tevi
un izturību palikt Tev uzticīgam.
Dāvā man šķīstu dzīves noslēgumu –
Tavu svēto klātbūtni,
svētīgu augšāmcelšanos
un mūžīgo dzīvošanu.
(Benedikts no Nursijas, 6.gs.)
Ko man darīt, ja nespēju rast mieru un miegu?
Man nav, kur aizbēgt pašam no sevis
un domām, kas mani urda,
nožēlas, kas plosa, nemiera, kas neatstājas.
Gribētu sakopot savas domas, vērst tās uz Tavu pusi,
bet viss atslīgst atpakaļ un izjūk izklaidus.
Esmu sakalts važās pats sevī
un neredzu neviena gaismas stara,
nedz cerības uz glābiņu.
Nespējīgs uz lūgšanu, dodu sevi Tavās rokās.
(Tomass Pauls)
Kungs, mūsu Dievs! Tu esi liels, augsts un svēts –
pāri mums un visiem cilvēkiem.
Tavs lielums ir tieši tajā, ka Tu mūs
neaizmirsti, neatstāj mūs vienus un,
neskatoties uz visām mūsu vainām, mūs nepamet.
Tu esi dāvinājis savu mīļo Dēlu Jēzu Kristu, mūsu Kungu,
tā dodams mums sevi pašu un visu, kas Tev pieder.
Mēs Tev pateicamies, ka visu savu mūžu
un arī mūžībā drīkstam nākt pie Tavas žēlastības galda.
Tagad mēs noliekam tavā priekšā visu, kas mūs nospiež:
mūsu kļūdas, maldus un pārkāpumus,
mūsu bēdas, mūsu rūpes,
arī mūsu sacelšanos pret Tevi
un sarūgtinājumu, ko sevī nesam.
Te nu ir mūsu sirdis un mūsu mūžs,
ko Tu pazīsti labāk, kā mēs paši.
Mēs visu sevi ieliekam Tavās uzticamajās rokās,
kuras Tu esi mums pretī izstiepis mūsu Pestītājā.
Pieņem mūs, kādi esam. Piecel mūs, vājos,
un padari mūs, nabagus, bagātus no Tavas pārpilnības.
(Kārlis Barts, 1886 –1968)
Dievs, mūsu dzīves vadītāj:
ir dienas, kad mūsu nastas berž mūsu plecus
un nospiež mūsu muguras,
kad ceļš liekas vienmuļš un bezgalīgs
un debesis pelēkas un nomākušās,
kad mūsu dzīvei trūkst melodijas, mūsu sirdis ir vientuļas
un mūsu dvēseles palikušas bez drosmes –
tad, lūdzu, izlej pār mūsu ceļu gaismas vālu,
pacel mūsu acis uz debesīm,
kur redzam apsolījumu piepildījumu,
noskaņo mūsu sirdis drošai mūzikai,
dāvā mums kopības apziņu
ar ikviena laikmeta varoņiem un svētajiem
un tā atjauno mūsu garu,
lai mēs spētu iedrošināt dvēseles,
kas kopā ar mums iet pa lielo dzīves ceļu,
Tev par godu un slavu.
(Sv.Augustīns, 354 –430)
Labais Kungs Kristu, esi ar tiem,
kas šonakt vēl nomodā un slauka asaras.
Sūti tiem savu mierinājumu.
Dziedini slimniekus, stiprini pagurušos,
svētī mirstošos, veldzē cietējus, atvieglini grūtdieņus
un pasargā visus tos, kas priecājas, –
Tavas mīlestības dēļ.
(Sv.Augustīns, 354 – 430)
Kungs Jēzu, mans Pestītāj, ļauj man steigties pie Tevis!
Mana sirds ir salta, ak Kungs,
iesildi to ar savu nesavtīgo mīlestību.
Mana sirds ir grēcīga, šķīsti to ar savām dārgajām asinīm.
Mana sirds ir vāja, stiprini to ar savu līksmības Garu.
Mana sirds ir tukša, piepildi to ar savu klātbūtni.
Kungs Jēzu, mana sirds ir Tava, ņem to savā īpašumā
un vienmēr paturi to tikai pats priekš sevis.
(Sv.Augustīns, 354 – 430)
Visuvarenais Dievs, kas esi cilvēku un tautu Dziedinātājs,
kas spēj atjaunot izpostītus dzīves gājumus:
savā žēlastībā uzlūko mūsu laikmeta vētru
sagrauto pasauli un dziļi sašķelto baznīcu,
žēlsirdīgi izstiep pār to savu dziedinātāju roku.
Aicini visus cilvēkus pie sevis ticībā
un tuvini mūs vienu otram mīlestībā.
Palīdzi, lai Tava mīļā baznīca
atkal tiktu vienota un pildīta ar Svēto Garu
un apvienotu visas tautas vienā svētā kopībā,
kur valda taisnība un žēlastība, patiesība un brīvība,
kas patiesi godina Tevi caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.
(Viljams Templs, 1881 – 1944)
Kristu, esi ar mani,
Kristu, esi man priekšā, Kristu, esi man aizmugurē,
Kristus manī, Kristus zem manis, Kristus virs manis,
Kristus pa labi, Kristus pa kreisi,
Kristus, kur es guļu, Kristus, kur es sēžu,
Kristus, kad es ceļos,
Kristus ikviena cilvēka sirdī, kas par mani domā,
Kristus ikviena cilvēka mutē. Kas par mani runā,
Kristus ikviena cilvēka acī, kas mani redz,
Kristus ikviena cilvēka ausī, kas mani dzird.
Kaut Tava pestīšana, ak Kungs, būtu vienmēr pie mums.
(Sv.Petriks, 389 – 461)
Tu laipnais un svētais Debesu Tēvs,
dod mums gudrību Tevi ievērot,
centību Tevi meklēt,
pacietību uz Tevi gaidīt,
acis Tevi redzēt,
sirsnību par Tevi domāt
un dzīves gājumu Tevi pasludināt
– caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.
(Sv.Benedikts, 480 – 550)
Kungs, dod mums sapņu vietā ticību!
Dod, lai mūsu dzīve nav niecība!
Pildi Tu pats mūsu dzīvi ar Tavu mūžīgo saturu!
Dari mūs par Tavu īpašumu!
*
Kungs, uzturi mūs Tavā ceļā
un vadi mūs uz Tavu mūžīgo mērķi.
Paldies Tev, ka mūsu dvēsele
ik dienas var atrast spēku Tevī.
(Paulis Urdze, 1920 – 1985)
Tavās rokās, Kungs Jēzu,
es atstāju visus šīsdienas darbus,
visas sirdssāpes, visas grūtības,
visu, kas piemirsies, un visu, kas nokavēts;
visus priekus un daiļumu, mīlestību, prieku, sasniegumus;
visu ko citi cilvēki priekš manis darījuši,
un visu, ko es esmu darījusi viņiem,
– manu darbu un manas lūgšanas.
Un visus cilvēkus, kas man ir mīļi un tuvi,
es atstāju Tavā aizsardzībā,
Tavā dziedināšanā un atjaunošanā,
Tavā aicinājumā un vadībā,
Tavā vārdā un spēkā.
(Margarita Kropere, 1886 – 1980
vakara lūgšana)
Dievs Kungs, kad mēs Tevi lūdzamies,
no visas sirds vēlēdamies to labāko,
bet Tu redzi kādu vēl labāku ceļu,
kas noved pie Tevis spraustā mērķa,
tad lai Tavs prāts notiek un ne mūsu –
kā tas notika ar Tavu mīļo Dēlu,
mūsu Kungu un Pestītāju,
toreiz Ģetzemanes ciešanās.
(Ēriks Milners – Vaits, 1884 – 1964)
Mēs atzīstam savu vainu: esi mums žēlīgs, Tēvs,
un nepieskaiti mums mūsu grēkus,
bet dod savu žēlastību,
ka mēs tā dzīvotu,
lai Tavs svētais vārds tiktu mūsos svētīts.
Neļauj mums domāt, runāt, darīt vai uzsākt to,
kas nebūtu Tev par slavu un godu.
Dāvā mums, lai mēs Tevi mīlētu,
kā bērni mīl savu Tēvu,
Tevi bītos un godātu.
(Mārtiņš Luters, 1483 – 1546)
Ak, Kungs, kas esi mums devis vasaras sauli,
lai tā mūs iepriecinātu ar gaismu
un nogatavotu zemes augļus mūsu pārtikai,
un kas viņai pavēli norietēt, kad darbs ir padarīts,
lai tā atkal uzlēktu nākošajā rītā:
dod saviem kalpiem savu svētību,
lai mēs mācītos no Tavu roku darbu priekšzīmes
un sekotu vasaras saulei tās čaklumā.
Māci mums agri celties un vēlu doties pie miera,
lai mūsu rokas būtu vienmēr darba pilnas
un mēs degtu centībā Tev paklausīt.
Ļauj mūsu dzīves gaismai tā spīdēt citu priekšā,
ka arī viņi sāk godināt Tevi.
Māci mums labu darīt katru dienu,
būt noderīgiem citiem un izpalīdzēt ar prieku.
Un svētī mūs, lai mēs savu dzīves gājumu nobeigtu ticībā
un tā dotos ceļā, kas nekad nebeidzas.
(Toms Ernolds, 1795 – 1842)
Debesu Tēvs!
Liec mums nopietni rūpēties par Tavām pavēlēm.
Ļauj mums tās iedzīvināt mūsu dzīvē,
lai mēs iegūtu brīvību un augtu pretim Tavai valstībai.
(Visvaldis Klīve, 1935 – 2003)
Es esmu uz Tava ceļa, ak, Dievs,
Un Tu esi manos soļos.
Svētī priekš manis, ak Dievs,
Zemi zem maniem soļiem,
Svētī priekš manis, ak Dievs,
Taku, kur man jāstaigā.
(Sena ķeltu lūgšana)
Dievs Kungs, dāvini man svētīgu saprātu,
lai samierinātos ar neizbēgamo,
drosmīgi cīnītos pret pārvaramo
un Tavā gudrībā atšķirtu vienu no otra.
(Reinholds Nībūrs, 1892 – 1971)
Es lūdzos pēc spēka, lai varētu vairāk sasniegt;
es tiku darīts vājš, lai mācītos pazemīgi paklausīt.
Es lūdzos pēc veselības, lai varētu darīt lielus darbus;
es saņēmu nespēku, lai darītu labākus darbus.
Es lūdzos pēc bagātības, lai būtu laimīgs;
es tiku darīts nabags, lai būtu gudrs.
Es lūdzos pēc varas, lai ļaudis mani godinātu;
es saņēmu nevarību, lai izjustu vajadzību pēc Dieva.
Es lūdzos pēc visām lietām, lai mana dzīve būtu laimīga;
man tika dota dzīve, lai varētu priecāties par visām lietām.
Es nesaņēmu nekā no tā, pēc kā es lūdzos,
bet man tika dots viss, uz ko vien biju cerējis.
Gandrīz vai man par spīti
manas neizteiktās lūgšanas tika uzklausītas.
Es esmu no visiem cilvēkiem visvairāk svētīts.
(kāda ASV armijas karavīra lūgšana)
Paglāb mani no iedomības –
ka es zinu tik daudz, ka man vairs nevajag mācīties,
ka maniem ieskatiem nav nepieciešams labojums,
ka manām spējām nevajag žēlastības,
ka manai labestībai vairāk nav jāaug,
ka man nav jāizlūdzas piedošana par pazemības trūkumu,
ka manai svētcerei nevajag atsvaidzinājumu,
ka man pietiek spēka bez Tava Svētā Gara,
lai, stāvēdams uz vietas, es nekristu atpakaļ.
(Ēriks Milners Vaits, 1884 – 1964)
