Bībeles un kristīgās mācības studija C
Decembris 2017
Decembris 2017
Sātans jeb velns – Dieva un cilvēku ienaidnieks
sātans (senebr. satan
– pretinieks) – ļaunais gars, visa ļaunuma iemiesojums un ļauno eņģeļu
pārvaldītājs, tumsas valdnieks, Dieva pretinieks. Bija Dieva radības
vispilnīgākā būtne, bet saceļoties zaudēja savu augsto stāvokli.
velns (gr. diabolos
– apsūdzētājs) – Dieva un cilvēku pastāvīgs ienaidnieks, kurš veltī visus
spēkus ļaunuma un melu izplatīšanai. Tur savā varā tos, kas netic evaņģēlijam.
Izplata maldu mācības, izraisa kristiešu vajāšanas.
Belcebuls (ebr. baāl
zebub – mušu ķēniņš) – a) pagānu dieva vārds; b) vēl viens dēmonu valdnieka
sātana vārds.
Vēl citi vārdi: kārdinātājs, ļaunais, pūķis,
vecā čūska, šīs pasaules valdnieks, gaisa valsts valdnieks, Lucifers.
Ēdene: kārdinātājs un pirmais grēks
1. Bet čūska bija visviltīgākā no
visiem lauku zvēriem, ko Dievs Tas Kungs bija radījis. Tā teica sievai: "Vai
tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?"
2. Sieva teica čūskai: "Mēs ēdam no koku
augļiem dārzā,
3. bet par tā koka augļiem, kas ir dārza vidū,
Dievs teicis: no tā jums nebūs ēst, nedz to aiztikt, citādi jūs mirsit."
4. Tad čūska teica sievai: "Jūs mirt
nemirsit,
5. bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no
tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un
ļaunu."
6. Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no
tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma
no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.
23. Tā Dievs Tas Kungs izraidīja viņu no
Ēdenes dārza, lai viņš apstrādātu zemi, no kuras viņš tika ņemts. (1.M.3)
Ījabs: Dieva kontrolēts pārbaudījums
6. Un notika, kādu dienu kad Dieva dēli nāca,
lai nostātos Tā Kunga priekšā, tad arīdzan sātans atnāca viņu vidū.
7. Un Tas Kungs sacīja sātanam: "No
kurienes tad tu nākdams?" Un sātans Tam Kungam atbildēja un sacīja:
"No ceļojuma un no klejojuma pa visu zemes virsu."
8. Un Tas Kungs sacīja sātanam: "Vai
tu esi ievērojis Manu kalpu Ījabu, ka nav virs zemes neviena tāda kā viņš?
Šis vīrs ir sirdsskaidrs un taisns; viņš bīstas Dieva un vairās no ļauna."
9. Tad sātans atbildēja Tam Kungam un sacīja:
"Vai Ījabs Dievu velti un bez kāda apsvēruma bīstas?
10. Un vai Tu pats arī neesi gan ap viņu, gan
ap viņa namu, gan ap visu, kas tam pieder, uzcēlis aizsargžogu? Tu esi
viņa roku pūliņu svētījis, un viņa ganāmpulki ir izpletušies pāri visai
zemei.
11. Bet izstiep Savu roku un pieskaries visam
tam, kas viņam pieder, - tiešām atklāti viņš no Tevis atsacīsies."
12. Tad Tas Kungs sacīja sātanam: "Labi,
viss, kas tam pieder, lai ir tavā varā, tikai neizstiep savu roku pret
viņu pašu." Un sātans aizgāja projām no Tā Kunga vaiga. (Īj.1)
3. Un Tas Kungs sacīja sātanam: "Vai tu
esi piegriezis vērību Manam kalpam Ījabam, ka nav neviena tāda virs zemes, kāds
ir viņš? Viņš ir sirdsskaidrs un taisns vīrs; viņš bīstas Dieva un
vairās no ļauna. Vēl arvien viņš stipri turas pie savas sirds skaidrības, kaut
arī tu Mani pret viņu esi musinājis un skubinājis viņu nepamatoti
padarīt nelaimīgu."
4. Un sātans atbildēja Tam Kungam un sacīja:
"Ādu pret ādu, jo visu, kas ir cilvēkam, viņš dod par savu dzīvību.
5. Ja Tu Savu roku izstieptu un ar sāpēm viņa
kaulus un viņa miesu aizskartu, viņš tad tiešām atklāti no Tevis
atsacīsies!"
6. Tas Kungs sacīja sātanam: "Redzi, viņš
ir tavā varā, bet sargi viņa dzīvību!"
7. Tad sātans aizgāja no Tā Kunga un
piemeklēja Ījabu ar ļaundabīgiem augoņiem no viņa kāju pēdām līdz viņa matu
galiem. (Īj.2) ...
10. Un Tas Kungs atjaunoja Ījaba agrāko
labklājību, kad viņš bija aizlūdzis savu draugu labā; un Tas Kungs piešķīra
Ījabam divkārt to, kas vien bija tam piederējis.
16. Un pēc tam Ījabs nodzīvoja simts
četrdesmit gadus, un viņš pieredzēja gan savus bērnus, gan savu
bērnu bērnus - četrus augumus. (Īj.42)
Dāvids: aplamas izvēles sekas
22. Tad Abišajs, Cerujas dēls, atbildēja,
sacīdams: "Vai tad Šimejs tiešām nebūtu jau tādēļ vien nonāvējams, ka viņš
ir Tā Kunga svaidīto lādējis?"
23. Bet Dāvids atbildēja: "Kas gan man
daļas gar jums, Cerujas dēli, ka jūs man šodien gribat kļūt par kārdinātāju
sātanu? Šodien nevienam nebūs mirt Israēlā, jo es zinu, ka es šodien esmu
atkal ķēniņš pār Israēlu!" (2.Sam.19)
1. Un cēlās sātans pret Israēlu un pavedināja
Dāvidu saskaitīt Israēlu.
2. Un Dāvids sacīja Joābam un tautas pārstāvjiem:
"Ejiet un skaitiet Israēlu, no Bēršebas līdz Danai, un atnesiet man ziņas
par viņu skaitu, ka es to zinātu."
3. Tad Joābs sacīja: "Lai Tas Kungs pie
šiem ļaudīm, cik viņu tagad ir, pieliek simtkārtīgi! Mans kungs un ķēniņ, vai
tad tie visi tomēr nav mana kunga kalpi? Kāpēc manam kungam tas būtu vajadzīgs?
Kādēļ viņš uzliek tādu vainu Israēlam?"
4. Bet ķēniņa pavēle Joābam bija neatsaucama,
un Joābs devās ceļā.
7. Dieva acīs šī lieta bija ļauna, un
Viņš sita Israēlu.
8. Tad Dāvids lūdza Dievu: "Es esmu
ļoti grēkojis, ka esmu šo lietu darījis, bet tagad es Tevi ļoti lūdzu,
nepiemini Sava kalpa noziegumu! Es tiešām esmu ļoti aplam rīkojies."
9. Bet Tas Kungs pavēlēja Gadam, Dāvida
redzētājam, sacīdams:
10. "Noej un saki Dāvidam, teikdams: tā
saka Tas Kungs: trīs lietas Es tev lieku priekšā, izvēlies vienu no tām,
un Es tev to darīšu!"
14. Tad Tas Kungs lika mērim nākt pār
Israēlu, un no Israēla nomira septiņdesmit tūkstoši cilvēku. (1.Lku 21)
Pestīšana pieder mūsu Dievam
1. Un Tas Kungs man ļāva redzēt augsto
priesteri Jozuu stāvam Tā Kunga eņģeļa priekšā, un sātans stāvēja viņam
līdzās pa labi, lai viņu apsūdzētu.
2. Un Tā Kunga eņģelis teica sātanam: Tas
Kungs lai norāj tevi, sātan! Jā, tiešām, lai liek tev klusēt Tas Kungs, kas
izredzējis Jeruzālemi! Vai šis vīrs nav no uguns izrauta apdegusi pagale?
3. Bet Jozuam bija mugurā netīras drēbes,
kad viņš stāvēja eņģeļa priekšā.
4. Un eņģelis sacīja tiem, kas stāvēja viņa
priekšā: novelciet viņam netīrās drēbes! - bet Jozuam tas sacīja: redzi,
es atņemu tev tavus grēkus un ietērpju tevi svētku drānās! (Cah.3)
9. Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks,
ko saskaitīt neviens nevarēja, no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām
stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs
un ar palmu zariem rokās un
10. sauca skaņā balsī: "Pestīšana pieder
mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram."
14. Un viņš man sacīja: "Šie ir tie, kas
nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši
Jēra asinīs.
15. Tāpēc tie ir Dieva goda krēsla priekšā un kalpo
Viņam dienām un naktīm Viņa templī, un Tas, kas sēd goda krēslā, mājos pie
viņiem.
16. Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps,
ne saule, ne cits kāds karstums tos nespiedīs,
17. jo Jērs, kas pašā vidū, goda krēsla
priekšā, tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un
Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm." (Atkl.7)
Jēzus kārdināšana tuksnesī
1. Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka
Tas taptu velna kārdināts.
2. Un, kad Viņš četrdesmit dienas un
četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst.
3. Un kārdinātājs piestājās pie Viņa un
sacīja: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi."
4. Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Stāv
rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet
no Dieva mutes."
5. Tad velns Viņu noveda sev līdzi uz svēto
pilsētu, uzcēla Viņu pašā Dieva nama jumta galā un saka:
6. "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies
zemē, jo stāv rakstīts: Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, un tie Tevi
nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzi."
7. Tad Jēzus tam sacīja: "Atkal stāv
rakstīts: Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt."
8. Atkal velns To ved sev līdzi uz ļoti augstu
kalnu un rāda Viņam visas pasaules valstis un viņu godību,
9. un Viņam saka: "To visu es Tev gribu
dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi."
10. Tad Jēzus viņam saka: "Atkāpies,
sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien
kalpot."
11. Tad velns Viņu atstāja. Un redzi,
eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja. (Mt.4)
Jēzus māca, dziedina un iedrošina
23. Un Jēzus staigāja pa visu Galileju, mācīdams
viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju un dziedinādams visas
slimības un sērgas tautā.
24. Un Viņa slava izpaudās pa visu Sīriju; un
pie Viņa atnesa visus neveselos, dažādu sērgu un sāpju pārņemtus un velna
apsēstus, mēnessērdzīgus un triekas ķertus, un Viņš tos dziedināja. (Mt.4)
21. Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs!
Kungs! - ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.
22. Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs!
Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā
neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši?
23. Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs
nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji. (Mt.7)
24. Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja:
"Šis izdzen ļaunus garus ne citādi kā ar Belcebula, ļauno garu
virsnieka, palīdzību."
25. Bet Jēzus, viņu domas nomanīdams, tiem
sacīja: "Ikviena valsts, kurā iekšējs naids, aiziet bojā; un neviena
pilsēta vai nams, kurā iekšējs naids, nevar pastāvēt.
26. Ja nu sātans izdzen sātanu, tad
viņš ir naidā pats ar sevi. Kā tad viņa valsts var pastāvēt?
28. Bet, ja Es izdzenu ļaunos garus ar
Dieva Garu, tad Dieva valstība ir jau pie jums atnākusi.” (Mt.12)
24. Māceklis nav augstāks par savu
mācītāju, nedz kalps par savu kungu.
25. Māceklim pietiek, ja tas top kā viņa
mācītājs un kalps kā viņa kungs; ja tie nama kungu saukuši par Belcebulu,
tad jo vairāk viņa saimi.
26. Tāpēc nebīstieties no tiem.
28. Un nebīstieties no tiem, kas miesu
nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un
dvēseli var nomaitāt ellē.
29. Vai nepārdod divi zvirbuļus par vienu
artavu? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva.
30. Bet arī jūsu galvas mati visi ir skaitīti.
31. Tāpēc nebīstieties, jūs esat labāki
nekā daudzi zvirbuļi. (Mt.10)
Labā sēkla un ļaunā bērni
18. Tad nu klausaities līdzību par sējēju.
19. Ja kas vārdu par Valstību dzird un
nesaprot, tad nāk ļaunais un paņem to, kas viņa sirdī sēts. Šis ir tas,
kas sēts ceļmalā;
20. bet, kas uz akmenāju sēts, ir tas,
kas vārdu dzird un tūdaļ to ar prieku uzņem;
21. bet viņam nav saknes sevī, un viņš ir
nepastāvīgs. Kad uziet bēdas vai vajāšanas vārda dēļ, tad viņš tūdaļ
apgrēkojas;
22. bet, kas sēts ērkšķos, ir tas, kas
vārdu dzird, un šīs pasaules zūdīšanās un bagātības viltība nomāc vārdu, un
viņš nenes augļus;
23. bet, kas sēts labā zemē, ir tas,
kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus, cits simtkārtīgus un cits
sešdesmitkārtīgus, un cits trīsdesmitkārtīgus."
37. Tas, kas sēj labo sēklu, ir Cilvēka Dēls.
38. Bet tīrums ir pasaule, un labā sēkla ir
Valstības bērni, un nezāle ir ļaunā bērni.
39. Ienaidnieks, kas to sējis, ir
velns, un pļaujamais laiks ir pasaules gals, un pļāvēji ir eņģeļi.
40. Tad nu tā, kā nezāli salasa un ugunī
sadedzina, tā arī notiks pasaules pastarā galā.
41. Cilvēka Dēls izsūtīs Savus eņģeļus,
un tie salasīs no Viņa valstības visas apgrēcības un tos, kas dara netaisnību,
42. un tos metīs degošā ceplī; tur būs
raudāšana un zobu trīcēšana.
43. Tad taisnie spīdēs kā saule sava Tēva
valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!
49. Tā tas būs pasaules pastarā galā:
eņģeļi izies un atšķirs ļaunos no taisnajiem. (Mt.13)
41. Tad Viņš arī sacīs tiem, kas pa kreiso
roku: eita nost no Manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta
velnam un viņa eņģeļiem. (Mt.25)
Velns ir melis un melu tēvs
21. No tā laika Jēzus iesāka Saviem mācekļiem
rādīt, ka Viņam vajagot noiet uz Jeruzālemi un daudz ciest no vecajiem
un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tikt nokautam, un trešā dienā
augšāmcelties.
22. Un Pēteris ņēma Viņu savrup un iesāka Viņu
brīdināt, sacīdams: "Lai Dievs pasargā, Kungs, ka Tev tas nenotiek!"
23. Bet Viņš atgriezdamies sacīja uz Pēteri:
"Atkāpies no Manis, sātan, tu Man esi par apgrēcību. Jo tu nedomā,
kas Dievam, bet kas cilvēkam patīk." (Mt.16)
43. Kādēļ jūs Manu runu nesaprotat? Tāpēc, ka
jūs neesat spējīgi klausīties Manos vārdos.
44. Jūs esat no sava tēva - velna, un
jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis
slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš
runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.
45. Bet Man jūs neticat, tāpēc ka Es runāju
patiesību. (Jņ.8)
30. Bet Jēzus atbildēja: "Nevis Manis dēļ
šī balss atskanējusi, bet jūsu dēļ.
31. Tagad ir šīs pasaules tiesas stunda. Šīs
pasaules valdnieks tagad tiks izstumts ārā.” (Jņ.12)
30. Es vairs daudz nerunāšu ar jums, jo nāk šīs
pasaules valdnieks; pār Mani viņš gan nenieka nespēj.
31. Bet lai pasaule zina, ka Es Tēvu mīlu un daru,
kā Tēvs Man ir pavēlējis: celieties, iesim no šejienes! (Jņ.14)
Bet viens no jums ir velns ...
3. Bet sātans bija iegājis Jūdā, kuru
sauca par Iskariotu un kurš bija viens no tiem divpadsmit.
4. Un tas nogāja un apspriedās ar augstajiem
priesteriem un virsniekiem, kā Viņu tiem nodot.
5. Un tie priecājās un piesolīja viņam naudu.
31. Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ļoti
iegribējies jūs sijāt kā kviešus.
32. Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava
ticība nemitētos. Un, kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!"
(Lk.22)
70. Jēzus atbildēja viņiem: "Vai Es
neesmu izredzējis jūs divpadsmit? Bet viens no jums ir velns."
71. Un Viņš domāja Jūdu, Sīmaņa Iskariota
dēlu; jo tas pēc Viņu nodeva, lai gan viņš bija viens no tiem divpadsmit.
(Jņ.6)
25. Tas, noliecies pie pašas Jēzus krūts, saka
Viņam: "Kungs, kurš tas ir?"
26. Jēzus atbild: "Tas ir tas, kam Es,
kumosu iemērcis, to došu." Un, kumosu iemērcis, Viņš to ņem un dod Jūdam,
Sīmaņa dēlam Iskariotam.
27. Un pēc šī kumosa tanī iegāja sātans.
Bet Jēzus viņam saka: "Ko tu dari, to dari drīz!"
28. Bet no tiem, kas pie galda sēdēja, neviens
nekā nesaprata, kādā nolūkā Viņš tam to sacīja. (Jņ.13)
Apustuļi kalpo Kunga Jēzus spēkā
3. Tad Pēteris sacīja: "Ananija, kāpēc sātans
piepildījis tavu sirdi, ka tu meloji Svētajam Garam un paturēji sev daļu
tīruma maksas?
4. Vai tas, tavs būdams, nevarēja tavs palikt,
un vai arī pārdots tas nebija tavā rīcībā? Kāpēc tu esi ieņēmis tādu lietu savā
sirdī? Tu neesi melojis cilvēkiem, bet Dievam."
5. Dzirdēdams šos vārdus, Ananija pakrita un
nomira, un lielas bailes pārņēma visus, kas to dzirdēja. (Apd.5)
15. Es sacīju: kas Tu esi, Kungs? - Tas
Kungs atbildēja: Es esmu Jēzus, ko tu vajā.
16. Bet celies kājās! Jo tāpēc Es tev esmu
parādījies, lai tu Man kalpotu un apliecinātu, kā tu Mani esi redzējis
un kā Es tev parādīšos,
17. lai tevi izglābtu no šīs tautas un
pagāniem, pie kuriem Es tevi sūtu
18. atvērt viņu acis, lai tie atgriežas
no tumsas gaismā, no sātana varas pie Dieva, un ticībā uz Mani dabū
grēku piedošanu un mantojumu svēto pulkā. (Apd.26)
Lai sātans mūs nepieviltu
20. Bet miera Dievs drīzumā samīs sātanu
apakš jūsu kājām! Mūsu Kunga Jēzus žēlastība lai ir ar jums! (Rom.16)
4. Sievai nav noteikšana par savu miesu, bet
vīram; un tāpat vīram nav noteikšana par savu miesu, bet sievai.
5. Neatraujieties viens otram, kā vien uz kādu
laiku pēc pašu vienošanās, lai atrastu laiku Dieva lūgšanai, un tad turieties
atkal kopā, lai sātans jūs nekārdinātu jūsu nesavaldības dēļ. (1.Kor.7)
10. Kam jūs piedodat, tam arī es piedodu; jo,
ja es kādam esmu piedevis, tad to esmu darījis jūsu dēļ Kristus vaiga priekšā, lai
sātans mūs nepieviltu;
11. jo viņa nodomi mums labi zināmi. (2.Kor.2)
3. Ja mūsu evaņģēlijs ir aizsegts, tad tas ir
aizsegts tiem, kas pazūd,
4. kuriem šīs pasaules dievs ir apstulbojis
neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva
attēls. (2.Kor.4)
13. Tie ir viltus apustuļi un viltīgi
strādnieki, izlikdamies par Kristus apustuļiem.
14. Nav arī brīnums; jo pats sātans
izliekas par gaismas eņģeli.
15. Tad arī nav nekas sevišķs, ka viņa kalpi
izliekas par taisnības kalpiem; to gals būs tāds kā viņu darbi. (2.Kor.11)
9. Viņa (šī pretinieka) parādīšanās ar visu
viņa viltus varu, zīmēm un brīnumiem ir sātana darbs,
10. kas ar visādiem netaisnības līdzekļiem pieviļ
tos, kas pazūd, tāpēc ka tie nav pieņēmuši patieso mīlestību, kas tos būtu
izglābusi. (2.Tes.2)
Nedodiet vietu velnam
2. Bīskapam pienākas būt nepeļamam
vienas sievas vīram, sātīgam, prātīgam, godīgam, viesmīlīgam, izveicīgam
mācīšanā;
3. ne dzērājam, ne kauslim, bet lēnīgam, ne
ķildīgam, ne mantkārīgam;
6. ne jaunatgrieztam, lai viņš neuzpūstos
un neiekristu velna tiesā.
7. Bet viņam vajag arī būt labā slavā pie
tiem, kas ir ārpusē, lai viņš neiekristu neslavā un velna valgā.
(1.Tim.3)
7. Lai es nepaaugstinātos īpašo atklāsmju dēļ,
man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis, lai tas sistu mani, ka
netopu iedomīgs.
8. Tādēļ es To Kungu trīs reizes esmu lūdzis,
lai tas no manis atkāptos.
9. Un Viņš ir sacījis: "Tev pietiek ar
Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās." Tad nu daudz labāk
lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani. (2.Kor.12)
1. Arī jūs bijāt miruši savos
pārkāpumos un grēkos,
2. kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs
pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl
tagad darbojas nepaklausības bērnos. (Ef.2)
25. Tāpēc atmetiet melus un runājiet
patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs savā starpā esam locekļi.
26. Dusmās neapgrēkojieties: lai saule
nenoriet, jums dusmojoties,
27. un nedodiet vietu velnam. (Ef.4)
Topiet stipri savā Kungā
10. Beidzot - topiet stipri savā Kungā un Viņa
varenajā spēkā.
11. Bruņojieties ar visiem Dieva
ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām.
12. Jo ne pret miesu un asinīm mums
jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret
ļaunajiem gariem pasaules telpā.
13. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus,
lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt.
(Ef.6)
13. Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas
un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā,
14. kurā mums dota pestīšana, grēku piedošana.
(Kol.1)
14. Viņš izdeldējis pret mums vērsto parādu
rakstu ar visām tā prasībām un paņēmis to no mūsu vidus, pienaglodams pie
krusta.
15. Tā Viņš atbruņojis visas pretvaras,
tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām. (Kol.2)
14. Bet, tā kā bērniem ir asinis un miesa, tad
arī Viņš [Kristus] tāpat to ir pieņēmis, lai ar nāvi iznīcinātu to, kam nāves
vara, tas ir, velnu,
15. un atsvabinātu visus, kas visu mūžu nāves
baiļu dēļ bija verdzībā. (Ebr.2)
Padodieties Dievam, stājieties pretim velnam
14. Bet, ja jums sirdī ir rūgta skaudība un
ķildas, tad nelielieties un nemelojiet pret patiesību.
15. Tā gudrība nav no debesīm, bet no zemes
nākoša, no dabas, no sātana. (Jēk.3)
6. Raksti saka: Dievs stājas pretim lepniem,
bet pazemīgiem dod žēlastību. -
7. Tad nu padodieties Dievam,
stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums;
8. tuvojieties Dievam, tad Viņš
tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis!
(Jēk.4)
6. Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās
rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā.
7. Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš
gādā par jums.
8. Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi!
Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas
varētu aprīt.
9. Tam turieties pretī stipri ticībā,
zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē. (1.Pēt.5)
7. Bērni, lai neviens jūs nemaldina:
kas dara taisnību, ir taisns, tā kā Viņš ir taisns.
8. Kas dara grēku, ir no velna, jo velns
grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna
darbus.
9. Ikviens, kas ir no Dieva dzimis, nedara
grēku, jo Viņa sēkla paliek viņā un tas nevar [tīši] grēkot, jo viņš ir no
Dieva dzimis.
10. No tā var pazīt Dieva bērnus un velna
bērnus; katrs, kas nedara taisnību, nav no Dieva, arī tas ne, kas nemīl
savu brāli.
11. Jo šī ir tā vēsts, ko esat dzirdējuši no
sākuma, ka mums būs citam citu mīlēt. (1.Jņ.3)
18. Mēs zinām, ka ikviens, kas no Dieva
dzimis, negrēko, bet tas, kas no Dieva dzimis, pasargā sevi, un ļaunais
neaizskar viņu. (1.Jņ.5)
Galīgās uzvaras atklāsme
7. Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar
saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim.
8. Bet tie nespēja, un tiem nebija vairs
vietas debesīs.
9. Lielais pūķis, vecā čūska, to
sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts;
viņš tika nomests uz zemi un līdz ar viņu tā eņģeļi.
10. Tad es dzirdēju stipru balsi debesīs
saucam: "Tagad ir atnākusi pestīšana un mūsu Dieva spēks un
valstība un Viņa Kristus vara, jo ir gāzts mūsu brāļu apsūdzētājs, kas
tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm.
11. Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm
un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei.
12. Tādēļ priecājieties, debesis un kas tur
mājo! Vai zemei un jūrai! Jo velns nonācis pie jums lielās dusmās,
zinādams, ka tam maz laika atlicis." (Atkl.12)
1. Es redzēju eņģeli nokāpjam no debesīm, tam
bija rokā bezdibeņa atslēga un liela ķēde.
2. Viņš satvēra pūķi, veco čūsku, kas ir velns
un sātans, un sasēja to uz tūkstoš gadiem,
3. iemeta to bezdibenī, aizslēdza to un
uzlika zīmogu virsū, lai tas nepieviltu vairs tautas, kamēr būs pagājuši tūkstoš
gadi. Pēc tam viņam uz īsu laiku jātop atsvabinātam.
7. Un, kad tūkstoš gadu būs pagājis, sātans tiks
atsvabināts no sava cietuma.
8. Un tas ies pievilt tautas, kas dzīvo
četros zemes galos, Gogu un Magogu, un tos sapulcināt karam; viņu skaits
ir kā jūras smiltis.
9. Tie uzkāpa zemes augstienē, ielenca svēto
nometni un mīļoto pilsētu. Tad uguns krita no debesīm un aprija tos.
10. Velnu, kas viņus pievīla, iemeta uguns
un sēra jūrā, tur bija arī zvērs un viltus pravietis; tie tiks mocīti
dienām un naktīm mūžīgi mūžam. (Atkl.20)