Pacietība – panešana – izturība

Bībeles studija T
Oktobris 2017

 

Svētīgs tas cilvēks, kas paciešas ļaunajās dienās
4. Un tie aizgāja no Hora kalna pa Niedru jūras ceļu, lai apietu Edoma zemi. Ceļā tauta kļuva nepacietīga,
5. un tauta kurnēja pret Dievu un pret Mozu: "Kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes? Lai mēs mirtu tuksnesī? Mums nav maizes un nav pat ūdens, un mūsu dvēselēm riebj šī bada maize!" (4.M.21)
12. Svētīgs tas cilvēks, ko Tu, Kungs, audzini un ar Savu bauslību pamāci,
13. lai viņš paciešas ļaunajās dienās, kamēr bezdievim bedri izraks,
14. jo Tas Kungs neatstums Savu tautu un neatstās Savu mantojumu. (Ps.94)
 29. Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet, kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību. (Sal.pam.14)
18. Dusmīgais cilvēks parasti uzsāk rāšanos, pacietīgais turpretī izlīdzina nesaskaņas. (Sal.pam.15)
8. Labāks ir kādas lietas gals nekā tās sākums, labāka ir pacietība nekā augstprātība.
9. Neļauj sevi pārmērīgi ātri pārņemt dusmām, jo dusmas mājo nelgas azotē. (Māc.7)
 
Bet Gara auglis ir ... pacietība ...
11. Bet šī ir tā līdzība: sēkla ir Dieva vārds.
12. Bet, kas ceļmalā, ir tie, kas to dzird; pēc velns nāk un ņem vārdu no viņu sirdīm, lai tie netic un netop izglābti.
13. Bet, kas uz akmens, ir tie, kad tie vārdu dzird, tad tie to uzņem ar prieku, bet tiem nav saknes; mazu brīdi tie tic un pārbaudīšanas laikā tie atkāpjas.
14. Bet, kas starp ērkšķiem krita, ir tie, kas to dzird un tomēr noiet un iegrimst rūpēs un bagātībā un pasaules kārībās un noslāpst un nenes nekādus augļus.
15. Bet, kas labā zemē, ir tie, kas vārdu dzird un to patur labā un godīgā sirdī, augļus nesdami ar pacietību. (Lk.8)
24. Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer?
25. Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām. (Rom.8)
11. Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam,
12. priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās. (Rom.12)
4. Bet visās lietās mēs parādāmies kā Dieva kalpi, lielā pacietībā, bēdās, darba grūtībās, bailēs... (2.Kor.6)
22. Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. (Gal.5)
1. Dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa,
2. visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā,
3. cenzdamies uzturēt Gara vienību ar miera saiti. (Ef.4)
 
Pats Kungs lai vērš sirdis uz pacietību
10. Tad jūsu dzīve būs mūsu Kunga cienīga un Viņam viscaur patīkama, un jūs nesīsit augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsit Dieva atziņā.
11. Bet Viņš Savā godības varenībā jūs bagātīgi apveltīs ar spēku būt izturīgiem un pacietīgiem,
12. un jūs ar prieku pateiksities Tēvam, kas jūs darījis cienīgus dabūt savu tiesu pie svētajo mantojuma gaismā. (Kol.1)
12. Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā,
13. ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.
14. Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite. (Kol.3)
14. Mēs jums liekam pie sirds, brāļi, pamācait nekārtīgos, iedrošinait bailīgos, palīdziet vājajiem, esiet pacietīgi pret visiem!
15. Pielūkojiet, lai neviens nevienam neatmaksā ļaunu ar ļaunu, bet aizvien dzenieties pēc tā, kas labs, gan paši savā starpā, gan pret citiem. (1.Tes.5)
5. Bet pats Kungs lai vērš jūsu sirdis uz Dieva mīlestību un Kristus pacietību. (2.Tes.3)
 
Ar pacietību mums noliktajā sacīkstē
11. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm [ļaunajām] lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības,
12. cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts. (1.Tim.6)
11. Bet mēs gribam, lai katrs no jums parāda to pašu centību, lai pastāvētu pilnīgā cerībā līdz galam,
12. ka jūs netopat kūtri, bet sekojat tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus. (Ebr.6)
36. Jo jums vajag pacietības, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu. (Ebr.10)
1. Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas,
2. un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. (Ebr.12)
7. Esiet pacietīgi, brāļi, līdz Tā Kunga atnākšanai. Raugi, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi uz to cerēdams, līdz tas dabū agro un vēlo lietu.
8. Pacietieties arī jūs, stipriniet savas sirdis, jo Tā Kunga atnākšana ir tuvu.
9. Nenopūtieties, brāļi, cits pret citu, ka netiekat tiesāti. Redzi, soģis stāv durvju priekšā.
10. Par paraugu ļaunuma panešanai un pacietībai ņemiet, brāļi, praviešus, kas ir runājuši Tā Kunga Vārdā. (Jēk.5)
5. Tāpēc pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu,
6. atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību,
7. dievbijībā brālību, brālībā mīlestību.
8. Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā. (2.Pēt.1)
 
Grūtību panešana
1. Kas labprāt panes pārmācību, tas mīl atziņu; kas neieredz rājienu, tas paliek nejēga. (Sal.pam.12)
14. Kam vīrišķīga sirds, tas māk sapratīgi turēties arī ciešanās, bet, ja kādu pārņēmis izmisums, kas var to panest? (Sal.pam.18)
9. Es panesīšu Tā Kunga dusmas, jo es jau esmu pret Viņu grēkojis, kamēr Viņš izšķirs manu lietu un dos man taisnību; Viņš mani izvedīs gaismā, tā ka es ar prieku skatīšu Viņa taisnību. (Mih.7)
13. Jūs vēršat pret Mani nepiekāpīgu valodu, saka Tas Kungs, un jūs atkal jautājat: ko tad mēs runājam Tev pretī?
14. Jau ar to vien, ka jūs sakāt: ir velti, ja cilvēks kalpo Dievam, un kāds labums mums no tā, ka mēs turam Viņa baušļus un bēdu pilni panesam visdažādākās dzīves grūtības Tā Kunga Cebaota priekšā? (Mal.3)
 
7. Jau tā nav laba lieta, ka jūsu starpā vispār tiesājas. Kādēļ jūs labāk nepaciešat netaisnību? Kādēļ jūs labāk nepanesat pārestību? (1.Kor.6)
13. Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest. (1.Kor.10)
4. Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.
5. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.
6. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
7. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. (1.Kor.13)
4. Šinī teltī būdami, mēs nopūšamies un panesam grūtības, jo negribam tapt izģērbti, bet pārģērbti, lai to, kas mirstīgs, pārņem dzīvība.
5. Bet Dievs ir tas, kas mūs tam sagatavojis, Viņš arī mums devis Garu par ķīlu. (2.Kor.5)
 
Tā Kunga kalpa pacietība
23. Bet aplamās un nemākulīgās prātošanas noraidi, zinot, ka tās rada karus;
24. bet mūsu Kunga kalpam nepienākas ķildoties, bet būt laipnam pret visiem, izveicīgam mācīšanā un panest ļaunumu,
25. tādam, kas ar lēnprātību pamāca pretiniekus - varbūt Dievs kādreiz dotu viņiem atgriezties pie patiesības atziņas. (2.Tim.2)
3. Jo nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc paša iegribām, ka nu ausis niez,
4. un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām.
5. Bet tu paliec skaidrā prātā visās lietās, paciet ļaunumu, dari evaņģēlista darbu, izpildi savu kalpošanu līdz galam. (2.Tim.4)
3. Ņemiet vērā To, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami.
4. Jūs vēl neesat līdz asinīm pretim turējušies, cīnīdamies pret grēku. (Ebr.12)
19. Jo tā ir žēlastība, ja kāds savas dievapziņas dēļ panes bēdas, netaisnību ciezdams.
20. Jo kāda slava jums būs, ja jūs panesīsit sitienus pārkāpumu dēļ? Bet, ja jūs, labu darīdami, cietīsit pārestības un tās panesīsit, tas Dievam labi patīk. (1.Pēt.2)
 
Izturība pārbaudījumos
17. Un visi jūs ienīdīs Mana Vārda dēļ.
18. Tomēr neviens mats no jūsu galvas nepazudīs;
19. ar savu izturību jūs iemantosit sev dzīvību! (Lk.21)
3. Mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību,
4. izturība - pastāvību, pastāvība - cerību,
5. bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots. (Rom.5)
4. Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību.
5. Bet Dievs, no kā nāk izturība un ieprieca, lai jums dod vienādu prātu savā starpā Kristū Jēzū,
6. lai jūs vienprātīgi vienā mutē slavētu Dievu, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu. (Rom.15)
2. Lai vecākie vīri turas skaidrā prātā, cienījami, prātīgi, veselīgi ticībā, mīlestībā, izturībā. (Tit.2)
2. Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās,
3. zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību.
4. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma. (Jēk.1)
 
Es nāku drīz; turi, kas tev ir
2. Es zinu tavus darbus un pūles, tavu pacietību un ka tu nevari panest ļaunus cilvēkus un esi pārbaudījis tos, kas saucas par apustuļiem, bet nav, un esi atradis tos par melkuļiem.
3. Tev ir pacietība, tu esi grūtumu nesis Mana Vārda dēļ un neesi piekusis.
4. Bet Man pret tevi ir tas, ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību. (Atkl.2)
10. Tāpēc, ka tu esi turējis Manu pacietības mācību, Es tevi sargāšu pārbaudīšanas stundā, kas nāks pār visu pasauli pārbaudīt tos, kas dzīvo virs zemes.
11. Es nāku drīz; turi, kas tev ir, ka neviens neatņem tavu vainagu. (Atkl.3)