Staigāt Garā

Bībeles un kristīgās literatūras studija T
Maijs 2018

 
Kā staigāt Garā?
16. Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit.
17. Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat.
18. Bet, ja Gars jūs vada, tad jūs vairs neesat padoti bauslībai. (Gal.5)
8. Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam, bet nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet. Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara. (Jņ.3)
 
– Staigāt Garā – tā ir mācīšanās dzīvot saskaņā ar savu patieso identitāti Kristū. Te slēpjas kāda mistērija, ko mēs pilnībā nekad nesapratīsim. Mēģināt noformulēt dzīvi Garā ir tas pats, kas mēģināt satvert vēju.
Iespējams, ka vispareizāk būtu vienkārši paklausīt kāda vīra padomam nolikt airus malā un uzvilkt buras. Tā vietā, lai smagi nopūlētos, labāk uzticēt Kristum savu garīgo dzīvi. Staigāšana Garā nav reglaments, bet gan attiecības.

(Nils T.Andersons)
 
Kas nav staigāšana Garā
– Nepārproti dāvāto brīvību! Būt Svētā Gara vadītam nenozīmē darīt visu, kas ienāk prātā. Tu tagad esi brīvs dzīvot morāli atbildīgu dzīvi, ko agrāk nespēji. Dieva likumi neierobežo, bet aizsargā. Tava īstā brīvība ir izvēle dzīvot ar atbildības sajūtu un doto aizsargprincipu kontekstā.
Tomēr staigāšana Garā nav arī burta kalpība, kas pretēja visatļautībai. Stingra kristīgo likumu un noteikumu ievērošana neveicina staigāšanu Garā, bet bieži to iznīcina. Likums, nosakot ko nedrīkst darīt, nedod cilvēkam spēku pārstāt to darīt. Burta kalpība nespēj iegrožot netikumību, bet patiesībā kārdinājumu tikai vairo. Aizliegtais auglis vienmēr ir viskārdinošākais. Un visi brīnišķīgie kristīgie vingrinājumi vēl negarantē Gara piepildītu dzīvi. (Nils T.Andersons)
 
1. Svabadībai Kristus mūs ir atsvabinājis. Tad nu stāviet stipri un neļaujieties atkal iejūgties kalpības jūgā! (Gal.5)
6. (Dievs) mūs darījis spējīgus kalpot jaunajai derībai: ne burtam, bet garam; jo burts nokauj, bet Gars dara dzīvu. (2.Kor.3)
13. Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka.
21. Vai tad nu bauslība ir pret Dieva apsolījumiem? Nekādā ziņā ne. Jo, ja būtu dota bauslība, kas spēj dzīvu darīt, tad patiesi taisnība nāktu ar bauslību. (Gal.3)
7. Kas nu no tā izriet? Vai pati bauslība ir grēks? Nekādā ziņā ne! Bet to gan varu teikt: es nebūtu pazinis grēka, ja nebūtu bijis bauslības, jo es nebūtu zinājis, kas ir iekāre, ja bauslība nesacītu: tev nebūs iekārot! (Rom.7)
 
Kas ir staigāšana Garā
– Gara piepildītu dzīvi neraksturo nedz visatļautība, nedz burta kalpība, bet īsta brīvība. Brīvība Kristū ir viena no vērtīgākajām īpašībām, ko esam ieguvuši no mūsu garīgās savienošanās ar Dievu. Tā Kunga Gars ir tevī, tādēļ tu esi morāli brīvs cilvēks. Tu vari brīvi izvēlēties staigāt Garā vai miesā.
Tomēr dzīve Garā nav pasīva ļaušanās jebkurām domām, jo runa ir par staigāšanu, nevis sēdēšanu Garā. Zvilnēšana krēslā, gaidot, ka visu izdarīs Dievs, nav Dieva ceļš uz garīgu briedumu.
Otrkārt, runa ir par staigāšanu, nevis skriešanu Garā. Mēs kļūdaini domājam: jo vairāk strādāsim Dieva labā, jo garīgāki kļūsim. Tie ir smalki ienaidnieka meli. Ja sātans nespēj sagraut tavu kalpošanu Dievam, darot tevi amorālu, tad viņš pacentīsies aizkavēt tavu izaugsmi ar aizņemtību. Jāatceras: ir lietas, ko var izdarīt tikai Dievs, kuras tu sabojāsi, ja mēģināsi paveikt pats.
Jēzus tevi aicina staigāt patīkamā tandēmā ar Viņu, gluži kā divi vērši ir kopā sajūgti. Jēzus kā vadītājs iet mierīgā tempā. Ja tu ej vienā solī ar Viņu, tava nasta būs viegla. Mēs tiekam vadīti, nevis dzīti staigāt Garā. Staigāt Gara vadībā ir tava ikdienas izvēle.
Par pareizu izvēli liecinās augļi. Kad esi novirzījies no Gara takas, atzīsties savā grēkā Dievam un ikvienam, kuru esi aizvainojis, saņem piedošanu un atgriezies uz īstā cela! (Nils T.Andersons)
 
28. Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.
29. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.
30. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla. (Mt.11)
1. Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka.
2. Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens. (Ps.23)
27. Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. (Jņ.10)
14. Jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni. (Rom.8)
22. Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.
23. Pret tādām lietām nav bauslības. (Gal.5)
 
Gara mūžīgais nolūks
– Staigāšana Garā vienkārši nozīmē ļaut Svētajam Garam darīt mūsos to, kādēļ Dievs Viņu ir atsūtījis. Gars nav šeit, lai pasaulei demonstrētu brīnumus vai izdalītu  dāvanas. Aiz katras Viņa dāvanas slēpjas nolūks – pagodināt Kristu. Svētā Gara darbs ir atklāt baznīcai Jēzu, lai mēs Viņu varētu iemīlēt. Viss, ko Viņš dara, norāda uz Kungu, iededz mūsu sirdīs neremdināmas alkas pēc Jēzus.
Svētā Gara mūžīgais nolūks ir mūs sagatavot un aizvest kā svētu, neaptraipītu līgavu uz mājām pie Jēzus Kristus. Kā Ābrahāms sūtīja savu vecāko kalpu Eliēzeru (tulk.: visuvarens, dievišķs palīgs) sameklēt līgavu viņa dēlam Īzākam, arī pie mums sūtīts dievišķs palīgs Svētais Gars. Dievs mūs ir izredzējis, un Patiesības Gars mums atklāj Līgavaini. Kad pienāk laiks, jāceļas un jāiet līdzi mūsu Eliēzeram – Svētajam Garam. (Deivids Vilkersons)
 
50. Un Lābans un Betuēls atbildēja un sacīja: "No Tā Kunga tas ir nācis - mēs nevaram tev teikt ne labu, ne ļaunu.
51. Lūk, Rebeka stāv tavā priekšā; ņem to un ej. Un viņa lai ir Tava kunga dēla sieva, kā Tas Kungs to ir gribējis."
52. Un notika, kad Ābrahāma kalps dzirdēja viņu vārdus, viņš metās zemē Tā Kunga priekšā. (1.M.24)
16. Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi,
17. Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos. (Jņ.14)
16. Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis ... (Jņ.15)
4. Viņā Tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis ... (Ef.1)
13. Dievs jūs no paša sākuma izraudzījis pestīšanai Gara dzīves svētumā un patiesības ticībā. (2.Tes.2)
26. Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani. (Jņ.15)
13. Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs ... (Jņ.16)
13. Viņam ticēdami, esat saņēmuši Svētā Gara zīmogu pēc apsolījuma,
14. kas ir mūsu gaidāmā mantojuma ķīla ... (Ef.1)
19. Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem?
20. Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu! (1.Kor.6)
 
Jums ir mierinātājs
– Viņam nepatīk runāt par sevi. Svētais Gars grib, lai mēs vairāk zinātu par Viņa misiju nekā par Viņu pašu. Gara acis vienmēr ir vērstas uz Kristu.
Svētais Gars ir Persona, kas ienāk un dzīvo ticīgajā, kas ir piedzimis no augšienes.  Viņš veido mūsu attiecības ar Dievu Tēvu un Jēzu  ļoti personīgas. Gars ir atsūtīts mīlestības misijā – rūpēties par Kristus līgavu Viņa prombūtnes laikā. Viņa uzdevums ir mierināt un uzmundrināt, atvieglot sāpes un bēdas. Un Svētais Gars piepilda dvēseli ar mūsu Kunga mīlestību. (Deivids Vilkersons)
 
26. Bet Aizstāvis (cits tulk.: Mierinātājs), Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis. (Jņ.14)
14. Tas Mani cels godā, jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu. (Jņ.16)
15. Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs!
16. Šis pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni.
17. Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki - Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki. (Rom.8)
3. Mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību,
5. bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots. (Rom.5)
13. Kā māte iepriecina savus bērnus, tā Es jūs iepriecināšu ... (Jes.66)
26. Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. (Rom.8)
 
Staigājiet taisnas tekas!
12. Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: "ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jņ.8)
25. Ja dzīvojam Garā, tad arī staigāsim Garā. (Gal.5)
12. Tāpēc paceliet gurdenās rokas un nespēcīgos ceļus
13. un staigājiet taisnas tekas savām kājām, lai tizlais nekluptu, bet gan tiktu dziedināts.
14. Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu. (Ebr.12)
 
Izmantotas grāmatas:
1. Nils T.Andersons. Uzvara pār tumsu.- R., 2001. (5.nod.)
2. Deivids Vilkersons. Vēstījumi.1.- Ogrē, 1995