2003
M.D. apdare
SENAS LŪGŠANAS
no grāmatas H.E. Fosdiks. Lūgšanas nozīme
R., Sol Vita, 1995.
Ak Dievs, Tu esi dzīvība,
gudrība, patiesība, labums un svētums,
mūžīgais un vienīgi patiesais labums!
Mans Dievs un mans Kungs,
Tu esi mana cerība un prieks manai sirdij.
Ar pateicību atzīstu, ka Tu esi radījis mani
pēc savas līdzības, lai es varu
vērst visas savas domas uz Tevi un Tevi mīlēt.
Kungs, māci man Tevi pareizi atzīt,
lai es Tevi varētu vairāk un vairāk mīlēt
un priecāties par tevi kā par savu īpašumu.
Un, tā kā zemes dzīvē nevaru pilnīgi iegūt šo svētību,
palīdzi, ka varu tajā pieaugt arvien vairāk un vairāk,
līdz to pilnīgi sasniegšu nākamā dzīvē.
Vairo man atziņu par Tevi šeit,
lai tā tur var kļūt pilnīga.
Dod, kaut mana mīlestība pret Tevi šeit augtu
un mans prieks jau šeit būtu liels cerībā,
bet pilnīgs tur skatīšanā. Āmen.
(Anselms, 1033 - 1109)
Ak Kungs, mūsu Dievs,
palīdzi mums ilgoties pēc Tevis no visas sirds,
lai mēs savās ilgās varam Tevi meklēt un atrast
un, Tevi atraduši, varam Tevi mīlēt,
un Tevi mīlējot, varam ienīst grēkus,
no kuriem Tu mūs esi atpestījis. Āmen.
(Anselms, 1033 - 1109)
Visvarenais Tēvs, ienāc Tu mūsu sirdīs
un piepildi mūs ar savu mīlestību
tā ka, atstājot visas ļaunās iekāres,
mēs varam pieķerties Tev, mūsu vienīgajam labumam.
Parādi mums savas žēlastības dēļ, ak Kungs,
mūsu Dievs, kas Tu esi priekš mums.
Saki mūsu dvēselēm: Es esmu tava pestīšana.
Saki to tā, ka mēs varam dzirdēt.
Mūsu sirdis ir Tavā priekšā; atdari mūsu acis,
ļauj mums sekot Tavai balsij un turēties pie Tevis.
Mēs Tevi lūdzam, ak Dievs, neapslēp savu vaigu no mums.
Padari plašākas mūsu šaurās sirdis, lai Tu vari tur iemājot.
Uzklausi mūs, ak debesu Tēvs,
Tava vienīgā Dēla Jēzus Kristus labad,
kas dzīvo un valda ar Tevi un Svēto Garu
tagad un mūžīgi. Āmen.
(Augustīns, 354 - 430)
Ak debesu Tēvs,
visas patiesības avots, visa saprāta neizmērojams dziļums,
mēs Tevi lūdzam, sūti savu Svēto Garu mūsu sirdīs
un apgaismo mūsu saprātu
ar savas debešķīgās žēlastības stariem.
To lūdzamies, ak žēlīgais Tēvs, Tava mīļā Dēla,
mūsu Pestītāja, Jēzus Kristus labad. Āmen.
(Bīskaps Ridlijs, 1500 - 1555)
Ak Kungs, liec man sajust to žēlastību, kas ir visur ap mani,
lai es neizturos nolaidīgi pret ikdienas notikumiem.
Palīdzi man saskatīt Tavu labvēlību
pie manas dienišķās maizes
un palīdzi, ka labklājība manā mājas dzīvē
virzītu manas domas pie Tava žēlastības troņa!
(Dž.H. Džovets)
Nāc, ak Kungs,
ar savu lielo žēlastību manā dvēselē un dzīvo tur.
Es zinu, ka tas ir nabadzīgs mājoklis Tavai godībai,
bet Tu ierīkosi to savam dzīvoklim,
izdaiļosi ar dedzīgām ilgām, kuras Tu pats iedvesmo.
Ienāc, izrotā un dari to tādu, ka Tu vari tur dzīvot,
jo tāds ir Tavu roku darbs.
Dod man sevi pašu;
bez Tevis es savas ilgas nevaru apmierināt,
kaut arī Tu man atdotu visu, ko Tu esi radījis.
Ļauj manai dvēselei vienmēr meklēt Tevi
un meklēt tik ilgi, līdz esmu Tevi atradis
un kļuvis pilnībā Tavs īpašums. Āmen.
(Augustīns, 354 - 430)
Ak Kungs, atjauno mūsu garu
un velc mūsu sirdis pie Tevis,
lai mūsu darbs mums nebūtu nasta, bet prieks;
un dod mums tik spēcīgu mīlestību uz Tevi,
kas var saldināt visas mūsu grūtības.
Ak, dodi, kaut mēs kalpotu Tev
ne ar nospiestu garu kā vergi, bet priecīgi kā bērni,
jo mūsu prieks esi Tu un Tavi darbi. Āmen.
(Benjamīns Dženks, 1646 – 1724)
Ak Dievs, dod, ka Tavas mīlestības uguns
sadedzinātu mūsos visu, kas Tev nepatīk,
un darītu mūs derīgus Tavai debesu valstībai.
(Romiešu lūgšana)
Visvarenais Dievs, visu apspiesto patvērums,
dod, ka visās mūsu mirstīgās dzīves bēdās
mēs varam apzināties Tavu mīlestību, laipnību un žēlastību;
lai tanī rodam patvērumu pret dzīves vētrām
un lai netiek traucēts miers ar Tevi, kas ir mūsos.
Ko šī dzīve mums arī nenestu, dod, ka tā nekad
neatņemtu mums ticību, ka Tu esi mūsu Tēvs.
Dod mums savu gaismu, lai mums būtu dzīvība,
caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
(Džordžs Dousons, 1821-1876)
Ak labais, visvarenais Dievs,
kas Tu gādā par ikkatru no mums tā,
kā Tu gādātu par savu vienu vienīgo,
un par visiem tā, it kā tie būtu viens!
Svētīgs tas cilvēks, kas mīl Tevi,
un savus draugus un ienaidniekus Tevis dēļ.
Es redzu, cik daudz lietu paiet un tiek aizvietotas ar citām,
bet Tu paliec vienmēr. Ak Dievs, mans Tēvs,
augstākais labums un skaistākais no visiem skaistumiem,
Tev gribu uzticēt visu, ko esmu no tevis saņēmis,
un zinu: tā es nekā nepazaudēšu.
Tu mani radīji priekš sevis, un mana sirds nav mierīga,
kamēr tā neatrod dusu Tevī. Āmen.
(Augustīns, 354 - 430)
Lielais mīlestības Dievs,
dod man īstu bērna mīlestību uz Tevi,
kas iznīcina visas bailes. Āmen.
(E.B. Pusī, 1800 – 1882)
Ak Kungs un Dievs, Tu manas dvēseles svētais mīlētājs,
kad Tu ienāc manā dvēselē,
tad visam, kas manī, ir jāpriecājas.
Tu esi mans prieks; Tu iepriecini manu sirdi
un bēdu dienās esi mana cerība un patvērums.
Dari mani brīvu no visām ļaunām iekārēm
un dziedini manu sirdi no visām nevaldāmām kaislībām,
lai, būdams dziedināts un viscaur šķīstīts,
varu dabūt spēku mīlēt, drosmi ciest un pacietību izturēt.
Nekas nav saldāks par mīlestību,
nekas nav pilnīgāks vai labāks debesīs un zemes virsū,
jo mīlestība ir dzimusi no Dieva
un var atrast dusu tikai Dievā, pāri visai radībai.
Māci man Tevi mīlēt vairāk kā sevi pašu
un sevi pašu mīlēt tikai Tevis dēļ. Āmen.
(Ķempenes Toms, 1379 – 1471)
Palīdzi arī man, dārgais Kungs, pazīt Tevi,
mīlēt Tevi un priecāties iekš Tevis.
Un, ja es nevaru šinī dzīvē to pilnīgi panākt,
ļauj man vismaz aizsniegt ik dienas augstāku stāvokli,
lai pamazām varu sasniegt īsto pilnību.
Dod, ka manas zināšanas par Tevi
pieaugtu šeit, lai beidzot tās var būt pilnīgas.
Liec mani mīlestībai uz Tevi pieaugt šeit
ar katru dienu vairāk, lai tā beidzot varētu būt pilnīga;
lai mans prieks būtu liels pats par sevi un pilnīgs Tevī.
Es zinu, ak Dievs, ka Tu esi patiesības Dievs;
piepildi savus laipnos solījumus,
lai mans prieks var būt pilnīgs. Āmen.
(Augustīns, 354 - 430)
Lieto mani, mans Pestītāj, tādam mērķim
un tādā veidā, kā Tu to uzskati par labāku.
Šeit ir mana nabaga sirds, tukšs kuņģis;
piepildi to ar Tavu žēlastību.
Šeit ir mana grēcīgā un noskumusī dvēsele;
atdzīvini viņu un atspirdzini ar savu mīlestību.
Ņem manu sirdi sev par mājokli;
mana mute lai teic Tavu slavu,
mana mīlestība un mani spēki
lai ir par svētību Taviem ticīgajiem.
Un nekad neļauj pagurt pastāvīgai ticībai –
lai visos laikos varu no sirds sacīt:
“Jēzum vajag mani un man Viņu.”
(D.L. Mūdijs)
Ak Kungs, Tu zini, kas mums ir vislabākais;
lai tāpēc viss notiek saskaņā ar Tavu prātu.
Dod mums, ko Tu gribi, cik daudz Tu gribi un kad Tu gribi.
Rīkojies ar mani tā, kā Tu uzskati par labu
un kā tas Tev vislabāk patīk,
visās lietās un vietās, kur Tu mani nostādi!
Redzi, es esmu Tavs kalps, gatavs uz visu,
jo negribu dzīvot sev pašam, bet Tev.
Ak, kaut es patiesi to varētu! Āmen.
(Ķempenes Toms, 1379 – 1471)
Ak, Dievs, kas Tu lēnprātīgos vadi patiesībā
un taisniem dod gaismu tumsībā,
dod mums, neskatoties uz visām mūsu šaubām un nedrošību,
žēlastību lūgt no Tevis to, ko Tu gribētu mums dot.
Lai gudrības Gars mūs pasargā no katras nepareizas izvēles,
un lai Tavā gaismā mēs varam redzēt gaismu,
lai uz Tava taisnā ceļa mēs nekluptu,
to palīdzi mums caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
(Viljams Braits)
Kungs, es nezinu, ko man vajadzētu lūgt no Tevis,
vienīgi Tu zini, kas man vajadzīgs;
Tu mīli mani vairāk, nekā es pats protu sevi mīlēt.
Ak Tēvs, dodi savam bērnam to, ko viņš pats nesaprot lūgt!
Es nedrīkstu lūgt ne krustu, ne mierinājumu;
es tikai nolieku sevi Tavā priekšā un atveru Tev savu sirdi.
Uzlūko manas vajadzības, kuras es pats nezinu;
uzlūko un dari pēc Tavas lielās žēlastības.
Sit vai dziedini; nospied vai pacel mani;
Es mīlu visus Tavus nodomus, kaut arī tos nepazīstu.
Es esmu kluss; es piedāvāju pats sevi par upuri;
es padodos Tev un negribu, ka man būtu cita vēlēšanās,
kā piepildīt Tavu prātu.
Māci man lūgt. Āmen.
(Fransuā de la Mote Fenelons, 1651 – 1718)
Ak Kungs, neļauj man turpmāk vēlēties veselību vai dzīvību,
kā tikai lietot tās Tavā labā, ar Tevi un Tevī.
Tu vienīgais zini, kas man ir labs;
dari tāpēc, kā Tu to atzīsti par labu.
Dod man vai atņem; pieskaņo manu prātu Tavam prātam
un dodi, ka pilnīgi padodoties un uzticoties Tev,
varu saņemt uzdevumus, ko Tu no mūžības esi paredzējis,
un varu vienādi mīlēt visu, ko saņemu no Tevis,
caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
(Blēzs Paskāls, 1623 – 1662)
Ak Kungs, nāc drīz un valdi uz sava troņa,
jo tagad bieži kaut kas manī saceļas,
mēģina ieņemt Tavu troni; lepnība un mantkārība,
nešķīstība un kūtrība grib valdīt pār mani;
vēl pievienojas arī ļauna runāšana, dusmas un naids,
un viss pārējais netikumu pulks mēģina valdīt.
Es pretojos tiem, es saucu un saku tiem:
“Man nav cita valdnieka, kā vienīgi Kristus.”
Ak Miera Ķēniņ, nāc un valdi manī,
jo es negribu citu valdnieku, vienīgi Tevi! Āmen.
(Sv.Bernārs, 12.gs.)
Nonāvē, ak Kungs, un satriec grēku, kas tik viegli mūs apstāj.
Savaldi nesvēto kaisli, apturi netaisnās domas,
pārmāci nepastāvīgo dabu, izlabo mūsu valodu,
velc tuvāk Tev mūsu gribu, lai dvēsele pielūdz vienīgi Tevi.
Lai viss mūsu iekšējais cilvēks,
Tev padots, kļūst arvien skaidrāks un svētāks.
Cel savu troni mūsu sirdīs, padzen no tām visus mūsu elkus
un tās zemes lietas, kas mums ir dārgākas par Tevi,
lai Tu vienīgais varētu valdīt mūsu sirdīs.
Valdi ar žēlastību, mieru un prieku! Āmen.
(Ričards S.Brūks, 1835 – 1893)
Kungs, dēsti manā sirdī patiesu ticību,
šķīstītāju cerību un neviltotu mīlestību uz Tevi;
dod man pilnīgu uzticību Tev, dedzību un
godbijību pret visu, kam sakars ar Tevi;
dari mani piesardzīgu Tevi apvainot.
Dari pateicīgu par Tavu žēlastību,
pazemīgu pret Taviem aizrādījumiem,
nožēlas pilnu par maniem grēkiem un sirsnīgu Tavā darbā!
Dod, lai vienmēr un visur es izturētos tā,
kā jāizturas radījumam pret savu Radītāju
vai kalpam pret savu Kungu!
Dari mani čaklu visos manos pienākumos,
modru pret visām kārdināšanām, pilnīgi šķīstu
un tik savaldīgu pat Tevis atļautos priekos,
ka tie nekad nevalda pār mani.
Dari mani, ak Kungs, arī tik mīlestības pilnu
uz savu kaimiņu, ka es nekad nepārkāpju
Tavu ķēnišķīgo likumu – mīlēt viņu kā sevi pašu;
palīdzi man visās lietās būt pilnīgi taisnīgam,
padoties visiem, kam tiesības no manis to prasīt.
Dod man tādu žēlsirdību un līdzcietību,
ka varu vienmēr būt gatavs no sirds palīdzēt un labu darīt katram – kā draugam, tā ienaidniekam –
pēc Tavas pavēles un parauga. Āmen.
(Ķempenes Toms, 1379 - 1471)
Ak Dievs, Tu esi atradis mūs, nevis mēs Tevi.
Brīžam mēs Tevi tik tikko saskatām,
jo drūmās, palēkās zemes miglas aptumšo Tavu godību.
Bet citos, bagātāk svētītos brīžos, Tu pacel mūsu dvēseles,
un tad mēs pazīstam Tevi: gaismu visam, ko saredzam,
dzīvību visam, kas mūsos nav vēl miris;
veselības un dziedināšanas nesēju,
miera un patiesības atklājēju.
Mēs nešaubāmies par šiem svētajiem brīžiem,
jo tajos Tu pats runā uz mums.
Mēs priecājamies, ka Tu mūs esi radījis pēc savas līdzības.
Tava mīlestība mūs garīgi dzemdināja, dāvāja visu garīgo.
Mūsu prāts un domas klejo līdz pat mūžībai,
mūsu sirdsapziņa liecina par Tavu mūžīgo taisnīgumu,
mūsu jūtas dara dzīvi saldu un ilgodamās tiecas pie Tevis.
Cilvēces Mīlētāj, – tas viss liecina, ka Tu mūs esi darījis
par Tavas žēlastības bagātību mantiniekiem.
(S. Mekombs)
Ak Dievs, mēs pateicamies Tev
par šo plašo pasaules telpu – mūsu mājokli;
par tās bezgalību un tās bagātībām,
par dzīvības daudzveidību šajā pasaulē, kurai piederam.
Mēs slavējam Tevi par debess velvi un svētītajiem vējiem,
par klīstošiem mākoņiem un tālajiem zvaigžņu pulkiem.
Mēs slavējam Tevi par jūras viļņiem un dzidriem strautiem,
par augstiem kalniem, krāšņiem kokiem un zāli zem kājām.
Mēs pateicamies Tev, ka varam skatīt dabu saules lēktā,
dzirdēt gaviļu balsis un baudīt pavasara ziedu smaržu.
Palīdzi mums, mēs lūdzamies, plaši atvērt savas sirdis
visam šim priekam un skaistumam;
neļauj dvēselēm tā iegrimt rūpēs vai padoties kaislībām,
ka mēs vienaldzīgi ejam garām un neredzam,
ka pat ērkšķu krūms ceļmalā stāv liesmās –
par godu Tev, mūsu Dievam!
(Valters Raušenbušs)
Visvarenais Dievs!
No Tavas pilnības dod mums gudrību un spēku –
mums, kam tik daudz ko vajag, kam tik daudz kā trūkst!
Tuvini mūsu gribu Tavai gribai!
Pacel un apgaismo mūsu saprašanu Tavā debesu gaismā,
lai mēs, šai gaismā saskatījuši visas patiesās vērtības
un Tavas mīlestības nemitīgi vilkti,
varētu nodot visu savu gribu un saprašanu kalpošanai Tev,
līdz beidzot miesa, dvēsele un gars piederētu vienīgi Tev
un Tu būtu mūsu Tēvs un Mūžīgais Draugs. Āmen.
(Džordžs Dousons, 1821 – 1876)
Ak Kungs, mūsu Dievs,
mēs ilgojamies šai brīdī izjust Tavu tuvumu!
Mēs zinām, ka Tevī mēs dzīvojam, kustam un esam,
tomēr bieži jūtamies nospiesti un nemierīgi;
mēs ceļojam it kā kailā tuksnesī,
kur pazūd Tavas klātbūtnes apziņa.
Tomēr mūsu siržu dziļākās ilgas ir veltītas Tev.
Kā briedis brēc pēc ūdens upēm,
tā mūsu dvēseles brēc pēc Tevis, Dievs!
Vienīgi Tu vari apmierināt šo izsalkumu un dzesēt slāpes.
Varenais Spēks, nāc Tu mūsu dvēselēs!
Pārveido tās pēc sava prāta!
Lai Kristus šķīstība dara tās šķīstas
un Viņa mīlestība – mīlamas, spējīgas arī citus mīlēt!
(S. Mekombs)
Kungs Dievs, kurā mēs dzīvojam, kustam un esam,
atver mūsu acis, lai mēs varētu saskatīt
Tavu pastāvīgo Tēva klātbūtni pie mums.
Velc ar savas mīlestības spēku mūsu sirdis pie Tevis!
Māci mūs ne par ko veltīgi neraizēties,
kad esam padarījuši to, ko Tu mums esi uzdevis darīt.
Palīdzi, ak Dievs, atstāt mūsu darba iznākumu Tavā ziņā.
Atņem no mums visas šaubas un neuzticību!
Virzi mūsu domas uz debesīm, pie Tevis,
un palīdzi atzīt, ka visas lietas mums ir iespējamas
caur Tavu Dēlu, mūsu Glābēju. Āmen.
(Bīskaps Vestkots)
Tu, kas labprāt dod katram un nevienam nepārmet,
dod Tavam kalpam viņa sirds vēlēšanās!
Tu zini manu iekšējo un ārējo stāvokli.
Vienalga, kas mani aizkavē no pilnīgas nodošanās Tev, –
dod, lai tas tiktu paņemts prom un es varētu
stāties brīvās un vaļsirdīgās attiecībās ar Tevi.
Dod, lai es spētu ticēt arī tur, kur trūkst pierādījumu;
lai es ticētu arī labajam, kas mīt manī pašā –
par spīti visam, kas to noliedz.
Atver manas acis redzēt Tevi tādu, kāds Tu esi, –
bezgalīgi patiesu un žēlīgu, bezgalīgi laipnu un labu.
Liec man sadzirdēt Tavu balsi
gan debess un zemes ikdienišķajā liecībā,
gan cilvēku siržu laipnībā un maigumā,
bet pāri visam – Tava Dēla vārdos un darbos,
ar kura muti Tu dod mums spēku aizdzīt visas rūpes
Atņem man liekas bailes no briesmām,
kas varbūt nekad neatnāks.
Palīdzi man uzvarēt visas šaubas,
dod pacietību visos tumšos brīžos –
lai par visu varu pagodināt Tevi,
caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
(S. Mekombs)
Tēvs, es pateicos Tev par Tavu žēlastību, kas ik rītu ir jauna.
Pateicos par miegu, veselību un spēku; par jauno dienu
ar tās jaunajām izdevībām darbam un kalpošanai;
par to visu un vēl par daudz ko citu es Tev pateicos.
Pirms uzlūkoju citu cilvēku sejas, ļauj man uzlūkot Tevi,
kas esi mana veselība, miers un mans Dievs.
Bez Tavas vadības es negribu uzsākt šīsdienas darbus.
Stiprini mani, lai it visā es varētu būt uzticams,
lai grūtībās būtu drošs, ciešanās pacietīgs
un vilšanās brīžos spētu cerēt uz Tevi.
To lūdzos Tavas laipnības dēļ. Āmen.
(S. Mekombs)
Mūžīgais Dievs, vadi mūs tajā svētajā stāvoklī,
ko mums dod Tavas sadraudzības noslēpums.
Noloki mūsu garu dziļā godbijībā Tavā priekšā,
tomēr pacel mūs Tavas radniecības apziņā!
Sūti sava Dēla Garu mūsu sirdīs, kas sauc: “Abba, Tēvs!” –
lai Tava pilnīgā mīlestība aizdzen visas nevērtās bailes.
Tava mīlestība ir līdzīga dzidri zilajām debesīm:
tās paņem visu, kas uzkāpj augšā, pat visnetīrāko zemes elpu
– un tādā kārtā attīra un šķīsta gaisu virs zemes.
Tava laipnība ir līdzīga saulei: tā nemitīgi cenšas
iepriecināt un sasildīt cilvēku aukstās sirdis.
Liec izjust mums, Tēvs, savas varenības pieskārienu!
Mūsu domas par Tevi gan ir labākas nekā mūsu vārdi,
tomēr zinām, ka Tevi piedzīvot ir kaut kas daudz labāks,
nekā mūsu prāts spēj iedomāties.
(S. Mekombs)
Visvarenais Dievs, Tu savā žēlastībā un gādībā
esi atklājis manī lielus un kliedzošus grēkus.
Pazemīgi Tevi lūdzu: turpini šo žēlastības darbu manī!
Mana sirdsapziņa ir pamodināta;
palīdzi man atzīt un dziļi nožēlot,
lai turpmāk ienīstu visus šos tumšos traipus.
Žēlastības Dievs, māci man patieso atgriešanos –
to, kam Tu esi apsolījis žēlastību un piedošanu.
Dod, kaut pēc savām grēcīgajām gaitām es beidzot varētu
nākt pie dvēseles miera un Tavām svētībām –
Tavas žēlastības un Jēzus Kristus nopelna dēļ. Āmen.
(Pēc bīskapa Vilsona, 1663 – 1755)
Žēlīgais Tēvs, ar mīlestību un bagātīgiem solījumiem
Tu esi mūs, grēcīgos, saucis pie sevis.
Mēs esam piedzīvojuši, ka tas nav veltīgi;
mēs esam liecinieki tam, ka Tu esi uzticams.
Tavi solījumi pastāv, un Tavas svētības
pārspēj visu, ko vien spējam iedomāties.
Mēs pateicamies Tev par iespēju lūgt
un par Tavām atbildēm uz mūsu lūgšanām.
Pateicamies Tev arī par to, ka Tu neatbildi
uz mūsu lūgšanām katrreiz tā, kā mēs sagaidām.
Mēs, cilvēki, tik bieži esam kā akli
un nesaredzam, kas mums visvairāk vajadzīgs.
Ja Tu izpildītu visas mūsu vēlēšanās,
mēs jau sen būtu postā un nelaimē.
Tāpat kā mēs saviem bērniem nedodam katrreiz to,
ko tie prasa, bet to, kas tiem vajadzīgs,
tā arī Tu, Tēvs, savā mīlestībā un gādībā dari ar mums,
izglābdams no posta un vilkdams sev tuvāk.
Lai slavēta Tava mīlestība! Āmen.
(H.V. Bīčers)
Ak Dievs, piedod mūsu lūgšanu nabadzību,
sīkumainību un bērnišķīgo nesaprašanu!
Klausies vairāk uz mūsu dvēseles ilgām un nopūtām
nekā uz tiem vārdiem, ko mēs izrunājam.
Tik bieži mēs nevērīgi lūdzam to, ko esam jau saņēmuši;
tik bieži lūdzam to, ko nekad nevaram saņemt;
tik bieži to, kas mums jāiegūst pašiem.
Bet bieži mēs arī veltīgi pūlamies dabūt pašu spēkiem to,
ko varam iegūt vienīgi ar lūgšanu.
Bieži esam lūguši, lai nāktu Tava valstība,
bet, kad tā nākusi, mēs esam aizsprostojuši tai ceļu.
Mēs esam vēlējušies to redzēt tikai ārpus mums,
citos cilvēkos, bet ne mūsu pašu sirdīs.
Mēs paši stāvam ceļā starp Tevi un to, kas mēs varētu būt;
starp Tevi un savām īstajām vajadzībām.
To zinot, ir grūti ticēt pašu spēkam, drosmei un pastāvībai.
Palīdzi, ak Dievs, mums vispirms iemīlēt Tavu gribu
un dzīties pēc Tavas valstības!
Izkliedē mūsu bailes, mazdūšību un nespēku,
lai mēs paši nebūtu Tavi pretinieki. Āmen.
(V.E. Orčads)
Tu, kas pārbaudi mūsu sirdis,
pazīsti mūs labāk, nekā mēs paši pazīstam sevi.
Tu redzi mūsu grēkus, ko mēs sava grēcīguma dēļ neredzam.
Tomēr arī mūsu pašu sirdsapziņa mūs apsūdz,
ka bieži snaužam, kad mums jābūt nomodā,
ka vienmēr nestaigājam mīlestībā cits pret citu un pazemībā.
Mēs nevēlamies pilnīgi sevi ziedot Tev un Tavai gribai,-
bet bez tā mēs nevaram “tikt sisti krustā līdz ar Kristu”
un būt dalībnieki un mantinieki Viņa pestīšanā.
Ak, uzlūko mūs, sagrauztos, pacel mūs, vājos!
Liec rīta blāzmai atspīdēt mūsu sirdīs,
nesot dziedināšanu, spēku, prieku – lai mēs dienu pēc dienas
pieaugam ticībā, pašaizliedzībā un mīlestībā,
arvien vairāk domājam par debesīm.
Beidzot reiz novēli mums pievienoties
Tavu svēto un pestīto pulkam mūžu mūžos. Āmen.
(Džeimss Martino, 1805 – 1900)
Dievs Kungs, Tu esi pasaules īstā Saule, kas nekad nenoriet.
Jau Tava klātbūtne vien atspirdzina un iepriecina
visas lietas kā debesīs, tā zemes virsū.
Mēs Tevi lūdzam – iespīdi mūsu sirdīs, lai Tavā spožumā
grēku tumsa un maldīšanās migla izklīst un iznīkst.
Dod, lai mūsu dzīve būtu skaidra un tīra gaismas bērnu gaita,
bagāta ar labiem un vērtīgiem darbiem,
kādiem Tu mūs esi aicinājis. Āmen.
(Erasms, 1467 – 1536)
Tu, Tēvs, esi padevis mūs dažādu apstākļu varai un māci,
ka tieši nopietnās sadursmēs ar šiem apstākļiem
mums jāsmeļas spēks uzvarēt un pats dod mums šo spēku.
Palīdzi mums atturēties no gļēvas žēlošanās,
stiprini mūsu sirdis, lai tās nepadodas bailēm,
bet lai mēs ar priecīgu izturību
soļojam cauri visiem šīs zemes dzīves apstākļiem,
līdz reiz sasniegsim savas īstās mājas.
Tavs labais prāts ir nolēmis paslēpt no mums daudz ko,
kaut arī mums gribētos to zināt.
Tu esi aicinājis mūs pilnīgi uzticēties Tev.
Mēs nezinām, ko nesīs rītdiena un kāda būs taka nākotnē,
mēs bieži nezinām ceļu un taustāmies kā pa tumsu.
Tomēr Tu mūs māci ticēt labajam, taisnībai un patiesībai.
Mīlēdami šīs lietas viņu pašu dēļ, mēs tuvojamies Tev
un Tavai mīlestībai, kas iet pāri visai saprašanai,
mēs saredzam Tavu vaigu, Kungs.
Dod, ak Dievs, lai nekādas tumšas varas, ne ciešanas
nespētu mūsu dvēseles padot grēka varai,
lai nekas nespēj mūs attālināt no Tevis. Āmen.
(V.E. Orčads)
Žēlīgais Dievs, mēs lūdzamies,
pildi mūsu sirdis ar Tava Svētā Gara dāvanām
– mīlestību, mieru, prieku, pacietību, laipnību,
ticību, lēnprātību un sātību.
Māci mūs mīlēt tos, kas mūs ienīst, un lūgt par tiem,
kas mūs nicina un izmanto,- lai mēs tiešām būtu Tavi bērni,
mūsu Tēvs, kas liec saulei spīdēt pār ļauniem un labiem
un liec lietum līt pār taisniem un netaisniem.
(Anselms, 1033 – 1109)
Ak Dievs, Tavs Gars pārbauda visu,
un Tava mīlestība panes visu.
Iedrošini mūs tuvoties Tev sirsnīgi un patiesi.
Pasargi mūs no neīstas pielūgšanas –
lai nepielūdzam Tevi vienīgi ar lūpām,
kamēr mūsu sirdis ir tālu prom.
Palīdzi mums veltīgi nemēģināt Tavā priekšā
apslēpties un izlikties, jo Tu pārbaudi sirdis.
Palīdzi atmest visu izlikšanos, savu aplamo taisnību,
lai Tu mūs redzi tādus, kādi mēs īstenībā esam,-
ar visām mūsu vājībām un grēkiem.
Dari mūs stiprus panest patiesību, atstāt liekulību.
Palīdzi mums saskatīt Tavu lielo mīlestību,
kas vienīgā mūs arvien ir panesusi,
un Tavu silto sirdi, kas mūsu dēļ tik daudz cietusi.
Kaut katrs no mums atzītu, ka esam pilnīgi atkarīgi
no skaidrības, kas pārspēj mūsu dvēseles netīrību,
no pacietības, kas piedod mūsu neuzticību,
no patiesības, kas savalda mūsu nepatiesumu
un mūsu samierināšanos ar ļauno!
Lai dvēselēs līdz ar pateicību par Tavu žēlastību
dzimst ilgas nodot savu dzīvi Tavā rīcībā. Āmen.
(V.E. Orčads)
Mūžīgais Dievs, dari skaidru un svētu manu miesu un dvēseli,
manas domas un nodomus, manus vārdus un darbus.
Viss, ko es domāju, runāju vai daru, lai ir Tava vārda godam!
Svētī, lai tas varētu būt ietekmīgs un sekmīgs
Dieva darbā, kur vien var būt noderīgs un vajadzīgs.
Kungs, pārvērt manus trūkumus par tikumiem
un manu cilvēcisko darbošanos par Tevis vadītiem darbiem.
Dari mani kārtīgu, disciplinētu un apvaldītu.
Neļauj ne lepnībai, ne augstprātībai, ne mantkārībai,
ne sīkumainībai, ne zemām iedomām sabojāt manu garu
un padarīt nesvētus manus vārdus un darbus.
Palīdzi, ka mana miesa paklausa manam garam,
bet tie abi – miesa un gars – padodas Jēzus vadībai.
Dod, ka darot visu Tavam godam jau šeit,
es reiz varētu būt Tavas godības un skaidrības dalībnieks,
caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.
(Pēc Džeremija Teilora, 17.gs.)
Kungs un Pestītāj, Tu esi pavēlējis mums mīlēt citam citu.
Dod, ka mēs, žēlastībā saņēmuši Tavas bagātīgās dāvanas,
varētu mīlēt katru cilvēku – Tevī un Tevis labā.
Mēs izlūdzamies Tavu laipnību visiem, bet it sevišķi
mūsu draugiem, ko Tava mīlestība mums ir devusi.
Mīli Tu viņus, visas mīlestības avots, un liec viņiem
Tevi iemīlēt ar visu sirdi un prātu, no dvēseles dziļumiem,
lai tie vēlētos, runātu un darītu vienīgi to, kas Tev patīkams!
Kaut gan mūsu lūgšana ir tik vēsa – mūsu mīlestībā
vēl ir tik maz siltuma – tomēr Tu esi bagāts žēlastībā.
Parādīdams viņiem savu laipnību, nemēro
pēc mūsu vājās lūgšanas un vājās nodošanās Tev.
Tāpat kā Tava laipnība pārsniedz visu cilvēcisko mīlestību,
tā lai Tava atbilde pārsniedz mūsu lūgšanu.
Dod mūsu draugiem to, kas tiem pēc Tava labā prāta der.
Lai viņi, vienmēr un visur esot Tavā vadībā un aizsardzībā,
varētu beidzot reiz nākt mūžīgajā dzīvībā.
Tev, tāpat kā Tēvam un Svētajam Garam,
lai ir viss gods un slava mūžu mūžos. Āmen.
(Anselms, 1033 – 1109)
Mēs lūdzam Tevi, mūsu Kungs un Meistars,
esi mūsu palīgs un atbalsts!
Izglāb tos, kas ir vajāšanās un grūtībās,
esi žēlīgs vientuļajiem, pacel kritušos,
parādies tiem, ko spiež trūkums, dziedini bezdievīgos,
atgriez aizklīdušos ceļiniekus starp Taviem ļaudīm,
paēdini izsalkušos, uzcel un uzmundrini vājos,
iedrošini bailīgos un iepriecini bēdīgos.
Liec visiem ļaudīm zināt, ka Tu vienīgais esi Dievs
un ka Jēzus Kristus ir Tavs Dēls,
ka mēs esam Tavi ļaudis un Tavas ganības avis.
To lūdzam Jēzus Kristus dēļ. Āmen.
(Sv. Klements Romā, 90.g. pēc Kr.)
Ak Dievs, izveido pilnīgu manu mīlestību uz Tevi
un Tavu Dēlu, manu Pestītāju un Taisnotāju!
Dod man patiesu un neviltotu mīlestību uz visu tikumīgo,
tāpat arī uz visiem Taviem izredzētajiem ļaudīm –
ticīgajiem visā pasaulē – lai kur tie būtu izkaisīti.
Vairo manī spēku uzvarēt visas kārdināšanas
un ļaunu, miesīgu dziņu vilinājumus, pasaulīgas iekāres.
Pēc Tava solījuma sargi mani, lai netopu vairāk pārbaudīts
vai kārdināts, nekā Tu žēlastībā dod man spēku panest.
Esi man žēlīgs un palīdzi uzturēt tīru sirdsapziņu!
Dod man skaidru sirdi un prātu,
atjauno manī taisnīgu un pastāvīgu garu! Āmen.
(Kristīgo lūgšana, 1556)
Žēlastības bagātais Dievs,
esi Tu tagad mans patvērums un palīgs
– pazemīgi to Tev lūdzos.
Dod man spēku sagaidīt un pacietīgi panest
visu, kas stāv man priekšā.
Es nešaubos par Tavu laipnību un pilnīgi tai uzticos.
Tu zini labāk nekā es pati,
kam tagad jānotiek un kas man būs vislabākais.
Dari ar mani visās lietās pēc sava prāta,
tikai dod man, gauži lūdzos, tavus gara ieročus un bruņas,
lai man pietiek spēka pastāvēt.
Pāri visām lietām stiprini manu ticību!
Palīdzi man lūgšanā pilnīgi padoties Tavai gribai,
paliekot, kā vienmēr, par prieku Tev.
Palīdzi man pārbaudījumos, ko Tev paticis sūtīt,
atrast iepriecinājumu Tevī,
jo Tavā vadībā arī bēdas var nākt par labu.
Ticu droši, ka viss, ko Tu dari, ir tikai labs.
Tev vienīgajam lai ir gods un slava! Āmen.
(Lēdija Greja, 1554.g. -
katoliskā Anglijas karaliene, kurai nevainīgai lika nocirst galvu)
Dievs, Tu savā žēlastībā esi mums mācījis,
cik labi ir sekot tām svētajām ilgām,
ko Tu centies bagātīgi iedvest mūsu sirdīs,
un cik rūgti ir novērsties no visa tā skaistā un cēlā,
ko Tu mums atklāj caur mūsu veselo saprātu.
Stiprini mūs, mēs Tevi lūdzamies,
visā dzīves laikā nenovērsties no tās labās,
gaišās tekas, ko mūsu sirdis reiz izvēlējās.
Dod mums gudrību iet pa šo ceļu
saprātīgā bijībā pret Tevi un priecīgā mīlestībā uz Tevi.
Dod, ka paliekam Tev uzticīgi visā šīs zemes laikā,
lai tad mierīgā cerībā un paļāvībā uz Tevi
varētu nodot savas dvēseles Tavās rokās
uz visiem laikiem. Āmen.
(Rolands Viljamss, 1818 – 1870)
Spēcīgais Dieva Dēls, Tu tiki pārbaudīts
un kārdināts līdz pēdējam, tomēr Tu paliki tīrs no grēka.
Esi tagad manā tuvumā un palīdzi man uzvarēt
šo ļauno dziņu, kas draud mani novest postā.
Es esmu nespēcīgs, ak Kungs, mani moka šaubas un bailes.
Ir brīži, kad man rodas bailes pašam no sevis,
kad pasaulīgums, miesas kāre un ļaunais
pārspēj labos spēkus manī.
Tagad es nāku un lūkojos pēc Tavas palīdzības,
jo Tevī ir žēlastības, spēka un pestīšanas pilnība.
Atkal no jauna es dodos pie Tevis
kā pie sava patvēruma, palīga un aizstāvja,
manas stiprās pils pret ienaidnieku uzbrukumiem.
Uzklausi un neliedz man savu svētību
tagad un vienmēr! Āmen.
(S. Mekombs)
Žēlastībā bagātais Dievs,
Tu esi radījis cilvēci no viena ciltskoka
un to atpestījis ar vienu upuri.
Neļauj man nekad nocietināt savu sirdi pret kādu citu,-
cilvēku taču no tā paša ciltskoka,
kas ir tās pašas pestīšanas dalībnieks kā es.
Dod man mīlestību uz visiem cilvēkiem!
Dod, ak lielais līdzjūtības Tēvs,
manā sirdī tādu maigumu un līdzcietību,
ka es varētu dziļi just līdzi manu brāļu,
citu cilvēku, bēdām un ciešanām – kā ārējām, tā iekšējām;
palīdzi par viņiem vienmēr domāt ar mīlestību.
Palīdzi man domāt ne tikai par sevi un savām lietām,
bet arī par citiem un viņu lietām.
Kaut mums visiem būtu tāds prāts, kāds bija Jēzum Kristum!
Kaut mūsu starpā būtu brāļu mīlestība un līdzjūtība!
Kaut mēs no visas sirds censtos uzturēt
“gara vienību ar miera saiti”!
Lai žēlastības un miera Dievs ir ar mums visiem! Āmen.
(Ķempenes Toms, 1379 – 1471)
Mēs lūdzamies, Kungs,
palīdzi mums dzīvot skaidru un svētu dzīvi,
lai mēs nepavairotu tumšo, smago pasaules grēku nastu,
bet lai varētu būt dalībnieki Tavā pestīšanas darbā.
Agrāk mēs slāpām pēc ļaunām kaislēm, cilvēcei par postu!
Pildi mūs tagad tā vietā ar vēl lielākām slāpēm pēc taisnības,
lai mēs varētu būt labās vēsts nesēji nabagajiem
un varētu atbrīvot tos, kuri vēl smok grēka verdzībā.
Pildi mūs ar savu Garu, Dievs,
un iededzini mūsos Tavu mīlestības liesmu.
Palīdzi mums būt par atbalstu un palīgu visiem,
kas vāji un apspiesti, ko nospiež smaga bēdu nasta.
Brīžos, kad smagi izjūtam tumšo, ļauno spēku varu,
palīdzi smelties sev mierinājumu atminoties,
ka ar to mums dota iespēja “ciest līdz ar Viņu”.
Palīdzi nesatricināmi nest uz priekšu Tavu krustu.
Palīdzi mums izjust to kā prieku,
pat ja arī tiekam iesēti un mirstam kā kviešu graudi
šīs pasaules tīruma tumšajās vagās. Āmen!
(pēc Valtera Raušenbuša)
Kungs Dievs, palīdzi mums citam citu mīlēt patiesi, bez izlikšanās.
Tu esi tur, kur ir mīlestība, un tas, kas mīl savu brāli,
ir dzimis no Tevis un paliek Tevī.
Kur brāļi pagodina Tevi vienprātībā,
tur Tu dod viņiem savu bagātīgo svētību.
Mīli mūs, ak Kungs, un iedēsti mūsu sirdīs
Tavu mīlestību, lai mēs varētu mīlēt Tevi
un arī mūsu garīgos brāļus un māsas – kā Tavus bērnus.
To lūdzamies Jēzus Kristus vārdā. Āmen.
(Nezināms autors, 1578)
Mūžīgais, Svētais, Visvarenais, kura vārds ir Mīlestība,
mēs esam sapulcējušies svinīgā, nopietnā pulciņā,
lai meklētu Tavu vaigu, garā un patiesībā Tevi slavētu.
Mēs nākam dziļā pazemībā, jo Tu esi tik augsts un svēts,
cilvēkam nesasniedzams, un lepnos Tu nelaid sev ne tuvu.
Mēs atnākam ar izjustu grēku nožēlu,
jo Tu mājo tikai nožēlas pildītās sirdīs.
Mēs nākam Jēzus vārdā un Viņa garā,
lai savu gribu saskaņotu un apvienotu ar Tavējo.
Savu vientuļo un savtīgo dzīves gaitu
mēs vēlamies pārvērst par cēlu sadraudzību ar Tevi.
Mēs gribam beidzot reiz galīgi uzvarēt grēku sevī,
tādēļ ielūdzam Tevi: nāc un mājo mūsu sirdīs.
Lielais Radītāj, ienāc mūsu dvēselēs dziļāk,
nekā mēs to līdz šim jebkad esam spējuši izjust.
Apgaismo mūsu sirdis ar Tavas godības spožumu –
gaišāk un skaidrāk, nekā jebkad esam to spējuši saskatīt.
Aizdedzini uz mūsu dvēseles altāra svēto liesmu,
liec smaržot lūgšanu vīrakam,
pamodini mūsos slavas dziesmu
un caur mums – visiem cilvēkiem. Āmen.
(V.E. Orčads)
