Mācīt un mācīties

Bībeles studija T
Oktobris 2016

4. Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas!
5. Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs, kas palīdz. Uz Tevi es gaidu vienumēr.
(Ps.25)
8. Redzi, Tev patīk patiesība, kas apslēpta sirds dziļumos, un Tu māci man noslēpumos izprast gudrību.
(Ps.51)
12. Svētīgs tas cilvēks, ko Tu, Kungs, audzini un ar Savu bauslību pamāci.
(Ps.94)
64. Zeme ir pilna, Kungs, Tavas žēlastības, māci man Tavus likumus!
68. Tu esi mīlīgs un dari labu; māci man Tavus likumus!
125. Es esmu Tavs kalps, dod man gudrību, ka es saprotu Tavas liecības!
135. Apgaismo Savu vaigu pār Savu kalpu un māci man Tavus likumus!
171. Manas lūpas teiktin teiks Tavu slavu, jo Tu man māci Tavus likumus.
173. Tava roka lai man palīdz, jo Tavas pavēles es esmu sev izraudzījis par savas dzīves vadītājām.
174. Es ilgojos pēc Tavas pestīšanas, ak, Kungs, un Tava bauslība ir mans prieks.
(Ps.119)

Izredzēti mācīt Dieva tautu: Mozus
14. Dievs sacīja uz Mozu: "ES ESMU, kas ES ESMU." Viņš sacīja: "Tā tev jārunā ar Israēla bērniem: ES ESMU - tas mani sūtījis pie jums."
(2.M.3)
12. Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Nāc pie Manis augšā kalnā un paliec tur, Es tev došu akmens plāksnes ar likumiem un baušļiem, ko Es esmu rakstījis, lai viņi tajos tiktu mācīti."
(2.M.24)
8. Un Tas Kungs runāja uz Āronu:
9. "Vīnu un stipru dzērienu tu nedzer, nedz tu pats, nedz tavi dēli, kad ejat Saiešanas teltī, ka jūs nemirstat; tas ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm,
10. lai jūs varētu izšķirt starpību starp svētu un nesvētu, šķīstu un nešķīstu
11. un lai jūs varētu Israēlu pamācīt visos likumos, ko Tas Kungs caur Mozu jums pavēlējis."
(3.M.10)
10. Tas Kungs man sacīja: sapulcini Man šo tautu, un Es tiem došu dzirdēt Manus vārdus, lai viņi mācītos Mani bīties visās savās mūža dienās, cik ilgi tie virs zemes dzīvo, un tie tos mācīs arī saviem bērniem.
13. Tad Viņš jums pasludināja Savu derību, ko Viņš jums pavēlēja turēt, desmit baušļus, ko Viņš uzrakstīja uz divām akmens plāksnēm.
14. Bet man Tas Kungs tai laikā deva pavēli, lai es jums mācu likumus un tiesas, ka jūs visu to pildītu tai zemē, ko ejat iemantot.
(5.M.4)
1. Un šie ir tie baušļi, likumi un tiesas...
2. ka tu To Kungu, savu Dievu, bīsties un ka tu ievēro visus Viņa likumus un Viņa baušļus, ko es esmu tev pavēlējis, tu, tavi bērni un tavi bērnu bērni, visas savas mūža dienas, lai tu ilgi dzīvotu.
(5.M.6)
9. Kad tu nonāksi tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad nemācies darīt tās negantās lietas, ko šīs tautas dara.
(5.M.18)
19. Un tagad rakstiet sev šo dziesmu un māci to Israēla bērniem, un ieliec to viņu mutē, ka lai šī dziesma ir Man liecība pret Israēla bērniem.
(5.M.31)

Izredzēti mācīt tautu: pravieši un ķēniņi
19. Un Samuēls pieauga, un Tas Kungs bija ar viņu, un Tas Kungs neatstāja neko nepiepildītu no tā, ko Viņš bija pasludinājis.
(1.Sam.3)
23. Arī es nekad tā neapgrēkošos pret To Kungu, ka mitētos par jums aizlūgt un mācīt jūs staigāt labo un taisno ceļu.
(1.Sam.12)
1. Salamana, Israēla ķēniņa, Dāvida dēla, pamācības
2. piesavināties dzīves ziņu, iekšēju stāju un prātu,
3. mācīties gudrību, tiesu, taisnību un vienkāršas sirds skaidrību,
4. lai neprašas kļūtu pratēji un jaunieši prātīgi un apdomīgi.
(Sal.pam.1)
6. Dodies pie skudrām, tu sliņķi, novēro viņu rīcību un mācies!
(Sal.pam.6)
24. Nepiebiedrojies sirdīgajam un neturies kopā ar raksturā niknu un dusmās strauju,
25. ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli.
(Sal.pam.22)
21. Tad Elija pienāca visai tautai klāt un sacīja: "Cik ilgi jūs klibosit uz abām pusēm? Ja Tas Kungs ir Dievs, tad sekojiet Viņam! Bet, ja Baals ir dievs, tad sekojiet tam!"
(1.Ķēn.18)
11. Un Jošafats jautāja: "Vai tad še nav kāds no Tā Kunga praviešiem, lai caur viņu mēs izjautātu To Kungu?" Tad kāds no Israēla ķēniņa galma ļaudīm atbildēja: "Še ir Elīsa, Šafata dēls, kas ūdeni slacīja uz Elijas rokām."
(2.Ķēn.3)
8. Un es dzirdēju Tā Kunga balsi sakām: "Ko lai Es sūtu? Kas būs mūsu vēstnesis?" Tad es atbildēju: "Redzi, es esmu še, sūti mani!"
(Jes.6 – Jesajas aicināšana)
4. Pār mani (Jeremiju) nāca Tā Kunga vārds, kas man sacīja:
5. "Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un, pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām."
6. Tad es atbildēju: "Ak, Kungs, mans Dievs, redzi, es neprotu runāt, jo es esmu vēl jauns!"
7. Bet Tas Kungs man sacīja: "Nesaki: es esmu jauns, - jo tev jāiet visur, kurp Es tevi sūtīšu, un jārunā viss, ko Es tev pavēlēšu.
8. Nebīsties no viņiem, jo Es esmu ar tevi un tevi pasargāšu!" saka Tas Kungs.
9. Un tad Tas Kungs izstiepa Savu roku, aizskāra manu muti un sacīja: "Redzi, Es lieku Savus vārdus tavā mutē.”
(Jer.1)

Jēzus aicina un veido mācekļus
18. Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki.
19. Un Viņš uz tiem saka: "Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem."
20. Un tie tūdaļ atstāja savus tīklus un sekoja Viņam.
21. Un, no turienes tālāk iedams, Viņš ieraudzīja citus divi brāļus, Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, laivā kopā ar savu tēvu Cebedeju tīklus lāpām, un Viņš tos aicināja.
22. Un tie tūdaļ atstāja laivu un savu tēvu un sekoja Viņam.
(Mt.4)
13. Un, kad gaisma ausa, tad Viņš sasauca Savus mācekļus un izredzēja no tiem divpadsmit, kurus Viņš nosauca par apustuļiem:
14. Sīmani, kuru Viņš nosauca par Pēteri, viņa brāli Andreju, Jēkabu, Jāni, Filipu un Bartolomeju,
15. Mateju, Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, Sīmani, sauktu Zelotu,
16. Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdu Iskariotu, kas vēlāk kļuva par nodevēju.
(Lk.6)
1. Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības.
5. Šos divpadsmit Jēzus izsūtīja, tiem pavēlēja un sacīja: "Nenoeita uz pagānu ceļu un neeita samariešu pilsētā.
6. Bet eita labāk pie Israēla cilts pazudušām avīm.
7. Bet ejot sludiniet un sakait: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.
8. Dziediniet slimus, šķīstiet spitālīgus, uzmodiniet mirušus, izdzeniet ļaunus garus. Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.
(Mt.10)
24. Māceklis nav augstāks par savu mācītāju, nedz kalps par savu kungu.
25. Māceklim pietiek, ja tas top kā viņa mācītājs un kalps kā viņa kungs.
(Mt.10)
27. Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis.
33. Gluži tāpat neviens no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis.
(Lk.14)
31. Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi,
32. un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.
(Jņ.8)
18. Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes.
19. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā,
20. tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam."
(Mt.28)
8. “Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam."
9. To sacījis, Viņš, tiem redzot, tika pacelts, un padebess Viņu uzņēma prom no viņu acīm.
(Apd.1)

Mācītāji un mācekļi Kristus draudzē
22. Kas ir aicināts par Tā Kunga mācekli, vergs būdams, tas ir Tā Kunga atbrīvots; tāpat, ja kas aicināts, brīvs būdams, tas ir Kristus vergs.
(1.Kor.7)
28. Un dažus Dievs draudzē ir iecēlis, pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par praviešiem, treškārt, par mācītājiem, tad devis spēkus brīnumus darīt, tad dāvanas dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt un runāt dažādās mēlēs.
(1.Kor.12)
11. Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem,
12. lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu,
13. līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru.
(Ef.4)

Apustuļa Pāvila īpašā misija
3. Bet, viņam (Saulam) ejot, notika, ka, tuvojoties Damaskai, piepeši viņu apspīdēja gaisma no debesīm,
4. un, pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: "Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?"
5. Viņš jautāja: "Kas Tu esi, Kungs?" Bet Viņš atbildēja: "Es esmu Jēzus, ko tu vajā;
6. celies un ej pilsētā, un tev pateiks, kas tev jādara."
15. Bet Tas Kungs viņam (Damaskas māceklim Ananijam) sacīja: "Ej, jo viņš Man ir izredzēts ierocis nest Manu Vārdu tautu, ķēniņu un Israēla bērnu priekšā.
16. Jo Es viņam rādīšu, cik daudz viņam Mana Vārda dēļ jācieš."
(Apd.9)
1. Pāvils, Kristus Jēzus kalps, aicināts apustulis, izredzēts sludināt Dieva evaņģēliju...
5. Caur Viņu mēs esam saņēmuši žēlastību un apustuļa amatu, lai Viņa Vārdā ticībai pakļautos visas tautas.
(Rom.1)
7. Tālab es esmu iecelts par saucēju un sūtni (es saku patiesību, nemeloju), par mācītāju pagāniem ticībā un patiesībā.
(1.Tim.2)
4. Un neviens sev pats neņem šo godu, bet Dieva aicināts, tāpat kā Ārons.
(Ebr.5)

Mācītājs seko, māca un dara par mācekļiem
26. Veselu gadu viņi pulcināja draudzi un daudzus mācīja; un Antiohijā vispirms mācekļus sauca par kristiešiem.
(Apd.11)
17. Labi, tu sauc sevi par jūdu, lepojies ar Dievu un paļaujies uz bauslību.
18. Tu zini Viņa gribu un, būdams bauslībā mācīts, proti atšķirt svarīgo no nesvarīgā;
19. tu apzinies esam aklo ceļvedis, gaisma tiem, kas ir tumsībā,
20. audzinātājs tādiem, kas nekā nezina, skolotājs nepieaugušiem, tāds, kam bauslībā dots atziņas un patiesības paraugs,
21. citus tu māci - un pats sevi nemāci? Sludinādams, ka nebūs zagt, tu pats zodz?
22. Sacīdams, ka nebūs pārkāpt laulību, pats to pārkāp? Ar riebumu novērzdamies no elkiem, aplaupi viņu tempļus?
(Rom.2)
11. Piekodini un māci šīs lietas.
12. Neviens lai nenicina tavu jaunumu, bet topi tu par paraugu ticīgajiem vārdos un dzīvē, mīlestībā, ticībā un šķīstībā.
(1.Tim.4)
1. Vecāku vīru nerāj, bet pamāci laipni kā tēvu, jaunākus kā brāļus,
2. vecākas sievas kā mātes, jaunākas kā māsas visā šķīstībā.
(1.Tim.5)
2. To tu māci un uz to skubini.
3. Ja kāds māca ko citu un nepiegriežas mūsu Kunga Jēzus Kristus veselīgajiem vārdiem un dievbijības mācībai,
4. tas ir uzpūties un nezina nenieka, bet slimo ar prātošanas un ķildošanās sērgu, no kā ceļas skaudība, ķilda, zaimi, ļaunas aizdomas.
(1.Tim.6)
2. Pasludini Dieva vārdus, uzstājies laikā, nelaikā, norāj, brīdini, paskubini ar visu pacietību un mācību.
3. Jo nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc paša iegribām, ka nu ausis niez,
4. un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām.
(2.Tim.4)
15. To māci, paskubini un norāj ar visu stingrību; neviens lai tevi nenicina.
(Tit.2)
1. Bet ir arī bijuši tautā viltus pravieši, kā arī jūsu starpā būs viltus mācītāji, kas paslepen ienesīs aplamas posta mācības, noliegdami pat To Kungu, kas viņus atpircis, un tā sagatavos sev drīzu pazušanu.
(2.Pēt.2)
1. Netopiet, mani brāļi, daudzi par mācītājiem, zinādami, ka mēs nāksim grūtākā tiesā.
(Jēk.3)

Sekojot Kristum, mācies un audz
13. Jo nevis bauslības klausītāji ir taisnoti Dieva priekšā, bet bauslības darītāji tiks atzīti par taisnotiem.
(Rom.2)
22. Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.
(Jēk.1)
17. Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.
(Jēk.4)
6. Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā,
7. sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā!
(Kol.2)
19. Tātad jūs tagad vairs neesat svešinieki un piedzīvotāji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saime,
20. nams, uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūra akmens ir Kristus Jēzus.
(Ef.2)
10. Pēc Dieva dotās žēlastības es kā gudrs namdaris liku pamatu, bet cits ceļ uz tā ēku. Bet katrs lai pielūko, kā viņš to ceļ.
11. Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus.
12. Bet, ja kas ceļ uz šā pamata zeltu, sudrabu, dārgakmeņus, koku, sienu vai salmus,
13. katra darbs tiks redzams: tiesas diena to atklās, jo tā parādīsies ar uguni, un, kāds kura darbs ir, to uguns pārbaudīs.
14. Ja kāda darbs, ko tas uzcēlis, paliks, tas dabūs algu;
15. ja kāda darbs sadegs, tam būs jācieš, bet viņš pats tiks izglābts, bet tā kā caur uguni.
(1.Kor.3)
1. Tad nu, atmetuši visu ļaunprātību un visu viltu, liekulību un skaudību, kā arī visas mēlnesības,
2. kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,
3. ja jūs esat baudījuši, ka Tas Kungs ir labs.
4. Ejiet pie Viņa kā pie dzīva akmens, kas gan cilvēku atmests, bet Dievam izredzēts un dārgs.
5. Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu,
6. jo ir rakstīts: redzi, Es lieku Ciānā izredzētu dārgu stūra akmeni, un, kas tic uz Viņu, nepaliks kaunā.
(1.Pēt.2)

Pamāci savu tuvāku
17. Tev nebūs savu brāli ienīst savā sirdī, bet pamācīdams pamāci savu tuvāku, lai tev nav viņa dēļ jānes grēks.
(3.M.19)
18. Un visus šos vārdus ņemiet pie sirds un ierakstiet savās dvēselēs, un sieniet tos kā zīmi uz savām rokām un lieciet par zīmi starp savām acīm.
19. Un māciet tos saviem bērniem, tos pārrunādami savā starpā, kad jūs esat atsēdušies savos namos un kad jūs ejat savā ceļā, kad jūs guļaties un kad ceļaties.
20. Un raksti tos un liec pie sava nama durvju stabiem un pie saviem vārtiem,
21. lai jūsu mūža dienas un jūsu bērnu mūža dienas tiktu paildzinātas tai zemē, ko Tas Kungs ar zvērestu ir apsolījis piešķirt jūsu tēviem tik ilgi, kamēr debesis vēl stāv pāri zemei.
(5.M.11)
18. kad Es saku bezdievim: tev jāmirst! - un tu to nepamāci un nebrīdini, lai bezdievis atgrieztos no sava ļaunā ceļa un tas paliktu dzīvs, tad bezdievis gan nomirs savos grēkos, bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas.
(Ec.3)
15. Bet, ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis.
16. Un, ja viņš neklausa, tad pieaicini vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts.
17. Bet, ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei; bet, ja viņš neklausa arī draudzei, tad turi viņu par pagānu un muitnieku.
(Mt.18)
3. Sargaities! Ja tavs brālis grēko, pamāci to un, ja viņš nožēlo, piedod viņam.
4. Un, ja viņš grēko pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes nāk pie tevis un saka: man ir žēl, - piedod viņam.
(Lk.17)