Bībeles studija R
Marts 2018
Marts 2018
8. Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.
9. Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus.
10. Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos.
11. Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta. (2.M.20)
12. Un Tas Kungs sacīja uz Mozu:
13. "Runā uz Israēla bērniem un saki: turiet Manus sabatus, jo tā ir zīme mūsu starpā uz audžu audzēm, ka jūs zinātu, ka Es esmu Tas Kungs, kas jūs svētī.
14. Turiet sabatu, jo tas jums ir svēts; kas to nesvētī, tam mirtin jāmirst, jo ikvienam, kas tanī kādu darbu dara, tam ir jātop izdeldētam no tautas vidus.
15. Sešās dienās padari savu darbu, bet septītā diena ir sabata diena, svēta Tam Kungam; ikvienam, kas šinī dienā dara kādu darbu, tam mirtin jāmirst.
16. Tāpēc Israēla bērni lai svētī sabatu un tur sabatu par mūžīgu derību uz audžu audzēm.” (2.M.31)
30. Turiet Manus sabatus un bīstieties Manu svēto vietu,- Es esmu Tas Kungs! (3.M.19)
2. Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs nāksit tanī zemē, ko Es jums došu, tad lai arī tur zeme ietur sabatu, atpūzdamās Tam Kungam.
3. Sešus gadus tev būs apsēt savu tīrumu, un sešus gadus tev būs apgriezt savu vīna dārzu un ievākt tā ražu.
4. Bet septītajā gadā lai zeme atpūšas un tur sabatu, kas ir sabats Tam Kungam; tavs tīrums lai paliek neapsēts, un tavs vīna dārzs lai paliek neapgriezts. (3.M.25)
13. Kad tu atturi savu kāju no sabata pārkāpšanas un nedari Manā svētā dienā pēc savas patikas, bet nosauc dusas dienu par svētu prieku un par Tā Kunga svēto dienu un to turi godā, neizlietodams to saviem ceļiem, sava veikala nokārtošanai un tukšām valodām,
14. tad Tas Kungs būs tavs prieks, Es tevi vadīšu zemes augstumos un tev došu tava tēva Jēkaba mantojumu, jo Tā Kunga mute tā ir runājusi. (Jes.59)
1. Tanī laikā Jēzus reiz gāja sabatā caur labību; un Viņa mācekļi bija izsalkuši, un tie sāka vārpas plūkt un ēst.
2. Bet farizeji, to redzēdami, uz Viņu sacīja: "Redzi, Tavi mācekļi dara, ko sabatā nav brīv darīt."
3. Bet Viņš uz tiem sacīja: "Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids darīja, kad viņš bija izsalcis un viņa pavadoņi?
4. Ka viņš gāja Dieva namā un tie ēda skatāmās maizes, ko nebija brīv ēst ne viņam pašam, ne viņa biedriem, bet vienīgi priesteriem.
5. Jeb vai jūs neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri pārkāpj sabatā Dieva namā sabata dienu un ir nevainīgi?
6. Bet Es jums saku: šeit ir kas lielāks par Dieva namu.
7. Bet, kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris, - tad jūs nebūtu šos nevainīgos nosodījuši.
8. Jo Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu."
10. "Vai ir brīv sabatā dziedināt?"
11. Bet Viņš uz tiem sacīja: "Kurš cilvēks jūsu starpā, kam viena avs un kad tā sabatā iekrīt bedrē, to nesatvers un neizvilks ārā?
12. Vai cilvēks nav daudz labāks par avi? Tādēļ ir gan brīv sabatā labu darīt." (Mt.12)
10. Tad tie viņam sacīja: "Kā tad tavas acis ir atvērušās?"
11. Viņš atbildēja: "Cilvēks, kuru sauc Jēzus, iztaisīja svaidāmo, svaidīja ar to manas acis un sacīja man: ej uz Zilou un mazgājies! - Tad es aizgāju, mazgājos un kļuvu redzīgs."
14. Bet tā diena bija sabats, kad Jēzus bija taisījis svaidāmo un bija atvēris viņa acis.
15. Arī farizeji viņu atkal jautāja, kā viņš ticis redzīgs. Viņš sacīja tiem: "Viņš uzlika svaidāmo uz acīm, es mazgājos un - varu redzēt."
16. Tad daži farizeji sacīja: "Šis cilvēks nav no Dieva, jo Viņš nesvētī sabatu." Bet citi sacīja: "Kā grēcīgs cilvēks var darīt tādas zīmes?" Un tie sāka šķelties savā starpā.
35. Jēzus dabūja zināt, ka viņi to izdzinuši ārā. Saticis to, Viņš sacīja: "Vai tu tici Cilvēka Dēlam?"
36. Tas atbildēja: "Kungs, kas Tas ir, lai es varētu Viņam ticēt?"
37. Jēzus viņam sacīja: "Tu esi Viņu redzējis; kas ar tevi runā, tas Viņš ir."
38. Viņš teica: "Es ticu, Kungs!" - un To pielūdza.
39. Un Jēzus sacīja: "Uz tiesu Es esmu nācis šinī pasaulē, lai tie, kas neredz, kļūst redzīgi, un tie, kas redz, akli." (Jņ.9)
5. Dažs ievēro vienu dienu vairāk par otru, dažs turpretim visas dienas tur vienādas: ikviens lai pilnīgi turas savā pārliecībā!
6. Tas, kas kādu dienu sevišķi ievēro, to ievēro Tam Kungam par godu un, kas ko ēd, ēd to Tam Kungam par godu, jo viņš par to pateicas Dievam. Bet arī tas, kas neēd, to dara Tam Kungam par godu, jo arī viņš pateicas Dievam.
7. Jo neviens mūsu starpā nedzīvo sev pašam, un neviens nemirst sev pašam.
8. Jo, ja dzīvojam, dzīvojam savam Kungam un, ja mirstam, mirstam savam Kungam. Tātad, vai dzīvojam, vai mirstam, mēs piederam savam Kungam. (Rom.14)
6. Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā,
7. sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā!
8. Uzmaniet, ka neviens jūs nesagūsta ar savu filozofiju un tukšu maldināšanu, kas balstās uz cilvēku mācībām un pasaules pirmspēkiem, bet ne uz Kristu.
13. Jūs, kas bijāt miruši savos pārkāpumos un savā neapgraizīšanā, Viņš līdz ar to darījis dzīvus, piedodams mums mūsu pārkāpumus;
14. Viņš izdeldējis pret mums vērsto parādu rakstu ar visām tā prasībām un paņēmis to no mūsu vidus, pienaglodams pie krusta.
15. Tā Viņš atbruņojis visas pretvaras, tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām.
16. Tāpēc lai neviens jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu.
17. Šīs lietas ir nākamo lietu ēna, bet miesa pieder Kristum. (Kol.2)
(pirmā nedēļas diena)
Kristus augšāmcelšanās diena (Mt.28:1; Mk.16:2,9; Lk.24:1; Jņ.20:1,19)
Jēzus sekotāju pulcēšanās un kalpošana:
1) Templī un sinagogās; 2) ik
dienas pa mājām;
3) sanāksmes pirmajā nedēļas dienā (Apd.20:7; 1.Kor.16:2)
46. Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi
sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar
gavilēm un vientiesīgu sirdi,
47. slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti. (Apd.2)
42. Un viņi nemitējās Templī un pa mājām ik dienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu. (Apd.5)
17. Viņš sarunājās sinagogās ar jūdiem un dievbijīgajiem un ik dienas tirgus laukumā ar visiem, kas gadījās. (Apd.17)
47. slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti. (Apd.2)
42. Un viņi nemitējās Templī un pa mājām ik dienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu. (Apd.5)
17. Viņš sarunājās sinagogās ar jūdiem un dievbijīgajiem un ik dienas tirgus laukumā ar visiem, kas gadījās. (Apd.17)
