KRISTUS GAISMA vārdi, ar kuriem iesākas Lieldienu nakts dievkalpojums (un svecīšu ceļš pa baznīcas solu rindām); notikums mūsu dzīvē, gluži reāls, kaut miesīgām acīm neredzams – Gaismas ataušana (2.Kor.4:4,6) – kad žēlastība mūs pārceļ no tumsas brīnumainajā Dieva valstībā (Kol.1:13-14).

Īstenībā mēs nākam no Gaismas Tēva (Jēk.1:17), atzīstam to vai ne, tāpēc dzīvojam gaismas izslāpuši. Kad mūsos ir atspīdējis Tas, kas par Sevi teicis: Es esmu pasaules gaisma (Jņ.8:12), pamazām sākam atspīdēt arī mēs (Kol.3:4), ja vien izvēlamies Viņam sekot. Sekot – tas nozīmē meklēt, iepazīt un iemīlēt savu Kungu, visu mūžu būt Viņa māceklim, mācīties dzīvot kā Gaismas bērnam (Ef.5:8). Nozīmē pastāvīgi augt (Kol.2:6-7), nest Gaismas augļus (Ef.5:9-13) un palikt Gaismā (1.Jņ.2:9-10). Kristus spēkā, ne savējā, protams! Un vēl tas nozīmē Kristus Gaismu atstarot – būt par pasaules gaišumu (Mt.5:14-16).

Lai Dievs mūs uz to svētī, mīļais lasītāj! mara.druviete@inbox.lv [šajā blogā izmantots LBB Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts]

SATURS papildināts : 28.04.2021 Godini - pateicies , 26.04.2021 Nododies , 23.04.2021 Atzīsti Dievu , 21.04.2021 Palieciet , 19.04.2021 Esiet [pirmreizējās publikācijas no 2019. g.]

Dievlūdzēja Lasāmgrāmata. 4. nodaļa




Dziediet tam Kungam jaunu dziesmu
Teicot Viņa vārdu

Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu,
dziediet Tam Kungam, visa pasaule!
Dziediet Tam Kungam, teiciet Viņa Vārdu,
sludiniet dienu no dienas Viņa pestīšanu!
Stāstiet tautām par Viņa godību,
visām tautām par Viņa brīnuma darbiem!
Jo liels ir Tas Kungs un augsti slavējams,
Viņš jābīstas vairāk par visiem dieviem:
patiesi, visi tautu dievi taču ir elki,
bet Tas Kungs ir radījis debesis.
Augstība un lieliskums iet Viņam pa priekšu,
stiprums un godība mājo Viņa svētnīcā.
Dodiet Tam Kungam, jūs tautu tautas,
dodiet Tam Kungam godu un dziediet Viņam slavu!
Dodiet Tam Kungam godu, kāds pienākas Viņa Vārdam,
nesiet dāvanas un nāciet Viņa pagalmos!
Pielūdziet To Kungu savā svētajā rotā,
lai dreb Viņa vaiga priekšā visa pasaule!
Sakiet tautām: "Tas Kungs ir ķēniņš!
Viņš ir nostiprinājis zemi, ka tā nekustas,
Viņš tiesā taisnīgi tautas!"
Lai priecājas debess un līksmo zeme,
lai krāc jūra un viss, kas to pilda!
Lai līksmo lauks un viss, kas tur zeļ un zaļo;
lai gavilē visi meža koki Tā Kunga priekšā,
jo Viņš nāk, Viņš nāk tiesāt zemi.
Viņš tiesās pasauli taisnībā un tautas Savā patiesībā.
(Ps.96)

Bet es cerēšu pastāvīgi uz Tevi un vairošu Tavu slavu.
Mana mute paudīs Tavu taisnīgumu,
cauru dienu Tavus labos darbus,
jo es nespēju Tavas laipnības pierādījumus saskaitīt.
Es staigāšu Tā Kunga spēkā,
es liecināšu, ka vienīgi Tu esi taisns.
(Ps.71:14-16)

Darot Dieva vārdus par savējiem,
glabājot tos sirdī, ar lūpām apliecinot
Dieva apsolījumus un mūsu ticību šiem vārdiem,
mēs ļaujam Vārdam mūs pārveidot,
norādām uz savu ticības pakāpi un nostiprināmies ticībā.
Tāpat kā mīlestība, arī ticība var izpausties
tikai vārdos un darbos.
Ticība bez Vārda apliecināšanas nepastāv.
Ticība aug kopā ar to.
Ja mēs ik dienas apliecināsim un apcerēsim dzīvības vārdus,
tad tie paliks mūsos un izpaudīsies caur mums.
Neaizmirsīsim tomēr, ka ticība nav apliecināšana vien,
bet arī uzticība Dieva mīlestībai un paklausība
Viņa gribai kā priekos, tā arī ārkārtējās ciešanās.
(Žans Plijā)
Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu
un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem,
tu tiksi izglābts. (Rom.10:9)


APLIECINOŠAS LŪGŠANAS

Debesu Tēvs, mēs esam dzirdējuši, ka Tu saki:
“Es esmu tas visuvarenais Dievs,
staigā sava Dieva priekšā, un tu būsi taisns.” (1.M.17:1)
Ja Tu mūs nedari stiprus ar savu vareno spēku,
kā gan mēs, pēc savas dabas vāji un grēcīgi,
varam staigāt taisnības ceļus?
Dāvā mums paļāvību tam spēkam, kas darbojās Kristū,
kad Tu Viņu uzcēli no mirušajiem
un sēdināji pie savas labās rokas Debesīs! Āmen.
(A.V. Tozers)

TICĪBAS APLIECINĀJUMS
(pēc Ž. Plijā)

Ar savu muti es pasludinu,
ka Jēzus Kristus ir mans Kungs un Dievs.
Viņš pārvalda manu dzīvi. No Viņa es esmu saņēmis pestīšanu, attaisnošanu un gudrību.
Es esmu jauns radījums Kristū. (2.Kor.5:17)
No Viņa pilnības esmu saņēmis žēlastību pēc žēlastības. (Jņ.1:16)
Es apliecinu, ka manā sirdī ir izlieta
Dieva mīlestība caur Svēto Garu. (Rom.5:5)
Tādēļ man ir spēja mīlēt tuvāko ar Viņa mīlestību.
Es esmu dzīvā Dieva svētnīca. (2.Kor.6:16)
Dievs mājo manī un staigā kopā ar mani.
Es varu saņemt atbildi uz savām lūgšanām,
jo Jēzus ir teicis, ka visu, ko lūgšu Tēvam
Viņa vārdā, to Viņš darīs. (Jņ.14:14)
Es ticu, ka neviens Dieva vārds nepaliek bezdarbīgs (Jes.55:11)
un ka Dievam viss ir iespējams. (Mk.10:27)
Manam Kungam ir dota visa vara
debesīs un virs zemes. (Mt.28:18)
Es apliecinu, ka Jēzus ir mani atbrīvojis (Jņ.8:36),
un man pieder pilnīga brīvība darīt labus darbus,
ko Dievs jau iepriekš sagatavojis, lai es tajos dzīvotu. (Ef.2:10)
It visās lietās es pārliecinoši uzvaru
caur Tevi, kas esi mani mīlējis (Rom.8:37),
jo Tu, kas esi manī, esi lielāks nekā sātans,
šīs pasaules valdnieks. (Jņ.4:4) Tu esi lielāks
nekā jebkādas apspiešanas, bailes, vajāšanas, likstas,
lielāks nekā trūkums, nabadzība, nespēks
un jebkurš pretinieks, kas man gribētu uzbrukt.
Es nebīstos, jo Tu esi ar mani.
Es neraizējos, jo Tu esi mans Dievs.
Tu mani stiprini, palīdzi un uzturi mani
ar savu visspēcīgo labo roku. (Jes.41:10)
Jēzus ir mans Gans, un man netrūkst nenieka. (Ps.23:1)
Viņš gādā par manām vajadzībām.
Viņš ir mana veselība, mans patvērums, mana materiālā
un garīgā bagātība. Viņš atjauno manus spēkus,
un es izplešu spārnus kā ērglis. (Jes.40:31)
Atskaitot pārbaudījumus, ko Tu, Dievs, pieļauj
manas svētdarīšanas labā (Ebr.12:10),
nevienai slimībai nav varas pār mani,
jo Jēzus brūcēs es esmu dziedināts. (Jes.53:5)
Notikumi, bailes, cilvēku spriedumi, apmelošana
nespēj mani vairs satraukt. Esmu pārliecināts,
ka nekas nespēj mani šķirt no Dieva mīlestības, kas
atklājusies Jēzū Kristū, manā Kungā. (Rom.8:38-39)
Caur Jēzus žēlastību viss manī un manā dzīvē
rit kārtīgi, dabīgi un mierīgi, jo Dievs nav nekārtības,
bet miera Dievs. (1.Kor.14:33)
Mans Dievs, izlej nemitīgi savu Garu pār manu dzīvi!
Lai Tava žēlastība iedvesmo manu rīcību
un uztur līdz galam. Āmen!

UZTICĪBAS LŪGŠANA (M.D.)

Visuvarenais mūžīgais Dievs, mans Debesu Tēvs!
Tu esi mans vienīgais Dievs. (Mk.12:29-30; 5.M.6:4-9)
Paldies, ka Tavs Vārds ir tapis miesa
un no Tavas žēlastības ticībā esmu atpestīta. (Jņ.1:14; Ef.2:8-9)
Kungs Jēzu Kristu, ar Tavām asinīm
es esmu atpirkta no šīs pasaules.
Tu esi nācis, lai man būtu dzīvība un pārpilnība. (Rom.3:24-25; Jņ.10:10)
Paldies, Jēzu, ka Tēva sūtīts Tu uznesi
manus grēkus savā miesā pie krusta.
Es esmu grēkiem mirusi un dzīva Dievā.
Tu izcieti manas slimības un nesi manas sāpes.
Ar Tavām brūcēm es esmu dziedināta. (Jes.53:4-5; 1.Pēt.2:24)
Jēzu, es esmu izglābta un piederu tikai Tev.
Es atdodu Tev sevi visu – savu miesu, dvēseli un garu –
un apliecinu Tevi par savu Kungu.
Es nododu sevi Tev par dzīvu, Dievam patīkamu upuri
un izvēlos Tev kalpot. (Rom.10:9-10; 12:1)
Vēlos, lai es pastāvīgi būtu Tevī un Tavi vārdi manī. (Jņ.15:7)
Kungs Svētais Gars, mans Tēva dotais Aizstāvi
un Vadītāj, es pateicos, ka Tu esi ieradies
un mājo manī. (Jņ.14:16-17)
Paldies, ka Tu man atklāj patiesību,
mani šķīsti un svētdari. Es uzticos Tev.
Mazgā mani un atjauno, vadi mani pa taisnu ceļu! (Tit.3:5-6; Ps.143:10)
Lai slava un pateicība trīsvienīgajam Dievam –
Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam!
Mūžīgi mūžos. Āmen.

Uzticams ir mūsu Dievs,
Uzticams ir Viņš.
Uzticams ir mūsu Dievs,
Tiešām Viņš uzticams!

UZVARAS LŪGŠANA (M.D.)

Visuvarenais Dievs, debesu un zemes Radītāj, paldies,
ka no Tavas žēlastības es esmu atpestīts Dieva bērns.
Paldies, ka Tu mani esi izrāvis no tumsības varas
un pārcēlis sava mīļā Dēla valstībā. (Ef.2:8-9; Kol.1:13)
Ar Viņa asinīm es esmu taisnota un izglābta.
Ar Viņa brūcēm – dziedināta. (Rom.5:9; 1.Pēt.2:24)
Kungs Jēzu Kristu, paldies, ka Tu, kas esi galva
visām varām un spēkiem, esi izdeldējis pret mani
vērsto parādu rakstu, to pienaglodams pie krusta.
Es ticu, ka Tu esi atbruņojis visas pretvaras,
svinēdams pār tām uzvaru. (Kol.2:10-15)
Pateicībā pieņemu Tevis dāvāto uzvaru arī manai dzīvei.
Es esmu stipra tavā spēkā. (1.Kor.15:57; 2.Kor.12:9-10)
Paldies Dievam, kas mani vada Kristus uzvaras gājienā
– ne pret miesu un asinīm, bet pret ļaunajiem gariem
pasaules telpā. (2.Kor.2:14; Ef.6:12)
Es bruņojos ar visiem Dieva ieročiem,
lai varētu stāvēt pretī velna viltībām.
Es tērpjos taisnības bruņās, apjožos ar patiesības jostu
un apauju miera evaņģēlija kurpes.
Ņemu ticības vairogu, ar ko dzēst ļaunā ugunīgās bultas.
Man galvā ir pestīšanas bruņu cepure
un rokā Dieva Vārda zobens. Es piederu Kristus armijai
un Dieva Gara spēkā – ar lūgšanām, slavēšanu
un liecināšanu – dodos uzbrukumā. (Ef.6:11-18)
Es atsakos baidīties no uzvarēta lauvas rūciena,
jo pazemojos apakš Dieva varenās rokas. (1.Pēt.5:8,6)
Es pastāvu Tā spēkā, kas pasauli uzvarējis, kam pieder
nāves un elles atslēgas. (Jņ.16:33; Atkl.1:18)
Viņam lai pateicība, gods, slava un vara mūžu mūžos.
(Atkl.5:13) Āmen!

Kungs, Tavas asins svētība
Tik vien mans gods un greznība
Ar ko priekš Dieva stāvēšu,
Kad debesīs es ieiešu.
(Dz.grām.324)

LŪGŠANA PĒC PAZEMĪBAS (M.D.)

Visuvarenais Dievs, debesu un zemes Valdniek,
paldies, ka, bagāts būdams žēlastībā, Tu mani
esi izglābis un dzīvu darījis līdz ar Kristu. (Ef.2:4-5)
Dari, Tēvs, ka kāroju pēc Tava garīgā tīrā piena
un ar to augu no dienas dienā. (1.Pēt.2:2)
Veido mani savā līdzībā – es uzticos Tev.
Kungs Jēzu, kas esi lēnprātīgs un no sirds pazemīgs,
paldies, ka es piederu Tev. Tevī es gribu dzīvot.
Tavs labais Gars lai vada mani pa taisnu ceļu! (Ps.143:10)
Palīdzi, Kungs Svētais Gars, ka nedzīvoju
par patikšanu sev, bet savam tuvākajam (Rom.15:1-2);
ka necenšos spīdēt ļaužu priekšā, bet pazemojos
kā bērns (Mt.6:1; 18:3-4); ka netiecos pēc lieluma,
bet esmu uzticama mazās lietās (Lk.14:11; 16:10).
Atbrīvo, Kungs, mani no kritizēšanas un tiesāšanas gara, no vēlēšanās tikt godātai un izceltai,
no vēlēšanās tikt cildinātai un apbrīnotai.
Dod, ka varu pazemībā pieņemt kritiku un pārmetumus,
nezūdīties ciešanās un pārbaudījumos,
nekautrēties atzīt savu vājumu,
lūgt un pieņemt palīdzību.
Kungs Jēzu, esi vienīgais Pavēlnieks manā sirdī!
Dod, ka, pazemojusies apakš Tavas varenās rokas (1.Pēt.5:6),
varu mīlestībā un pacietībā Tev nesavtīgi kalpot visu dzīvi!
Tev vienīgajam lai gods, slava un pateicība mūžīgi! Āmen.

Apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem,
bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.
Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas,
lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā.
(1.Pēt.5:5-6)
Zemojieties tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.
(Jēk.4:10)

Kalpošana mīlestībā

Kalpot Dievam nozīmē kalpot viens otram. Jēzus ir teicis: “Ja jūs Mani mīlat, jūs Man paklausīsiet.” (Jņ.14:21) Teikt: Es mīlu Jēzu – un staigāt nepaklausībā ir krāpšana. Vārdi ir brīnišķīgi, bet staigāšana mīlestībā ir kaut kas vairāk kā vārdi. Kad kalpojam cits citam, mēs patiešām kalpojam Kristum un mums jāzina, ka atmaksa nāks no Viņa.
Mēs pazaudējam daudz svētību, kuras nevaram pat iedomāties, tikai tādēļ, ka neizdarām citiem to, ko gribētu, lai mums pašiem dara. Mums gribas saņemt svētību kā atbildi no cilvēka, kuru svētām, bet tas vienmēr tā nenotiek. Mums jādara kā Kungam un no Viņa jāgaida atmaksa.
Vai esi brīvs, lai kalpotu? Tikai patiesi brīvs cilvēks, kas nejūtas nedrošs, var darīt kalpa darbus un nejusties nenozīmīgs. Kalpošanu citiem neuzskata par augstu stāvokli, tomēr Jēzus teica, ka tas ir visaugstākais no visiem.
Kalpošana dara brīvu mīlēt. Tā atbruņo visnaidīgāko cilvēku. Ja kāds apzinās, ka darījis mums ļaunu, bet pretī saņem labu, tas sāk noārdīt sienu, kuru viņš ap sevi uzcēlis. Agrāk vai vēlāk viņš sāks mums uzticēties un mācīties no mums, ko nozīmē īsta mīlestība. Tāds ir kalpošanas īstais mērķis.
Mīlestība atbrīvo. Mīlestība dod cilvēkam gan saknes, gan spārnus. Tā nodrošina piederības sajūtu (saknes) un brīvības izjūtu (spārnus). Mīlestība necenšas kontrolēt vai manipulēt citus. Tā necenšas sasniegt piepildījumu caur citu likteņiem. Mīlestība ir lielākā (1.Kor.13:13).
Staigāšana mīlestībā nav cilvēka dabīgs dzīvesveids (sevišķi, kad viņi iet cauri personīgiem pārbaudījumiem). Tas nozīmē pūles, sarežģījumus un upurus. Bet ticīgajiem ir dots Svētais Gars, lai spētu staigāt mīlestībā vienmēr. Staigājot mīlestībā, mēs uzvaram dzīvi.
Kungs, dari mani spējīgu mīlēt!
(Džoisa Maiere)

Bet mums, kas esam stipri, pienākas nest to vājības,
kas nav tik stipri, nedzīvojot par patikšanu sev pašiem.
Ikviens mūsu starpā lai dzīvo par patiku savam tuvākajam,
viņam par labu, lai to celtu. (Rom.15:1-2)

KALPONES LŪGŠANA (M.D.)

Debesu Tēvs, paldies, ka Tu mani jau pirms pasaules sākuma esi izredzējis, lai es būtu Tavs bērns
caur Jēzu Kristu. Viņa bagātajā žēlastībā
mani grēki ir piedoti un vainas dziedinātas. (Ef.1:4,5,7)
Kungs Jēzu Kristu, Tu – Dieva Dēls būdams –
paklausībā Tēvam pazemojies līdz kalpa veidam.
Tu sevi upurēji pie krusta Golgātā un tagad
sēdi pa labo roku godības tronim debesīs. (Ebr.8:1)
Paldies, ka ar Tavām bezvainīgā Jēra dārgajām asinīm
esmu atpirkta no savas aplamās dzīves. (1.Pēt.1:18-19)
Es piederu Tev un atdodu Tev sevi visu, bez atlikuma.
Es gribu būt Tava kalpone. Esmu Tavs īpašums,
lai paustu Dieva varenos darbus, kas mani ir
aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā. (1.Pēt.2:9)
Paldies, ka esmu saņēmusi Tavā vārdā Tēva sūtīto
Aizstāvi – Svēto Garu, kas mājo manī. (Jņ.14:16-17)
Kungs, māci mani, veido derīgu Tavam darbam.
Dod, ka zemojos apakš Dieva varenās rokas. (1.Pēt.5:6)
Ka saku kā Marija: Lai notiek ar mani pēc Tava prāta! (Lk.1:38)
Pildi mani ik dienas ar mīlestību, lēnprātību un bijību.
Dari gudru savu kalponi, godīgu, uzticamu mazās lietās. (Mt.25:21)
Dari bagātu ticībā, drošu cerībā, izturīgu kārdināšanās,
modru un neatlaidīgu lūgšanās – gatavu pacietīgi kalpot
Tev un savam tuvākam. Ar to spēku,
ko Tu man žēlastībā piešķir,
lai visās lietās Dievs tiktu pagodināts caur Jēzu Kristu.
Viņam pieder gods un vara mūžu mūžos. Āmen!

Ved mani, Dievs, tik Tavos taisnos ceļos,
Dod laimi, kura citiem neliek ciest!
Sniedz roku man, ja grimstu maldos dziļos,
Un visu ļaunu liec par labu griezt.
(Dz.grām.401)

Šautru lūgšana:

Svētais Gars, mans Kungs un mans Dievs,
nāc manī, nāc pār mani, dari mani svētu,
apgaismo mani, vadi mani un padari mani
par vienotības un miera nesēju.

Lūgšana nav vajadzīga nedz tāpēc, lai mēs Dievam pavēstītu kaut ko Viņam nezināmu, nedz arī tāpēc, lai Dievu pierunātu rīkoties pēc mūsu prāta un iegribām.
Lūgšanas lielā nozīme jāmeklē citur: tā dod iespēju mainīties mums pašiem, dod iespēju sevī pamodināt kaut ko tādu, kas daudzos cilvēkos ir iemidzis.
(Juris Rubenis)

Lūgšana Dieva godam
Lūgšanu dzīvei, tāpat kā katrai dzīvei, ir savi likumi.
Tās pamatlikums ir: lūgšana ir paredzēta Dieva cildināšanai. Tai jādod Jēzum iespēja izmantot savus pārdabiskos pestīšanas spēkus. Ar savu lūgšanu mums jādod Jēzum iespēja piekļūt mūsu dvēselei, mūsu miesai, mūsu mājoklim, mūsu kaimiņiem, mūsu zemei, visai plašajai pasaulei, svēto kopumam un tiem, kas nav pestīti.
Ja mēs lietosim lūgšanu nevis ar nolūku dabūt labumus sev un savējiem vai arī tikt atbrīvotiem no ciešanām un grūtībām, bet gan lai sev un savējiem izlūgtos to, kas cildina Dieva vārdu, tad redzēsim, ka arī mūsu vājajā lūgšanu dzīvē piepildās vislielākie Bībeles solījumi attiecībā uz lūgšanu. Tad mēs piedzīvosim lūgšanu uzklausīšanu, par kuras iespējamību nekad nebijām domājuši.
Ja mēs kaut ko lūdzam pēc Dieva gribas, tad dabūjam to tajā pašā acumirklī, kad lūdzam. Tas tiek sūtīts no debesīm un atrodas ceļā pie mums, taču pienākšanas brīdi mēs nezinām. Un tas, kurš labi pazīst Dievu, iemācās arī to likt Dieva rokās un ir priecīgs neatkarīgi no tā, vai lūgšanas uzklausīšana kļūst saskatāma agrāk vai vēlāk.
(O. Hallesbijs)


LŪGŠANAS DIEVA GODAM

Rīta lūgšana – litānija
(L. – liturgs, D. – draudze)

L. Rīta agrumā, Kungs, mēs nākam pie Tevis.
D.        Uzklausi mūsu balsi, kad mēs saucam.
L. Kungs, ļauj mūsu kājām iet taisnus ceļus.
D.        Tavs vārds lai vada visas mūsu gaitas.
L. Pasargi mūs no rūpēm un bailēm.
D.        No tukšuma, kur nīkst dvēsele, pasargi mūs.
L. Priecīgajiem un bēdīgajiem rādi savu godību.
D.        Veselajiem un slimajiem stāvi Tu klāt.
L. Pasargi labos un novērs ļauno.
D.        Uzturi stipros un stiprini vājos.
L. Mēs Tevi teicam, Kungs, mēs Tevi pielūdzam.
D.                 Tava žēlastība lai ir ar mums vienmēr.

Tev vajag atvieglināt savu lūgšanu. Tev to ir jāvienkāršo, jāatbrīvo no prāta darbības.
Nostājies Jēzus priekšā kā ubags: bez idejām, bet ar dzīvu ticību! Paliec nekustīgs mīlestībā Tēva priekšā! Necenties Dievu sasniegt ar prātu, tas nekad neizdosies. Sasniedz Viņu mīlestībā, tas ir iespējams.
(Karlo Kareto)

Pareiza izpratne par Dievu ir pamatā ne tikai sistemātiskajai teoloģijai, bet arī kristieša praktiskajai dzīvei.
Dieva pielūgsmē tai ir tikpat liela loma kā ēkas pamatiem celtniecībā. Cilvēks, kas ieguvis pareizu atziņu par Dievu, atbrīvojas no desmit tūkstošiem laicīgu raižu, jo viņš uzreiz saprot, ka tās uz viņu neattieksies mūžīgi.
Ja arī neskaitāmas laicīgās nastas var tikt noņemtas no cilvēka pleciem, viena lielā mūžības nasta sāk nomākt viņu ar daudz lielāku smagumu, nekā visas šīs pasaules bēdas kopā. Šī milzu nasta ir cilvēka pienākums Dieva priekšā.
Tas nozīmē – nekavējoties un visu mūžu mīlēt Dievu no visiem prāta un dvēseles spēkiem, nevainojami paklausīt Viņam un pienācīgā veidā Viņu pielūgt.
Šodienas kristīgās Baznīcas nopietnākais pienākums ir atjaunot un paaugstināt tās priekšstatu par Dievu, līdz tas atkal ir Viņa un Baznīcas cienīgs. Katrā lūgšanā un visos mūsu centienos šim uzdevumam jāieņem galvenā vieta.
Tā ir mūsu atbildība – nākamajām kristiešu paaudzēm atstāt pareizu un cēlu priekšstatu par Dievu, kuru arī mēs paši esam saņēmuši no iepriekšējām ebreju un kristiešu paaudzēm. Un tā izrādīsies lielāka vērtība, nekā visi mākslas un zinātnes sasniegumi kopā.
(V.A. Tozers)

Mans Tēvs, es uzticos Tev. Dari ar mani, ko gribi.
Lai Tu darītu ar mani ko darīdams, es pateicos Tev.
Es esmu gatavs uz visu, es pieņemu visu. Lai tikai
Tava griba piepildās manī un visos Tavos radījumos,
tad es ne pēc kā vairāk neilgojos, mans Dievs.
Tavās rokās es ielieku savu dvēseli;
es atdodu Tev visu, mans Dievs,
ar visu savas sirds mīlestību, jo es Tevi mīlu,
un tādēļ, ka šī mīlestība skubina nodoties Tev,
likt sevi Tavās rokās bez mēra, ar bezrobežu paļāvību,
jo Tu esi mans Dievs Tēvs.
(Karlo Kareto)

Ak Dievs, mēs pateicamies par plašo pasaules telpu –
mūsu mājokli; par tās bezgalību un tās bagātībām,
tāpat par dzīvības daudzveidību šajā pasaulē,
kurai arī mēs piederam. Mēs slavējam Tevi
par debess velvi un svētītajiem vējiem,
par klīstošajiem mākoņiem un tāliem zvaigžņu pulkiem.
Mēs slavējam Tevi par jūras viļņiem, un strautiem,
par augstajiem kalniem, krāšņajiem kokiem
un kuplo zāli zem mūsu kājām.
Mēs pateicamies Tev par to, ka varam
skatīt krāšņo dabu saules lēktā,
dzirdēt gaviļu balsis un baudīt pavasara ziedu smaržu.
Palīdzi mums, mēs lūdzamies, plaši atvērt savas sirdis
visam šim priekam un skaistumam;
neļauj mūsu dvēselēm tā iegrimt rūpēs vai kaislībās,
ka mēs vienaldzīgi ejam garām un neredzam,
ka pat ērkšķu krūms ceļmalā stāv liesmās –
par godu Tev, mūsu Dievam!
(Valters Raušenbušs)

Ak, visuvarenais Kungs Dievs,
nevis filozofu un gudro, bet praviešu un apustuļu Dievs,
un, vēl vairāk, Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs,
vai maz es varu Tevi izteikt neapgrēkojoties?
Tie, kas Tevi nepazīst, var piesaukt
Tevi kā tādu, kāds Tu patiesībā neesi,
un Tavā vietā pielūgt viņu pašu iztēlē radītu tēlu.
Tādēļ apgaismo mūsu prātus,
ka mēs spētu Tevi pazīt, kāds Tu esi,
lai varētu pilnībā Tevi mīlēt
un cienīgi slavēt, un godāt.
Mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā. Āmen.

Kungs, cik svarīga izšķiršanās ir mūsu priekšā!
Tavā klātbūtnē mums visvairāk piederas klusēšana,
bet mīlestība aizdedz sirdis un liek mums runāt.
Ja mums būtu jāklusē, akmeņi sāktu kliegt,
tomēr, ja mēs runājam, ko gan lai mēs sakām?
Māci mums zināt to, ko mēs nevaram uzzināt,-
Dieva lietas nav izzināmas cilvēkam, vien Dieva Garam.
Lai ticība mums ir kā balsts tur, kur prāts nesniedzas.
Jēzus vārdā. Āmen.

Viens Dievs! Viena Majestāte!
Nav cita Dieva, kā vien Tu!
Neierobežots, nemainīgs Veselums!
Neizmērojamā Jūra! Visa dzīvība raisās no Tevis,
Un Tava dzīve ir svētlaimīgā Trīsvienība.
(Frederiks V. Feibers)

LŪGŠANAS DIEVA GODAM
(A.V. Tozers)

Mūsu tēvu Dievs, kas sēdi gaismas tronī,
cik bagāta un skanīga ir valoda!
Taču, kad cenšamies izteikt Tavus brīnumus,
mūsu vārdu krājums šķiet nabadzīgs.
Kad domājam par TavasTrīsvienības
bijājamo noslēpumu, mūsu lūpas lai paliek mēmas!
Degošā ērkšķu krūma priekšā
mēs nelūdzam pēc sapratnes, bet tikai to,
ka mēs spētu pienācīgi Tevi godināt! Āmen.

Ak, vārdos neaprakstāmā Majestāte,
mana dvēsele alkst Tevi ieraudzīt.
Es saucu uz Tevi no pīšļiem.
Kad gribu zināt Tavu vārdu, tas paliek apslēpts.
Tu esi tērpies gaismā, kurai cilvēks nespēj tuvoties.
Tavu būtību nav iespējams izdomāt,
un Tavu slavu nav iespējams izteikt vārdos.
Tomēr pravietis un dziesminieks,
apustulis un svētais mani iedrošina ticēt,
ka zināmā mērā es varu Tevi iepazīt.
Es lūdzu, lai Tu man palīdzi saprast to,
ko Tu esi vēlējies par sevi atklāt.
Lai meklēju to kā dārgumu,
kas vērtīgāks par rubīniem un zeltu,
jo ar Tevi es būšu tad,
kad mijkrēšļa zvaigžņu vairs nebūs,
debesis būs zudušas, un būsi tikai Tu. Āmen.

Visu būtņu Kungs! Vienīgi Tu vari apstiprināt:
ES ESMU, KAS ES ESMU.
Bet mēs, kas esam radīti Tavā līdzībā,
varam tikai atkārtot “es esmu”,
apliecinot, ka mēs nākam no Tevis
un mūsu vārdi ir nekas vairāk kā Tavējo atbalss.
Mēs atzīstam, ka Tu esi visa Pirmavots,
un no Tavas žēlastības mēs esam radīti.
Mūžīgais Tēvs, mēs pielūdzam Tevi! Āmen.

Māci mums, ak Dievs,
ka Tev nekas nav nepieciešams.
Ja Tev būtu kas vajadzīgs,
tad tas būtu Tavas nepilnības mērs.
Un kā mēs varam pielūgt nepilnīgu Dievu?
Ja Tev nekas nav nepieciešams,
tad arī Tev nevienu nevajag, un, ja nevienu,
tad arī mēs Tev neesam vajadzīgi.
Tu mūs meklē, lai arī Tev mūs nevajag.
Mēs meklējam Tevi, jo mums Tevis vajag,
jo Tevī mēs dzīvojam un rosāmies,
un Tevī ir mūsu esība. Āmen.

Šodien mūsu sirdis labprāt pieņem to, ko prāts
nekad nespēs pilnībā aptvert, pat Tavu mūžīgumu.
Vai Tu neesi no mūžības, ak Kungs,
mans Dievs, mans Svētais?
Mēs Tevi pielūdzam, mūžīgais Tēvs,
kura gadi nekad nebeigsies, un Tevi,
mīlestībā dzimušo Dēlu, kas mūžībā no Tēva dzimis.
Tāpat mēs atzīstam un pielūdzam Tevi,
Mūžīgais Gars, kurš pirms pasaules sākuma
esi bijis mīlestības pilnībā un godībā
kopā ar Tēvu un ar Dēlu.
Paplašini un attīri mūsu dvēseļu mājokļus,
lai tie kļūtu piemēroti Tava Gara ienākšanai,
kuram no visiem tempļiem vismīļākais
ir taisna un šķīsta sirds. Āmen.

Mūsu Debesu Tēvs, ļauj mums redzēt Tavu godību,
pat ja mums jāslēpjas klinšu aizā
un jāglābjas Tavas rokas paēnā.
Kaut arī mums nāktos zaudēt
draugus vai laicīgu labumu,
vai arī mūsu dienas tiktu saīsinātas,
mēs vēlamies Tevi pazīt, kāds Tu esi,
lai spētu pienācīgi Tevi pielūgt.
Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.

Ak, mūsu Kungs, nav neviena kā Tu
debesīs vai uz zemes, kas zem tām.
Tev pieder varenība, gods un majestātiskums.
Viss, kas ir debesīs un virs zemes, pieder Tev.
Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi, ak Dievs,
un Tu esi paaugstināts pār visiem. Āmen.

Mūsu Tēvs, mēs zinām, ka Tu esi mums klāt,
Taču mūsu zināšanas ir tikai patiesības ēna,
tām pavisam nedaudz piemīt garīgums
un iekšējs saldums, ko tādas zināšanas varētu sniegt.
Tas mums ir liels zaudējums un cēlonis sirds nespēkam.
Palīdzi mums mainīt mūsu dzīves,
lai mēs varētu patiesi piedzīvot šos vārdus:
“Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā.” Āmen.

Mūsu Tēvs, mēs Tevi mīlam Tava taisnīguma dēļ.
Mēs atzīstam, ka Tavi spriedumi ir patiesi un taisni.
Tava taisnība uztur kārtību visumā
un sniedz garantiju to drošībai, kas uzticas Tev.
Mēs dzīvojam tāpēc, ka Tu esi taisns un žēlsirdīgs.
Svēts, svēts esi, visvarenais Dievs tas Kungs,
taisns visos savos ceļos un svēts visos savos darbos. Āmen.

Svētais Tēvs, Tava gudrība izraisa mūsos apbrīnu,
Tavs spēks pilda mūs ar bailēm, Tava visur klātesamība
katru zemes sprīdi dara par svēto zemi,
bet kā lai mēs pateicamies par Tavu žēlsirdību,
kas izpaužas mūsu niecīgākajās vajadzībās,
dodot galvas rotu pelnu vietā,
prieka eļļu sēru drēbju vietā,
svētku drānas noskumuša gara vietā?
Mēs slavējam un paaugstinām Tavu žēlsirdību
caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.

Dari mums pēc sava labā prāta, ak Kungs!
Rīkojies ar mums ne tā, kā esam pelnījuši,
bet, kā Tev tas labpatīkas, jo Tu esi Dievs.
Tāpēc mums ne no kā nav jābīstas
ne šajā, ne nākamajā pasaulē. Āmen.

Kas Tevi nebītos, Kungu, karapulku Dievu,
visaugstāko un visbaisāko? Jo vienīgi Tu esi Kungs.
Tu esi radījis debesis un debesu debesis,
zemi un visas radības, kas ir uz tās,
Tavās rokās ir katras dzīvās radības dvēsele.
Tu esi ķēniņš pār plūdiem,
Tu esi mūžīgi ķēniņš, lielais ķēniņš pār visu zemi.
Cildenums un godība iet Tev pa priekšu. Āmen.

Žēlastības Dievs, kura domas par mums
vienmēr ir miera, nevis ļaunuma pilnas,
dod mums ticēt, ka esam pieņemti Tavā mīļajā Dēlā,
un liec mūsu prātiem apbrīnot morālās gudrības pilnību,
kas atrada iespēju, saglabājot Debesu kārtību,
tomēr arī mūs tur pieņemt.
Mēs esam pārsteigti un nebeidzam brīnīties,
ka Kāds tik svēts un bijājams mūs ielūdz savā namā
un mīlestība ir Tavs karogs pār mums.
Vārdos nav izsakāma pateicība, kas mums ir pret Tevi,
bet ieskaties mūsu sirdīs – tur tā ir ierakstīta. Āmen.

Visaugstākais, ir labi Tev pateikties
un dziedāt slavu Tavam vārdam,
lai pasludinātu Tavu mīlestības pilno laipnību rītos
un Tavu uzticamību – katru vakaru.
Kā Tavs Dēls, dzīvodams uz zemes,
bija uzticīgs Tev, savam Debesu Tēvam,
tā tagad debesīs Viņš ir uzticams mums,
Viņa zemes brāļiem un māsām.
Ar šo atziņu mēs drošā cerībā gaidām
gadus un gadsimtus, kam vēl jānāk. Āmen.

Dievs, mēs Tevi slavējam,
mēs Tevi cildinām un pielūdzam
Tavas lielās godības dēļ.
Kungs, es pateicu to, ko es nesaprotu –
lietas, kas ir pārāk brīnišķas, kuras es nepazīstu.
Iepriekš es dzirdēju par Tevi,
bet tagad manas acis redz Tevi,
un es pīšļos un pelnos liekos sev atbaidošs.
Ak Kungs, lai manas lūpas nerunā.
Divreiz esmu runājis, bet vairāk neturpināšu.
Kamēr es pārdomāju, uguns dega.
Kungs, man par Tevi jārunā, jo klusējot
es noziedzos pret Tavu bērnu paaudzi.
Redzi, Tu esi izvēlējies to, kas ģeķīgs pasaulē,
lai liktu kaunā gudros,
un, kas nespēcīgs pasaulē, lai liktu kaunā stipros.
Kungs, neatstāj mani! Ļauj man darīt zināmu
Tavu lielo spēku nākamām paaudzēm
un Tavu stiprumu bērnu bērniem!
Cel savā draudzē praviešus un redzētājus,
kas slavēs Tavu godību un caur Tavu visvareno Garu
atjaunos Tavā tautā zināšanas par svēto. Āmen.

Kungs, Tu zini visas lietas!
Tu zini, kad es sēžu vai ceļos.
Tev ir zināmas visas manas gaitas.
Neko jaunu Tev nevaru pateikt,
un velti ir kaut ko no Tevis noslēpt.
Tavu pilnīgo zināšanu gaismā esmu kā mazs bērns.
Palīdzi man aizmirst visas rūpes,
jo ceļu, kuru es eju, Tu zini itin labi.
Un, ja Tu mani pārbaudīsi, es būšu kā zelts. Āmen.

Mūsu Kungs Jēzu Kristu,
Tu esi mūsu patvērums uz audžu audzēm.
Kā putni pēc ceļojumiem, tā arī mēs meklējam mieru.
Mēs meklējam Tavu patvērumu.
Mūsu mazajā cilvēka un dabas pasaulē
ir tik daudz izmaiņu un iespēju,
bet Tu, Dievs, nemainies un Tevī nav pārgrozības ēnu.
Mēs atpūšamies Tevī bez bailēm un šaubām,
un bez bažām raugāmies pretī rītdienai. Āmen.

Jēzu, Tu tiki kārdināts tāpat kā katrs no mums,
bet Tev nebija grēka. Dari mūs stiprus,
lai mēs pārvarētu tieksmi būt gudriem
un izlikties par tādiem citu acīs,
kas ir tikpat nezinoši kā mēs.
Mēs novēršamies gan no savas gudrības,
gan no muļķības un tveramies pie Tevis,
kas esi Dieva gudrība un Dieva spēks. Āmen.

Mums jāpaslēpj savs nesvētums Kristus brūcēs, tāpat kā Mozus paslēpās klints plaisā, kamēr garām gāja Dieva godība.
Mums patvērums no Dieva jārod Dievā, bet pāri visam jātic, ka Dievs mūs redz pilnīgus savā Dēlā un Viņš mūs pārmāca, šķīstī un attīra, lai mēs varētu piedalīties Viņa svētumā.
(A.V. Tozers)

Visvarenais, es nometos putekļos Tavā priekšā!
Tā zemojas arī aizplīvurotie ķerubi.
Rāmā un klusā pielūgsmē nāku Tavā priekšā,
Visgudrais, visur klātesošais Draugs.
Tu zemei esi devis tās smaragda tērpu,
Tu klāj to ar sniegu; spožā saule vai maigais mēness
debess jumā Tavā priekšā paklanās.
(Sers Džons Bovrings)

Visvarenais Dievs! No Tavas pilnības
dod mums gudrību un spēku –
mums, kam tik daudz ko vajag, kam tik daudz kā trūkst!
Tuvini mūsu gribu Tavai gribai!
Pacel un apgaismo mūsu saprašanu
Tavā debesu gaismā, lai mēs, šajā gaismā saskatītu
visas patiesās vērtības un Tavas mīlestības vilkti,
varētu nodot savu gribu un saprašanu kalpošanai Tev,
līdz reiz miesa, dvēsele un gars piederētu vienīgi Tev
un Tu būtu mūsu Tēvs un Mūžīgais Draugs. Āmen.
(Džordžs Dousons, 1821 – 1876)

Svētais Gars, mīlestības, gaismas un spēka Dievs!
Paldies par brīnumiem, ko Tu dari cilvēkiem ik dienas.
Paldies par visu, kas manā dzīvē notiek!
Nāc manī, Gars Mierinātājs, vadi mani,
apgaismo mani, stiprini mani. Dari mani svētu.
Dari mani paklausīgu Dieva Tēva gribai.
Caur Jēzu Kristu, manu Pestītāju. Āmen!
(no Via de Christo materiāliem)

Gars iet man pa priekšu un paver man ceļu.
Viņš pilnībā nodrošina visas manas vajadzības.
Man nav jābīstas ne no kā, pilnīgi ne no kā:
Gars mani sargā savā patvērumā.
Gara gudrība mani vada visās manās domās,
visos manos vārdos, visos manos darbos.
Āmen! Alelujā!
(no Via de Christo materiāliem)

Dievs, mana cerība, mans debesu patvērums,
Mans iepriecinājums zemes gaitās,
Atbildi manam uzmācīgajam lūgumam,
Man, man savu labumu atklāj.
Savu vaigu atklāj, kas mūžīgās dienas gaišums.
Apgaismoto ticības acu priekšā
Ļauj iet visai savai cēlajai labestībai.
Tavu labestību es turu godā.
Ak, ja varētu redzēt Tavu smaidošo seju:
Tavu dabu manā dvēselē pasludināt,
Atklāt Tavu mīlestību, Tavu godības pilno vārdu!
(Čārlzs Veslijs)

Kad mana dvēsele mostas
Un apjauš Tavu žēlsirdību,
Ar šo skatu aizgrābts, es palieku
Brīnumā, mīlestībā un slavēšanā.
(Jozefs Adisons)

Jēzu, palīdzi mums nest Tavu smaržu visur,
kur vien iesim. Pārpludini mūsu dvēseles
ar savu Garu un ar savu dzīvību.
Ienāc un pārņem visu mūsu būtni,
lai mēs Tev piederētu tik pilnīgi,
ka mūsu dzīves kļūtu vien Tavas dzīves starojums.
Mirdzi caur mums un esi mūsos klātesošs,
lai ikviena dvēsele, ko Tu mums ļausi satikt,
spētu sajust mūsos Tavu klātbūtni.
Lai cilvēki paceltu acis un neredzētu vairs mūs,
bet vienīgi Tevi.
(Māte Terēze)

Teici to Kungu, mana dvēsele
 un viss, kas manī, Viņa svēto vārdu!
Teici to Kungu, mana dvēsele,
un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!
Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas;
Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas
un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību.
Viņš bagātīgi iepriecina tevi vecumā ar svētīgām dāvanām,
tā ka tava jaunība atjaunojas kā ērglis.
Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā.
Viņš nesaskaņas nepaturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi.
Viņš nedara mums pēc mūsu grēkiem
un neatmaksā mums pēc mūsu noziegumiem,
jo, cik augstu ir debesis pār zemi,
tik liela ir Viņa žēlastība pret tiem, kas Viņu bīstas.
Cik tālu ir rīti no vakariem,
tik tālu Viņš atliek mūsu pārkāpumus nost no mums;
kā tēvs apžēlojas par bērniem,
tā Tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas.
Jo Viņš zina, kādi radījumi mēs esam,
Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi.
Cilvēks savā dzīvē ir kā zāle, viņš zied kā puķe laukā,
kad vējš to skar, tad tās vairs nav,
un neatrod vairs pat tās vietu.
Bet Tā Kunga žēlastība paliek mūžīgi mūžam dzīva tajos,
kas Viņu bīstas, un Viņa taisnība uz bērnu bērniem
tajos, kas Viņa derību sargā,
neaizmirst Viņa baušļus un cenšas tos pildīt.
(Ps.103:1-18)

Mūsu Tēvs debesīs, Tavu bērnu prāti bieži ir nomākti,
dzirdot sevī vienlaikus ticības apstiprinājumu
un sirdsapziņas pārmetumus.
Mēs esam pārliecināti, ka mūsos nav nekā, kas varētu
piesaistīt Tavu mīlestību, jo Tu esi svēts un taisns.
Un tomēr Jēzū Kristū Tu esi mums apliecinājis
savu nemainīgo mīlestību, kas Tev ir pret mums.
Ja mūsos nav nekā, kas varētu iegūt Tavu mīlestību,
tad visā pasaulē nav nekā, kas varētu Tevi atturēt
mīlēt mūs. Tava mīlestība ir nepelnīta,
un mēs paši to nevaram izraisīt.
Tu pats esi cēlonis mīlestībai, kas pret mums vērsta.
Palīdzi mums ticēt mīlestības, kas mūs atradusi,
spēkam un mūžīgumam. Tad mīlestība aizdzīs bailes,
mūsu satrauktās sirdis kļūs mierīgas,
tās nepaļausies uz to, kas mēs esam,
bet uz to, ko Tu esi par sevi atklājis, kas Tu esi. Āmen.
(A.V. Tozers)

Centieni zināt To, kas nav izzināms, saprast Neizprotamo, aizsniegt un piedzīvot Neaizsniedzamo rodas no Dieva līdzības cilvēka dabā. Dziļumi sasaucas ar dziļumiem, un kaut arī grēks dvēseli ir nocietinājis un samaitājis, tā tomēr sajūt savu pirmsākumu un ilgojas atgriezties pie tās Avota.
Kā tas var notikt?
Kristū un caur Kristu Dievs īsteno pilnīgu pašatklāsmi,
lai gan Viņš sevi atklāj nevis prātam, bet gan ticībai un mīlestībai. Ticība ir zināšanu orgāns un mīlestība – pieredzes orgāns.
(A.V. Tozers)

Tuvojieties Viņam priecīgi!

Es slavēšu To Kungu vienumēr,
Viņa teikšana aizvien būs manā mutē.
Mana dvēsele ir līksma par manu Kungu, Viņu daudzinādama;
cietēji lai to dzird un priecājas.
Slavējiet līdz ar mani Tā Kunga godu,
kopā teiksim Viņa augsto Vārdu!
Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja;
Viņš mani izglāba no visām manām izbailēm.
Uzlūkojiet Viņu un tuvojieties Viņam priecīgi
 tad jūs starosit, un jūsu sejas nepazīs pazemojuma.
Kas bija postā grimis, sauca, un Tas Kungs viņu uzklausīja
un izrāva viņu no visām viņa bēdām.
Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj.
Baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs.
Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveras un uz Viņu paļaujas!
Bīstieties To Kungu, jūs Viņa svētie,
jo, kas Viņu bīstas, tie nepazīst trūkuma.
Jauniem lauvām jācieš trūkums un bads,
bet, kas To Kungu meklē, tiem netrūkst nekāda labuma.
Nāciet šurp, jūs bērni, un uzklausiet mani!
Es jūs mācīšu To Kungu bīties.
Kas ir tas vīrs, kas mīl dzīvi un ilgojas pēc gara mūža,
lai redzētu labas dienas?
Tas lai sargā savu mēli no ļauna un savas lūpas,
ka tās nerunā viltīgus vārdus! Novērsies no ļauna un dari labu!
Meklē mieru un dzenies pēc tā! Tā Kunga acis vēro taisnos,
un Viņa ausis uzklausa viņu palīdzības saucienus.
Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis,
un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts.
Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām Tas Kungs viņu izglābj.
Tas Kungs izglābj Savu kalpu dvēseli,
un nekā ko nožēlot nav tiem, kas uz Viņu paļaujas.