Ceļā kopā ar Dievu

Bībeles studija T
Jūlijs 2018

 
1. Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: "Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu.
2. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību.
3. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis."
4. Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis. (1.M.12)
 
Būt ceļā kopā ar Dievu
26. Tad tas vīrs zemu noliecās un pielūdza To Kungu
27. un sacīja: "Slavēts lai Tas Kungs, mana kunga Ābrahāma Dievs, kas Savu žēlastības solījumu nav aizmirsis un nav atrāvis Savu uzticību manam kungam; taisnā ceļā Tas Kungs mani ir novedis mana kunga brāļa namā!"
61. Un Rebeka cēlās ar savām kalponēm un sēdās uz kamieļiem un jāja aiz kalpa. Tā tas kalps, paņēmis Rebeku, devās ceļā. (1.M.24)
20. Un Jēkabs deva solījumu, sacīdams: "Ja Dievs būs ar mani un pasargās mani šinī ceļā, ko es eju, un dos man maizi, ko ēst, un drēbes, ar ko ģērbties,
21. un liks man sveikam atgriezties savā tēva namā, tad Tas Kungs man būs par Dievu.
22. Bet šis akmens, ko es esmu cēlis par piemiņas akmeni, taps par Dieva namu; un no visa, ko Dievs man dos, es desmito tiesu došu Viņam." (1.M.28)
2. Tad Jēkabs sacīja saviem mājiniekiem un visiem tiem, kas bija pie viņa: "Atmetiet svešos dievus, kādi vēl jūsu vidū, šķīstaities un mainiet savas drēbes.
3. Tad celsimies un noiesim uz Bēteli, un es tur uzcelšu altāri tam Dievam, kas mani paklausīja manās posta dienās un kas bija ar mani ceļā, ko esmu nostaigājis." (1.M.35)
1. Un Israēls devās ceļā ar visu, kas tam bija, un nonāca Bēršebā; un viņš upurēja kaujamos upurus sava tēva Īzāka Dievam.
2. Un Dievs runāja ar Israēlu parādībā naktī un sauca: "Jēkab, Jēkab!" Un viņš teica: "Te es esmu."
3. Un Viņš sacīja: "Es esmu Dievs, tava tēva Dievs, nebīsties noiet uz Ēģipti, jo Es tevi darīšu par lielu tautu. (1.M.46)
 
Dievs vadīja tautu tuksneša ceļā
37. Un Israēla bērni devās ceļā kājām no Ramzesas uz Sukotu, kādi seši simti tūkstošu vīru bez bērniem. (2.M.12)
18. Un Dievs vadīja tautu apkārtceļā pa tuksnesi uz Niedru jūru. Un israēlieši no Ēģiptes zemes izgāja, bruņoti kaujai.
21. Un Tas Kungs viņiem gāja pa priekšu dienā mākoņu stabā, lai tos vadītu pa ceļu, bet naktī uguns stabā, lai ceļš tiem būtu apgaismots dienu un nakti.
22. Un mākoņu stabs dienā un uguns stabs naktī nenozuda tautas priekšā. (2.M.13)
20. Redzi, Es sūtu eņģeli tavā priekšā, kas tevi pasargās šinī ceļā un tevi novedīs tanī vietā, ko Es tev esmu sataisījis.
21. Sargies viņa priekšā, klausi tā balsij un nesacelies pret viņu, jo viņš tavus pārkāpumus piedos, jo Mans Vārds mājo viņā.
22. Bet, ja tu klausīsi viņa balsij un darīsi visu, ko Es teikšu, tad Es būšu ienaidnieks taviem ienaidniekiem un pretinieks taviem pretiniekiem. (2.M.23)
36. Ik reizes, kad mākonis pacēlās no mājokļa, tad arī Israēla bērni devās ceļā visos savos pārgājienos.
37. Bet, ja mākonis nepacēlās, tad arī Israēla bērni nedevās ceļā līdz tam brīdim, kad tas pacēlās.
38. Jo dienā Tā Kunga mākonis apklāja mājokli, bet naktī tanī bija uguns visas Israēla tautas acu priekšā visos viņas pārgājienos. (2.M.40)
18. Pēc Tā Kunga pavēles Israēla bērni devās ceļā, un pēc Tā Kunga pavēles tie apmetās; visu laiku, kamēr mākonis atradās virs mājokļa, tikmēr arī tie dzīvoja savās teltīs. (4.M.9)
 
Eņģelis aizšķērso Bileāma ceļu
21. Tad Bileāms piecēlās agri no rīta un apsegloja savu ēzeļu māti un devās līdzi moābiešu vadoņiem.
22. Bet Dieva dusmas pret to iedegās, tāpēc ka tas gāja, un Tā Kunga eņģelis nostājās viņam ceļā, lai būtu viņam par naidīgu pretinieku; un viņš jāja uz savas ēzeļu mātes, un divi tā puiši bija viņam līdzi.
23. Un ēzeļu māte ieraudzīja Tā Kunga eņģeli uz ceļa stāvam ar atvēztu zobenu rokā, un ēzeļu māte nogriezās no ceļa un gāja pa lauku; tad Bileāms sita ēzeļu māti, lai to uzgrieztu uz ceļa.
24. Bet Tā Kunga eņģelis nostājās ceļa šaurumā starp vīna dārziem, kur abās pusēs bija mūris.
25. Kad nu ēzeļu māte ieraudzīja Tā Kunga eņģeli, tad viņa spiedās gar mūri un saspieda pie mūra Bileāmam kāju, tāpēc viņš to atkal sita.
26. Un Tā Kunga eņģelis virzījās joprojām uz priekšu un nostājās kādā šaurā spraugā, kur nebija vietas, lai atkāptos nedz pa labi, nedz pa kreisi.
27. Un, kad ēzeļu māte ieraudzīja Tā Kunga eņģeli stāvam, tad viņa pakrita ceļos zem Bileāma. Un Bileāms saskaitās un sita ēzeļu māti ar rīksti.
28. Un tad Tas Kungs atvēra ēzeļu mātes muti, un tā sacīja Bileāmam: "Ko es esmu tev darījusi, ka tu mani esi trīs reizes sitis?"
32. Un Tā Kunga eņģelis viņam sacīja: "Kāpēc tu savu ēzeļu māti esi tā trīs reizes sitis? Redzi, es tev nostājos par pretinieku, lai tevi atturētu, jo tavs ceļš ir ļauns un pret manu gribu.” (4.M.22)
 
Ko Tas Kungs no tevis prasa?
11. Bet Tas Kungs man sacīja: celies, ej, dodies ceļā tautas priekšā, lai viņi tiešām ietu un iemantotu to zemi, kā Es to ar zvērestu esmu apsolījis viņu tēviem dot.
12. Un tagad, Israēl, ko Tas Kungs, tavs Dievs, no tevis prasa? Neko citu kā vienīgi bīties To Kungu, savu Dievu, staigāt visur Viņa ceļos, Viņu mīlēt un Tam Kungam, savam Dievam, kalpot ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli,
13. turēt visus Tā Kunga baušļus un Viņa likumus, ko es šodien pavēlu tev par labu. (5.M.10)
18. Un visus šos vārdus ņemiet pie sirds un ierakstiet savās dvēselēs, un sieniet tos kā zīmi uz savām rokām un lieciet par zīmi starp savām acīm.
19. Un māciet tos saviem bērniem, tos pārrunādami savā starpā, kad jūs esat atsēdušies savos namos un kad jūs ejat savā ceļā, kad jūs guļaties un kad ceļaties.
20. Un raksti tos un liec pie sava nama durvju stabiem un pie saviem vārtiem,
21. lai jūsu mūža dienas un jūsu bērnu mūža dienas tiktu paildzinātas tai zemē, ko Tas Kungs ar zvērestu ir apsolījis piešķirt jūsu tēviem tik ilgi, kamēr debesis vēl stāv pāri zemei. (5.M.11)
 
Tu darīji man zināmu dzīvības ceļu
1. Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā,
2. bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību.
6. Tas Kungs pazīst taisno ceļu, bet bezdievīgo ceļš ved uz postu. (Ps.1)
8. Es skatīju To Kungu savā priekšā vienumēr, jo Viņš man ir pa labo roku, ka es nešaubītos.
9. Tāpēc priecājās mana sirds un līksmoja mana mēle, un pat mana miesa dzīvos cerībā,
10. jo Tu manu dvēseli nepametīsi nāves valstībā, nedz Savam Svētajam liksi redzēt iznīcību.
11. Tu darīji man zināmu dzīvības ceļu, Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi. (Ps.16)
32. Kur ir vēl tāds Dievs kā Tas Kungs, kur citur vēl tāds klintij līdzīgs patvērums kā Tu, mūsu Dievs?
33. Dievs apjož mani ar spēku un dara līdzenus manus ceļus. (Ps.18)
 
Tā Kunga ceļi ir žēlastība
4. Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas!
5. Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs, kas palīdz. Uz Tevi es gaidu vienumēr.
9. Pazemīgos Viņš vada Savā taisnībā, un tiem, kas pazemoti, Viņš māca Savu ceļu.
10. Visi Tā Kunga ceļi ir žēlastība un uzticība tiem, kas tur Viņa derību un Viņa liecības.
12. Kas ir tas vīrs, kas To Kungu bīstas? Tam Viņš māca ceļu, pa kuru tam jāstaigā.
13. Pats viņš baudīs labumu, un viņa dzimums iemantos zemi. (Ps.25)
11. Māci man, Kungs, Tavu ceļu un vadi mani pa līdzenu teku manu ienaidnieku dēļ! (Ps.27)
8. "Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā, Es pār tevi turēšu nomodā Savu aci.
9. Neesiet kā zirgi, kā mūļi, kam nav saprašanas, kam iemaukti un laužņi jāliek mutē, kad viņi negrib nākt pie tevis." (Ps.32)
4. Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!
5. Pavēli Tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs:
6. Viņš tavai taisnībai liks starot kā gaismai un tavām tiesībām kā saulainai dienai.
23. Tas Kungs dara drošus vīra soļus, un Viņam ir prieks par viņa ceļu.
24. Kad viņš klūp, tas tomēr nenokrīt pilnīgi zemē, jo Tas Kungs tur viņa roku. (Ps.37)
23. Kas pienes upurim pateicību, tas tur Mani godā, un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu pestīšanu. (Ps.50)
 
Māci man, Kungs, Tavu ceļu!
11. Māci man, Kungs, Tavu ceļu, lai es staigāju Tavā patiesībā; noskaņo manu sirdi visnotaļ tā, lai es Tavu Vārdu bītos! (Ps.86)
14. Es priecājos par Tavu liecību rādīto ceļu kā par dārgu mantu.
15. Es pārdomāju Tavas pavēles un vēroju Tavus ceļus.
29. Pasargi mani no melu ceļiem, bet dāvini man Savus baušļus!
30. Es izredzēju sev patiesības ceļu, es turu sev acu priekšā Tavus rīkojumus.
104. No Tavām pavēlēm es mācos, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus.
105. Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem. (Ps.119)
23. Pārbaudi mani, ak, Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas,
24. un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu! (Ps.139)
4. Kad mans gars skumst izmisumā, Tev tomēr mans ceļš ir zināms. Ceļā, kur man jāiet, viņi slepeni liek man valgus.
5. Kad raugos pa labi, redzi, tur nav neviena, kas mani saprot; nekur nevaru tverties, neviens nebēdā par manu dvēseli.
6. Tevi es piesaucu, Kungs, un saku: Tu esi mans patvērums, mana daļa dzīvo zemē! (Ps.142)
8. Liec man piedzīvot Tavu žēlastību jau no paša rīta, jo es paļaujos uz Tevi! Rādi man to ceļu, pa kuru man jāiet, jo es paceļu savu dvēseli uz Tevi!
10. Māci man darīt pēc Tava prāta, jo Tu esi mans Dievs, Tavs labais Gars lai vada mani pa taisnu ceļu! (Ps.143)
 
Tā Kunga ceļš – sirdsskaidrā stiprums
11. Es vedīšu tevi pa gudrības ceļu, es izvedīšu tevi uz pareizās stigas,
12. lai, kad tu iesi, tavs gājums tev nekļūtu nepatīkams, un, kad tu skriesi, lai tava kāja nekur neapdauzītos.
19. Bezdievīgo ceļš ir kā akla tumsa; viņi nezina, pār ko tie kritīs. (Sal.pam.4)
23. Jo bauslis ir gaismeklis, un likums ir gaisma. (Sal.pam.6)
17. Kas pārmācību pieņem, ir ceļā uz dzīvību, bet, kas neievēro brīdinājumu, tas maldās.
29. Tā Kunga ceļš ir sirdsskaidrā stiprums, ļauna darītājus turpretī skars pazudināšana. (Sal.pam.10)
15. Neprašam šķiet viņa ceļš taisns viņa paša acīs, bet gudrība mīt tanī, kas uzklausa padomu.
28. Uz taisnības ceļa ir dzīvība, bet noziegumu ceļš ved nāvē. (Sal.pam.12)
19. Sliņķa ceļš ir kā ar ērkšķiem noklāts, bet taisno tekas ir līdzenas.
24. Dzīves ceļš gudrajam iet strauji augšup, lai viņš izvairītos no nāves valstības tā lejas galā.
33. Tā Kunga bijāšana ir mācības ceļš, kā kļūt pie gudrības, un pazemība ved godā. (Sal.pam.15)
9. Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu.
17. Tiklo ceļš vairās no ļaunuma, un, kas savu ceļu ietur pareizi, iegūst dzīvību. (Sal.pam.16)
5. Daudz dzeloņu un valgu ir aplamam cilvēkam viņa dzīves ceļā, bet, kas turas tālu no tiem, tas saglabā savu dzīvību.
6. Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis. (Sal.pam.22)
 
Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!
7. Taisnā ceļš ir līdzens, Tu līdzini un dari taisnu taisnā teku.
8. Arī tavu tiesu ceļā mēs gaidām, Kungs, uz Tevi; pēc Tevis ilgojas mums dvēsele. (Jes.26)
19. Tu Ciānas tauta, kas dzīvo Jeruzālemē, tev nebūs vienmēr raudāt, Viņš tev būs žēlīgs, kad tu Viņu piesauksi. Kad Viņš dzirdēs tavu balsi, Viņš tev atbildēs.
20. Tas Kungs jums gan piešķirs tikai bēdu maizi un ūdeni sēru nomāktai sirdij, bet toties tavi skolotāji vairs nebūs spiesti slēpties, un tavas acis redzēs tavus skolotājus,
21. un tavas ausis dzirdēs aiz tevis šos vārdus: šis ir tas ceļš, staigājiet pa to! - kaut jūs arī ietu pa labi vai novērstos pa kreisi. (Jes.30)
13. Kas ir Tā Kunga Garam noteicis tā apjomu, un kas bijis Viņa padoma devējs?
14. Pie kā Viņš meklējis padomu, ka tas Viņam būtu mācījis gudrību un Viņam rādījis pareizo ceļu, Viņam devis atziņu un Viņu vadījis patiesības ceļā?
15. Redzi, tautas ir kā piliens pie spaiņa, tās Viņam ir kā puteklītis svaru kausā! Salas Viņam ir kā smilšu grauds, ko Viņš paceļ!
27. Kāpēc tu, Jēkab, saki, un tu, Israēl, domā: mans ceļš ir Tam Kungam apslēpts, manu tiesu Dievs neievēro? (Jes.40)
 
Dzīves ceļš nav cilvēka paša rokās
16. Tā saka Tas Kungs: "Uzlūkojiet dzīves gaitas ceļus un izpētiet, kurš ir senlaikos bijis tas labais svētības un laimes ceļš, tad staigājiet pa to, un jūs atradīsit mieru savai dvēselei! Bet tie atbildēja: mēs negribam pa to staigāt!” (Jer.6)
23. Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu. (Jer.10)
1. Tā Kunga vārds nāca pār Jonu, Amitaja dēlu:
2. "Celies un dodies uz lielo pilsētu Ninivi; norāj to un paziņo tai, ka tās ļaunie darbi jau nonākuši Mana vaiga priekšā!"
3. Bet Jona cēlās, lai bēgtu no Tā Kunga vaiga, gribēdams nokļūt Taršišā, un nonāca līdz Jafai. Tur viņš atrada kuģi, kas taisījās ceļā uz Taršišu, samaksāja braucamo naudu un iekāpa kuģī, kam bija viņš jāaizved uz Taršišu, projām no Tā Kunga acīm.
4. Tad Tas Kungs lika pūst uz jūras lielam vējam; drīz sacēlās vētra, un visiem likās, ka kuģis grims ... (Jon.1)
10. Tādēļ celieties un dodieties ceļā! Jo šī zeme nav jums paliekama vieta, tādēļ ka tā nešķīsta, tā ved postā, un par savu nešķīstību tā tiks postīt izpostīta. (Mih.2)
 
Šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību
25. Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim un soģis tevi nenodod sulainim, un tevi neiemet cietumā.
26. Patiesi Es tev saku: tu no turienes neiziesi, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu. (Mt.5)
13. Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet.
14. Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod. (Mt.7)
 
Izsūtīti sludināt Dieva valstību
1. Sasaucis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva spēku un varu pār visiem ļauniem gariem un dziedināt sērgas.
2. Un Viņš tos izsūtīja sludināt Dieva valstību un dziedināt,
3. tiem sacīdams: "Neņemiet neko līdzi ceļā, ne zizli, ne ceļasomu, ne maizi, ne naudu, ne arī divus svārkus!
4. Un, kur kādā mājā jūs ieejat, tur palieciet un no turienes ejiet tālāk.
5. Un, ja kāds jūs neuzņem, tad, iziedami no tās pilsētas, nokratait pīšļus no savām kājām par liecību pret tiem."
6. Un izgājuši viņi apstaigāja visus ciemus, sludinādami visur prieka vēsti un dziedinādami. (Lk.9)
3. Ejiet! Lūk, Es jūs sūtu kā jērus vilku starpā.
4. Neņemiet līdzi nedz naudas maku, nedz ceļasomu, nedz kurpes un ceļā nesveiciniet neviena.
5. Un, ja jūs ieejat kādā namā, tad sakait vispirms: miers šim namam!
6. Un, ja tur būs kāds miera bērns, tad uz viņa dusēs jūsu miers; bet, ja ne, tad tas atgriezīsies pie jums atpakaļ. (Lk.10)
 
Ceļš, patiesība un dzīvība
6. Jēzus saka: "ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jņ.14)
12. Bet Viņš vienu upuri par grēkiem upurējis, uz visiem laikiem ir nosēdies pie Dieva labās rokas,
13. joprojām gaidīdams, kamēr Viņa ienaidnieki tiks likti Viņa kāju pameslam.
14. Jo ar vienu upuri Viņš uz visiem laikiem ir padarījis pilnīgus tos, kas tiek darīti svēti.
18. Bet, kur ir grēku piedošana, tur vairs nav upuru par grēku.
19. Tā kā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ,
20. ko Viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, Viņa miesu,
21. un, tā kā mums ir liels priesteris pār Dieva namu,
22. tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni.
23. Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecināšanas, jo uzticams ir Tas, kas apsolījis. (Ebr.10)