Vārds māca un brīdina

Bībeles studija T
Oktobris 2016

 
Tev būs, tev nebūs: Baušļi pavēl un aizliedz
1. Un Mozus sasauca visu Israēlu un tiem sacīja: "Klausies, Israēl, tos likumus un tiesas, ko es jums šodien esmu runājis, ka jūs tos mācāties un turat, lai tos darītu.
2. Tas Kungs, mūsu Dievs, ir ar mums noslēdzis derību Horeba kalnā.
3. Ne ar mūsu tēviem Tas Kungs ir šo derību noslēdzis, bet gan ar mums,
kas visi esam šodien šeit dzīvi.
4. Vaigu vaigā Tas Kungs ir ar jums runājis tanī kalnā no uguns.
5. Es tai brīdī stāvēju starp To Kungu un starp jums, lai jums darītu zināmu
Tā Kunga vārdu, jo jūs izbijāties no uguns un nekāpāt kalnā. Un Viņš sacīja:
 
6. Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama.
7. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. [1.bauslis]
8. Tev nebūs sev darināt nekādu elku tēlu nedz no tā, kas ir augšā debesīs,
nedz no tā, kas ir apakšā virs zemes, nedz no tā, kas ir ūdenī zem zemes.
9. Tev nebūs mesties zemē to priekšā un nebūs tiem kalpot,
jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas piemeklē tēvu grēkus
līdz trešajam un ceturtajam augumam to bērniem, kas Mani ienīst,
10. bet Es parādu žēlastību tūkstošiem, kas Mani mīl un Manus baušļus tur.
11. Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu velti valkāt, jo Tas Kungs to nepametīs nesodītu, kas Viņa Vārdu velti valkā. [nelietīgi valkā – 2.bauslis]
12. Ievēro sabata dienu, ka tu to turi svētu, kā Tas Kungs, tavs Dievs,
tev to ir pavēlējis. [Tev būs svēto dienu svētīt. – 3.bauslis]
13. Sešas dienas tev būs strādāt un visus darbus darīt.
14. Bet septītā diena ir Tā Kunga, tava Dieva, dusēšanas diena;
tad tev nebūs nekādu darbu darīt - ne tev, ne tavam dēlam, ne tavai meitai,
ne tavam kalpam, ne tavai kalponei, ne tavam vērsim, ne tavam ēzelim,
nedz kādam no taviem lopiem, nedz arī svešiniekam, kas mīt tavos vārtos,
lai tavs kalps un tava kalpone var atpūsties tāpat kā tu pats.
15. Un piemini, ka tu pats esi bijis kalps Ēģiptes zemē un ka Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir no turienes izvedis ar stipru roku un izstieptu elkoni,
tāpēc Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis svētīt sabata dienu.
16. Tev būs savu tēvu un savu māti godāt, kā Tas Kungs, tavs Dievs,
tev to ir pavēlējis, lai tu ilgi dzīvo un lai tev labi klājas tanī zemē, ko Tas Kungs,
tavs Dievs, tev dos. [lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo savā zemē. – 4.bauslis]
17. Tev nebūs nokaut. [5.bauslis]
18. Tev nebūs laulību pārkāpt. [6.bauslis]
19. Tev nebūs zagt. [7.bauslis]
20. Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku. [8.bauslis]
21. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, un tev nebūs iekārot sava tuvāka namu,
nedz viņa tīrumu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz kaut ko, kas pieder tavam tuvākam. [9.b. – namu; 10.b. – sievu, kalpu, kalponi, lopu, nedz ko citu, kas tam pieder.]
22. Šos vārdus runāja Tas Kungs uz visu draudzi kalnā cauri ugunij, mākonim
un miglai ar stipru balsi un nekā nepielika klāt; tad Viņš tos uzrakstīja
uz divām akmens plāksnēm un tās iedeva man.
(pamatteksts: 5.M.5; izcēlums: M.Luters.Mazais katehisms)
 
4. Klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs.
5. Un tev būs To Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds,
no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku.
6. Un lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī.
7. Un atgādini tos saviem bērniem un runā tos sēžot savā namā
un pa ceļu ejot, guļoties un ceļoties.
8. Un sien tos kā zīmi uz savas rokas un liec par zīmi starp acīm uz pieres.
9. Un raksti tos un liec pie sava nama durvju stabiem un pie saviem vārtiem.
(5.M.6)

Bet Es jums saku: Jēzus bauslību paplašina
(Mt.5:17-48)
Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus.
Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.
Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs,
nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte,
ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek.
Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis,
tas būs vismazākais Debesu valstībā;
bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā.
Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nav labāka
par rakstu mācītāju un farizeju taisnību,
tad jūs nenāksit Debesu valstībā.
 
Ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā.
Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā;
bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! - tas sodāms augstā tiesā;
bet, kas saka: bezdievis! - tas sodāms elles ugunī.
Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies,
ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu,
noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.
Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā,
ka pretinieks tevi nenodod soģim un soģis tevi nenodod sulainim,
un tevi neiemet cietumā. Patiesi Es tev saku:
tu no turienes neiziesi, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu.
 
Ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt.
Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams,
tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.
Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom;
jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd,
nekā ja visa tava miesa top iemesta ellē.
Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, tad nocērt to un met prom;
jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd,
nekā ja visa tava miesa nāk ellē.
Ir sacīts: kas no savas sievas šķiras, tas lai tai dod šķiršanās rakstu.
Bet Es jums saku: ikviens, kas no savas sievas šķiras,
izņemot netiklības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt;
un, ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.
 
Ir sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt,

bet Tam Kungam turēt, ko tu zvērēdams solījis.
Bet Es jums saku: jums pavisam nebūs zvērēt;
ne pie debesīm, jo tās ir Dieva goda krēsls,
nedz pie zemes, jo tā ir Viņa kāju pamesls,
nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta.
Tev arī nebūs zvērēt pie savas galvas,
jo tu nespēj padarīt ne vienu vienīgu matu ne baltu, ne melnu.
Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna.
 
Ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu.
Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam;
bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru.
Un, kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī apmetni.
Un, kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ar to paej divas.
Dod tam, kas tevi lūdz, un neatsakies, ja kas no tevis grib aizņemties.
Ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst.
Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus
un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,
ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni,
jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem
un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.
Jo, ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai muitnieki nedara tāpat?
Un, kad jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko sevišķu jūs darāt?
Vai muitnieki nedara tāpat?

Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs.

Par namu uz klints: Jēzus pamāca un brīdina
Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā;
citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs.
Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā,
kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu.
Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina,
ko labā dara, tā ka tava dāvana paliek apslēpta;
un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās. (Mt.6:1-4)
Un, kad jūs Dievu lūdzat, nedarait tā kā liekuļi, jo tie mēdz sinagogās
un ielu stūros stāvēdami Dievu lūgt, lai ļaudīm rādītos.
Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī,
aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā;
un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.
Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni;
jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti.
Tad nu netopiet tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs jau zina,
kā jums vajag, pirms jūs Viņu lūdzat.
Tāpēc jums būs tā lūgt: mūsu Tēvs debesīs!
Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība,
Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.
Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.
Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna.
Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.
Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit,
tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos.
Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat,
tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos. (Mt.6:5-15)
Un, kad jūs gavējat, tad neesiet saīguši kā liekuļi;
jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai rādītos ļaudīm kā gavētāji.
Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu,
ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā.
Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās. (Mt.6:16-18)
 
Nekrājiet sev mantas virs zemes,
kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog.
Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā
un kur zagļi nerok un nezog.
Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.
Miesas spīdeklis ir acs; ja nu tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša.
Bet, ja tava acs ir nevesela, tad visa tava miesa būs tumša.
Ja tad gaišums, kas tevī, ir tumsība, cik liela būs tumsa.
Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs,
jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs.
Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai. (Mt.6:19-24)
 
Tāpēc Es jums saku: nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit,
ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities.
Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes?
Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos,
un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?
Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?
Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ?
Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj,
tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā
nav tā bijis apģērbts kā viena no tām.
Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj,
vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?
Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim,
vai: ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas;
jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag.
Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības,
tad jums visas šīs lietas taps piemestas.
Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies.
Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu. (Mt.6:25-34)
 
Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti.
Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti;
un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots.
Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi?
Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid, es izvilkšu skabargu no tavas acs,
- un redzi, baļķis tavā paša acī?
Liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs
un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs. (Mt.7:1-5)
 
Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā,
ka tās ar savām kājām viņas nesamin un atgriezdamās jūs pašus nesaplosa.
Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit;
klaudziniet, tad jums taps atvērts.
Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod,
un tam, kas klaudzina, taps atvērts.
Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam,
kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku?
Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas,
vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?
Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara,

tāpat darait arī jūs viņiem.
Jo tā ir bauslība un pravieši. (Mt.7:6-12)
 
Ieeita pa šaurajiem vārtiem,
jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu,
un daudz ir to, kas pa tiem ieiet.
Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību,
un maz ir to, kas to atrod. (Mt.7:13-14)
Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs,
bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.
No viņu augļiem jums tos būs pazīt.
Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem?
Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus.
Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus.
Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.
Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt.
Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! - ieies Debesu valstībā,
bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.
Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs!
Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši,
vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši,
vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši?
Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis;
eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji. (Mt.7:15-23)
 
Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara,
pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints.
Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū,
nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints.
Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim,
kas savu namu cēlis uz smiltīm.
Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū,
tad tas sabruka; un posts bija liels. (Mt.7:24-29)
 
Ceļš uz dzīvību: Jēzus pārliecina sekot
Neviens nevar nākt pie Manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas Mani sūtījis,
un Es viņu celšu augšā pastarā dienā.
Patiesi, patiesi Es jums saku: kas tic, tam ir mūžīgā dzīvība.
ES ESMU dzīvības maize. (Jņ.6:44-48)
Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi,
un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus. (Jņ.8:31-32)
ES ESMU durvis. Ja kāds caur Mani ieiet, tas tiks izglābts;
viņš ieies un izies un atradīs ganības.
Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu.
Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.
ES ESMU labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm.
Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko.
Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā,
un neviens tās neizraus no Manas rokas. (Jņ.10:9-11, 27-28)
Ja kāds Man grib kalpot, tad lai viņš seko Man,
jo, kur Es esmu, tur būs arī Mans kalps; un,
ja kāds Man kalpos, to Mans Tēvs cels godā. (Jņ.12:26)
 
Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat,
kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.
No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi,
ja jums būs mīlestība savā starpā. (Jņ.13:34-35)
Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man!
Mana Tēva namā ir daudz mājokļu.
Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt?
ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība;
neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.
Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru,
un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.
Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu,
lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.
Ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu.
Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles. (Jņ.14:1-6, 12-15)
 
ES ESMU īstais vīnakoks, un Mans Tēvs ir dārza kopējs.
Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem,
un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu.
Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis.
Palieciet Manī un Es - jūsos.
Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka,
tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī. ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari.
Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu,
jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.
Ja kas nepaliek Manī, tas kā zars izmetams ārā un sakalst;
tos savāc un iemet ugunī, un tie sadeg.
Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos,
jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.
Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu
un topat par Maniem mācekļiem.
Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā!
Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā,
itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā.
To Es uz jums esmu runājis, lai Mans prieks mājotu jūsos
un jūsu prieks būtu pilnīgs.
Tas ir Mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis.
Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī,
ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.
Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu. (Jņ.15:1-14)
 
Turiet drošu prātu: Ar apsolītā Svētā Gara palīgu
Patiesi, patiesi Es tev saku:
ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.
ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!
Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars. (Jņ.3:3-6)
Jēzus atbildēja viņai: "Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps.
Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps,
bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu,
kas verd mūžīgai dzīvībai." (Jņ.4:13-14)
Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka;
vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība. (Jņ.6:63)
Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca:
"Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!
Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes."
To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja. (Jņ.7:37-39)
 
Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi,
Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt,
tāpēc ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat,
jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos.
Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs,
un mēs nāksim pie Viņa un ņemsim pie Viņa mājas vietu.
Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā,
Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis.
Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu;

ne kā pasaule dod, Es jums dodu.
Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas. (Jņ.14:16-17, 23-27)
Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeimu.
Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums.
Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums.
Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu.
Grēku - jo tie netic Man.
Taisnību - jo Es aizeimu pie Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsit.
Tiesu - jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu.
Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest.
Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā;
jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs,
un darīs jums zināmas nākamās lietas.
Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs Tēvam ko lūgsit,
Viņš jums to dos Manā Vārdā.
Līdz šim jūs neko neesat lūguši Manā Vārdā;
lūdziet, tad jūs dabūsit, ka jūsu prieks būs pilnīgs.
To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī.
Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu,
Es pasauli esmu uzvarējis! (Jņ.16:7-13, 23-24, 33)