Bībeles studija T
Novembris 2017
Novembris 2017
2. "Šis mēnesis lai jums ir pirmais mēnešu vidū, ar šo mēnesi lai jums iesākas gads.
3. Sakiet visai Israēla draudzei: šī mēneša desmitajā dienā lai ikviena nama tēvs ņem vienu jēru, uz katru namu vienu jēru.
6. Un glabājiet tos līdz mēneša četrpadsmitajai dienai; tanī ap vakara laiku visai sapulcētai Israēla draudzei tie jānokauj.
7. Tad paņemiet no šīm asinīm un apziediet abus durvju stabus un palodu namiem, kuros jūs to ēdīsit.” (2.M.12)
1. Un visa Israēla bērnu draudze devās ceļā no Elimas, un tie nonāca Sina tuksnesī, kas atrodas starp Elimu un Sinaja kalnu; tas notika otrā mēneša piecpadsmitajā dienā pēc viņu iziešanas no Ēģiptes zemes.
2. Un visa Israēla bērnu draudze kurnēja pret Mozu un Āronu tuksnesī. (2.M.16)
2. Saskaitiet Israēla bērnu draudzē visus pēc viņu ciltīm, pēc viņu tēvu namiem, pēc vārdu skaita, visus, kas ir vīriešu kārtas, pēc viņu galvām,
3. sākot ar tiem, kas divdesmit gadus veci un vecāki, kas jau var iestāties Israēla karapulkos; tos saskaitiet pēc viņu pulkiem, tu un Ārons.
4. Un lai ar jums kopā ir no katras cilts viens vīrs, kas ir sava tēvu nama galvenais. (4.M.1)
15. Visai draudzei ir vienāds likums, kā jums pašiem, tā arī svešiniekam, kas piemīt jūsu vidū; tas lai ir mūžīgs likums jūsu cilšu ciltīm: tādi paši, kādi jūs esat, ir arī svešinieki Tā Kunga priekšā.
16. Vienāda bauslība un vienāda tiesa lai ir jums un arī svešiniekam, kas pie jums piedzīvo. (4.M.15)
8. Tad Mozus un Ārons nogāja Saiešanas telts priekšā,
9. un Tas Kungs runāja uz Mozu:
10. "Pavirzies nost no šīs draudzes, jo Es gribu tos acumirklī aprīt!" Tad tie krita uz sava vaiga.
11. Un Mozus sacīja Āronam: "Ņem kvēpināmo trauku un iededz tanī no altāra uguni, un tam pāri uzliec kvēpināmās zāles, un ej steigšus draudzes vidū, lai tās labad salīdzinātos, jo bardzība no Tā Kunga ir izgājusi un sods ir iesācies!"
12. Un Ārons to ņēma, kā Mozus viņam bija sacījis, un skrēja draudzes vidū, bet, redzi, sods jau bija tautā iesācies. Un viņš uzlika kvēpināmās zāles un salīdzināja tautu. (4.M.17)
15. Tad Mozus runāja ar To Kungu un sacīja:
16. "Lai Tas Kungs, visu radīto dzīvību Dievs, ieceļ vienu vīru pār šo draudzi,
17. kas viņu priekšā var iziet un viņu priekšā ienākt un kas lai tos izvestu ārā un lai ievestu iekšā, ka Tā Kunga draudze nebūtu kā avis bez gana!"
18. Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Ņem Jozuu, Nūna dēlu, vīru, kam ir gars, un liec savu roku uz viņu.” (4.M.27)
2. Neviens, kam kaunums sadragāts vai kas kastrēts, lai nenāk Tā Kunga draudzē.
3. Neviens, kas ārlaulībā dzimis, lai nenāk Tā Kunga draudzē, pat arī viņa desmitā paaudze lai nenāk Tā Kunga draudzē.
4. Nevienam amonietim un nevienam moābietim nebūs nākt Tā Kunga draudzē, pat viņa desmitā paaudze lai nenāk; tie nemūžam lai nenāk Tā Kunga draudzē. (5.M.23)
5. Un Israēla bērni jautāja: "Kurš ir tas, kas no visām Israēla ciltīm nav atnācis uz draudzes sapulci pie Tā Kunga?" Jo bija ar zvērestu noteikts, ka tam, kas neatnāktu pie Tā Kunga uz Micpu, tam jātiek nonāvētam. (Soģu 21)
18. Kad Dāvids savus dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus bija beidzis upurēt, tad viņš svētīja tautu Tā Kunga Cebaota Vārdā.
19. Un viņš lika izdalīt visai tautai, visai Israēla draudzei, gan vīriem, gan sievām, ikkatram pa maizei, pa gabalam gaļas un pa rozīņu rausim. Un tad visa tauta atgriezās ikviens savās mājās. (2.Sam.6)
5. Bet ķēniņš Salamans un visa Israēla draudze, kas bija pie viņa sapulcējusies, atradās ar viņu šķirsta priekšā, un tie upurēja liellopus un sīklopus tik daudz, ka tos nespēja nedz saskaitīt, nedz aplēst.
14. Un ķēniņš pagriezās ar savu seju un svētīja visu Israēla draudzi, bet visa Israēla draudze bija piecēlusies kājās. (1.Ķēn.8)
7. Tad viņi izziņoja ar uzsaukumu pa visu Jūdas zemi un Jeruzālemi, ka visiem trimdiniekiem jāsapulcējas Jeruzālemē.
8. Un katrs, kas neieradīšoties triju dienu laikā pēc priekšnieku un vecaju lēmuma, zaudēšot visu savu mantu, un viņu pašu izslēgšot no trimdinieku draudzes. (Ez.10)
17. Un visa draudze, kas bija atgriezusies no izsūtījuma, taisīja būdiņas un arī dzīvoja būdiņās, jo kopš Ješuas, Nūna dēla, dienām līdz tai dienai Israēla bērni šos svētkus tā nebija svinējuši. Un prieks bija varen liels. (Neh.8)
5. Tāpēc bezdievīgie nepastāvēs tiesā, nedz arī taisno draudzē grēcinieki,
6. jo Tas Kungs pazīst taisno ceļu, bet bezdievīgo ceļš ved uz postu. (Ps.1)
23. Tad es paudīšu Tavu Vārdu saviem brāļiem, draudzes vidū es Tevi slavēšu:
24. "Slavējiet To Kungu visi, kas Viņu bīstas; Jēkaba dzimums lai Viņam dod godu, lai Viņu bīstas viss Israēla nams!
25. Jo Viņš nav nicinājis un nav turējis ne par ko sērdieņu postu, nav apslēpis no tā Savu vaigu, bet ir to paklausījis, kad tas sauca."
26. Par Tevi es dziedāšu lielā draudzē, es pildīšu savus solījumus to priekšā, kas Tevi bīstas. (Ps.22)
17. Izglāb manu dvēseli no rējējiem un manu dzīvību no jauniem lauvām!
18. Tad es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu. (Ps.35)
10. Tavu taisnīgumu es sludināju lielā draudzē, savas lūpas es neaizdarīju, Kungs, Tu to zini!
11. Tavu taisnību es nekad neesmu noklusējis savā sirdī, es skaļi daudzināju Tavu uzticību, ka Tu esi mans palīgs. Par Tavu žēlastību un uzticību es neesmu mitējies runāt lielas draudzes priekšā. (Ps.40)
6. Debesis lai teic Tavus brīnumus, ak, Kungs, un Tavu uzticību svēto draudzē.
7. Jo kas ir līdzīgs Tam Kungam debesīs. (Ps.89)
30. Viņš ieveda viņus iecerētajā ostā.
31. Viņi lai pateicas Tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,
32. viņi lai cildina Viņu tautas draudzē un lai slavē vecajo saimē! (Ps.107)
1. Alelujā! Es pateicos Tam Kungam un daudzinu Viņu no visas sirds taisno vidū un draudzē. (Ps.111)
1. Alelujā! Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu, Viņa slavu svēto draudzē! (Ps.149)
14. "Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts." (Lk.2)
20. Jēkaba dēli stāvēs kā agrāk par Mani, un viņa draudze pastāvēs Manā priekšā, bet Es saukšu pie atbildības visus viņu spaidītājus un nomācējus! (Jer.30)
9. Es pacelšu Savu roku, un tā kritīs uz tiem praviešiem, kas redz viltus parādības un pravieto melus. Tiem nebūs būt Manas tautas draudzē, tiem nebūs būt ierakstītiem Israēla nama cilts grāmatā un tiem nebūs atgriezties Israēla zemē, lai jūs atzītu, ka Es esmu Dievs Tas Kungs. (Ec.13)
40. Tad tie sasauks pret tevi draudzes sapulci, tevi nomētās ar akmeņiem un tevi sacirtīs ar saviem zobeniem. (Ec.16)
16. Cilvēks, kas nomaldījies projām no gudrības ceļa, nokļūs mirušo draudzē. (Sal.pam.21)
17. Bet, ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei; bet, ja viņš neklausa arī draudzei, tad turi viņu par pagānu un muitnieku. (Mt.18)
21. “Jautājiet viņam pašam, viņš ir pilngadīgs, viņš pats par sevi atbildēs."
22. Tā viņa vecāki runāja, baidīdamies no jūdiem; jo jūdi jau bija sarunājušies katru, kas Viņu apliecinātu par Kristu, izslēgt no draudzes. (Jņ.9)
42. Tomēr arī daudzi valdības vīri bija sākuši Viņam ticēt, bet farizeju dēļ viņi to atklāti neapliecināja, lai tos neizslēgtu no draudzes.
43. Jo viņi cilvēku atzinību mīlēja vairāk nekā godu Dieva priekšā. (Jņ.12)
2. Tie jūs izslēgs no draudzes, un nāks stunda, kad tas, kas jūs nonāvēs, domās ar to Dievam kalpojis.
3. Bet to viņi darīs tāpēc, ka tie nav atzinuši ne Dievu, ne Mani. (Jņ.16)
2. Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja: "Nav pareizi, ka mēs, kalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu.
3. Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt;
4. bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu."
5. Šie vārdi patika visai draudzei, un viņi izredzēja Stefanu, vīru, ticības un Svētā Gara pilnu, un Filipu, Prohoru, Nikanoru, Timonu, Parmenu un Nikolaju, Antiohijas prosēlitu,
6. un veda tos apustuļu priekšā; tie, Dievu pielūgdami, uzlika viņiem rokas. (Apd.6)
30. Brāļi, to manīdami, viņu [Pāvilu] aizveda uz Cēzareju un aizsūtīja uz Tarsu.
31. Tad draudzei visā Jūdejā, Galilejā un Samarijā bija miers, un tā auga un dzīvoja Tā Kunga bijībā un pilnam baudīja Svētā Gara iepriecu. (Apd.9)
22. Bet vēsts par viņiem kļuva zināma Jeruzālemes draudzei, un tā sūtīja Barnabu uz Antiohiju. (Apd.11)
1. Ap to pašu laiku ķēniņš Hērods apcietināja dažus draudzes locekļus, gribēdams tiem darīt ļaunu.
5. Pēteri cietumā apsargāja; bet draudze bez mitēšanās par viņu lūdza Dievu. (Apd.12)
23. Ikvienā draudzē viņi tiem iecēla vecajus; gavēdami un Dievu lūgdami, viņi tos nodeva Tā Kunga ziņā, kam tie bija sākuši ticēt. (Apd.14)
40. Bet Pāvils, izvēlējis Sīlu, devās ceļā, un brāļi to novēlēja Tā Kunga žēlastībai.
41. Viņš pārstaigāja Sīriju un Kilikiju, stiprinādams draudzes. (Apd.15)
4. viņi savu galvu likuši ķīlā par manu dzīvību, tā ka viņiem ne vien es esmu pateicīgs, bet visas pagānu draudzes;
5. arī draudzi viņu namā sveicinait. (Rom.16)
2. Dieva draudzei Korintā, Jēzū Kristū svētītiem, aicinātiem svētajiem un visiem, kas piesauc mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdu visās vietās, tiklab pie viņiem, kā pie mums:
3. žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus! (1.Kor.1)
17. Bet, aizrādīdams uz vienu lietu, es jūs nevaru slavēt: jūsu sanāksmes nenāk jums par labu, bet par ļaunu.
18. Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sanāksmēs notiekot šķelšanās, ko es pa daļai arī ticu. (1.Kor.11)
19. Āzijas draudzes jūs sveicina. Akvila un Priskilla ar savas mājas draudzi jūs daudzreiz sveicina iekš Tā Kunga. (1.Kor.16)
8. Tas, kas Pēterim bija devis spēku apustuļa darbam apgraizīto starpā, Tas arī man bija devis spēku pagānu starpā, -
9. vērodami to žēlastību, kas man dota, Jēkabs, Kēfa un Jānis, kurus uzskatīja par draudzes balstiem, sniedza man un Barnabam roku kopējam darbam, lai mēs ietu pie pagāniem, bet šie pie apgraizītajiem. (Gal.2)
27. Bet jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi.
28. Un dažus Dievs draudzē ir iecēlis, pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par praviešiem, treškārt, par mācītājiem, tad devis spēkus brīnumus darīt, tad dāvanas dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt un runāt dažādās mēlēs. (1.Kor.12)
5. Es gribētu, ka jūs visi varētu runāt mēlēs, bet vēl vairāk, ka jūs pravietotu. Jo tas, kas pravieto, ir lielāks nekā mēlēs runātājs, ja pēdējais nesniedz paskaidrojumu, lai draudze tiktu celta.
16. Ja tu garā slavē Dievu, kā gan vienkāršais draudzes loceklis pēc tavas pateicības varēs sacīt savu āmen? Jo viņš nesaprot, ko tu runā.
17. Varbūt tava pateicība ir laba, bet tā citu neceļ.
34. Sievas lai draudzes sapulcēs cieš klusu, kā tas parasts visās ticīgo draudzēs; jo tām nav atļauts runāt, bet jābūt paklausīgām, kā arī bauslība nosaka.
35. Bet, ja tās grib ko zināt, lai prasa mājās saviem vīriem; jo sievai ir par kaunu runāt draudzes sapulcē. (1.Kor.14)
22. Un visu Viņš [Dievs] ir nolicis zem Viņa [Kristus] kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei,
23. kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda. (Ef.1)
11. Tāpēc pieminiet, ka jūs, kas citkārt pēc miesas bijāt pagāni, tādi, kurus tā saucamie rokām miesīgi apgraizītie sauc par neapgraizītajiem,
12. reiz senajos laikos bijāt bez Kristus, šķirti no Israēla draudzes un izslēgti no apsolītiem iestādījumiem, bez Dieva šinī pasaulē.
13. Bet tagad jūs esat Kristū Jēzū; jūs, kas kādreiz bijāt tālu, Kristus asinīs esat kļuvuši tuvi.
14. Jo Viņš ir mūsu miers. (Ef.2)
20. Bet Viņam, kas, darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam,
21. lai ir gods draudzē un Kristū Jēzū uz audžu audzēm mūžu mūžos. (Ef.3)
22. Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam.
23. Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, būdams Savas miesas Pestītājs.
24. Bet, kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās. (Ef.5)
25. Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā,
26. lai to darītu svētu, šķīstot ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu,
27. Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas. (Ef.5)
18. Viņš [Kristus] ir Savas miesas, proti, draudzes, galva, sākums, pirmdzimtais starp mirušiem, lai starp mirušiem būtu pats pirmais.
19. Jo visai Dieva pilnībai labpatika iemājot Viņā,
20. lai caur Viņu un uz Viņu salīdzinātu visu, nodibinot ar Viņa krusta asinīm visu starpā mieru - gan debesīs, gan virs zemes. (Kol.1)
12. Mēs lūdzam jūs, brāļi, atzīstiet tos, kas jūsu labā strādā, kas ir jūsu priekšnieki Tā Kunga draudzē un kas jūs pamāca.
13. Turiet viņus mīļus un augstā cieņā viņu darba dēļ! Savā starpā turiet mieru. (1.Tes.5)
3. Mums vienumēr jāpateicas Dievam par jums, brāļi, kā pienākas, jo jūsu ticība aug augumā un jūsu visu savstarpējā mīlestība kļūst pilnīgāka pie ikviena no jums,
4. tā ka mēs paši lepojamies ar jums citās Dieva draudzēs, vērā ņemot jūsu izturību un ticību visās jūsu vajāšanās un spaidos, kas jums jāpanes. (2.Tes.1)
14. To es rakstu tev, cerēdams drīz nākt pie tevis;
15. bet ja es aizkavētos - lai tu zinātu, kā pienākas izturēties Dieva namā, kas ir dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats. (1.Tim.3)
22. Bet jūs esat tuvojušies Ciānas kalnam un dzīvā Dieva pilsētai, debesu Jeruzālemei un eņģeļu neskaitāmiem pulkiem, svētku sapulcei,
23. un debesīs pierakstīto pirmdzimto draudzei un Dievam, visu tiesnesim, un pilnību sasniegušo taisno gariem
24. un jaunās derības starpniekam Jēzum un izlietajām asinīm, kas spēcīgāki runā nekā Ābela asinis.
25. Pielūkojiet, ka jūs nenoraidāt To, kas runā. (Ebr.12)
14. Ja kāds starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu Tā Kunga Vārdā.
15. Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots. (Jēk.5)
4. Man nav lielāka prieka kā dzirdēt, ka mani bērni dzīvo patiesībā.
5. Mīļais, ar uzticību tu visu esi darījis brāļiem un turklāt vēl svešiniekiem,
6. kas liecinājuši par tavu mīlestību draudzes priekšā. (3.Jņ.)
20. Noslēpums par septiņām zvaigznēm, ko tu redzēji Manā labajā rokā, un par septiņiem zelta lukturiem: septiņas zvaigznes ir septiņu draudžu eņģeļi, un septiņi lukturi ir septiņas draudzes. (Atkl.1)
7. Kam ausis, tas lai dzird, ko Gars saka draudzēm: tam, kas uzvar, Es došu ēst no dzīvības koka, kas ir Dieva paradīzē.
8. Un Smirnas draudzes eņģelim raksti: tā saka Pirmais un Pēdējais, kas bija miris un tapis dzīvs.
11. Kam ausis, tas lai dzird, ko Gars saka draudzēm. To, kas uzvar, neievainos otrā nāve.
12. Un Pergamas draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kam zobens abās pusēs ass.
17. Kam ausis, tas lai dzird, ko Gars saka draudzēm! Tam, kas uzvar, Es došu no apslēptās mannas, Es viņam došu baltu akmeni, un uz akmens būs jauns vārds rakstīts, ko neviens nezina, kā vien tas, kas to dabū.
18. Un Tiatīras draudzes eņģelim raksti: tā saka Dieva Dēls, kam acis kā uguns liesma, kam kājas līdzīgas mirdzošam varam.
23. Visas draudzes atzīs, ka Es tas esmu, kas pārbauda īkstis un sirdis. Es došu jums katram pēc jūsu darbiem.
29. Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm. (Atkl.2)
1. Un Sardu draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kam septiņi Dieva gari un kam septiņas zvaigznes: Es zinu tavus darbus, tev ir vārds, ka tu dzīvo, bet tu esi miris.
2. Uzmosties un stiprini tos, kas taisās mirt, jo Es neatradu tavus darbus pilnīgus Mana Dieva priekšā!
5. Kas uzvar, tas būs ģērbts baltās drēbēs, un Es viņa vārdu neizdzēsīšu no dzīvības grāmatas, viņa vārdu es apliecināšu Mana Tēva un Viņa eņģeļu priekšā. Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.
6. Un Filadelfijas draudzes eņģelim raksti:
7. tā saka Svētais, Patiesīgais, kam Dāvida atslēga, kas atver, un neviens neaizslēdz, kas aizslēdz, un neviens neatver.
12. To, kas uzvar, Es darīšu par balstu Sava Dieva templī, un viņš no tā nekad neaizies, un Es rakstīšu uz viņa Sava Dieva Vārdu, arī Mana Dieva pilsētas, jaunās Jeruzālemes, vārdu, kas nokāpj no debesīm, no Mana Dieva, un Manu jauno Vārdu.
13. Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm.
14. Un Lāodikejas draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kas ir Āmen, uzticīgais un patiesīgais liecinieks, Dieva radības sākums.
15. Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts.
16. Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes.
21. Tam, kas uzvar, Es došu sēdēt pie Manis uz Mana goda krēsla, tā, kā Es esmu uzvarējis un sēdu pie Mana Tēva uz Viņa goda krēsla.
22. Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm. (Atkl.3)
17. Un Gars un līgava saka: "Nāc!" Un, kas to dzird, lai saka: "Nāc!" Kam slāpst, lai nāk; kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas. (Atkl.22)
