Bībeles un kristīgās literatūras studija T
Aprīlis 2018
Aprīlis 2018
Kristietis – garīgais un miesīgais cilvēks
15. Garīgais cilvēks izdibina visas lietas, bet viņu pašu neviens neizdibina. (1.Kor.2)
8. Miesas cilvēki nevar patikt Dievam. (Rom.8)
– Kristieša pienākums ir ik dienas sist miesu krustā
19. Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem?
20. Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu! (1.Kor.6)
– Viņa ķermenis ir Dieva mājvieta
– Viņš to pienes Dievam kā dzīvu un svētu upuri
– Viņa prāts ir izmainīts
7. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.
8. Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet! (Fil.4)
– mierīgs un nedalīts
13. Tāpēc apjozuši sava prāta gurnus un modri būdami, lieciet savu cerību pilnīgi uz to žēlastību, kas jums tiks pasniegta, kad Jēzus Kristus parādīsies. (1.Pēt.1)
– apjozts, modrs un gatavs rīcībai
4. Priecājieties iekš Tā Kunga vienumēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties! (Fil.4)
– un prieks
17. Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat.
18. Bet, ja Gars jūs vada, tad jūs vairs neesat padoti bauslībai. (Gal.5)
– Viņa griba izvēlas staigāt Garā
3. Jēzus atbildēja: "Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības." (Jņ.3)
9. Ikviens, kas ir no Dieva dzimis, nedara grēku, jo Viņa sēkla paliek viņā un tas nevar (tīši) grēkot, jo viņš ir no Dieva dzimis. (1.Jņ.3 – par glābšanu)
38. Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu. (Apd.2)
12. Jo Es būšu žēlīgs viņu netaisnībām un viņu grēkus vairs nepieminēšu. (Ebr.8)
– par grēku piedošanu
13. Viņā arī jūs esat dzirdējuši patiesības vārdu, savas pestīšanas evaņģēliju, un, Viņam ticēdami, esat saņēmuši Svētā Gara zīmogu pēc apsolījuma,
14. kas ir mūsu gaidāmā mantojuma ķīla, līdz reiz iegūsim pestīšanas pilnību par slavu Viņa varenībai. (Ef.1 – par pestīšanas drošību)
1. Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam. (1.Jņ.3 – par pieņemšanu)
10. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. (Ef.2 – par savu nozīmīgumu)
3. Jo jūs vēl esat miesīgi. Kamēr jūsu starpā naids un ķildas, vai tad neesat miesīgi un vai nedzīvojat kā šīs pasaules cilvēki? (1.Kor.3)
– Iesakņojušie paradumi joprojām mudina dzīvot neatkarīgi no Dieva
8. Miesas cilvēki nevar patikt Dievam. (Rom.8)
– Ķermenis cieš no dažādām slimībām. Prātu raksturo dalītas domas.
Emocijas mainīgas. Griba bieži izpilda miesas iegribas. Gars dzīvs, bet apslāpēts.
Miesas darbi: netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, skaudība, dzeršana, dzīrošana u.tml.
17. Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat.
18. Bet, ja Gars jūs vada, tad jūs vairs neesat padoti bauslībai. (Gal.5)
– Garā dzīvo, bet reti
1. Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos,
2. kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos.
3. Kopā ar tiem arī mēs visi reiz dzīvojām savas miesas kārībās, ļaudamies miesas un miesas prāta iegribām, pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni kā visi pārējie. (Ef.2 – Dabīgais cilvēks ir garīgi miris, atšķirts no Dieva)
14. Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.
15. Garīgais cilvēks izdibina visas lietas, bet viņu pašu neviens neizdibina.
16. Jo kas ir atzinis Tā Kunga prātu, lai Viņam varētu dot padomu? Bet mums ir Kristus prāts. (1.Kor.2)
1. Ar jums, brāļi, es nevarēju runāt kā ar garīgiem, bet kā ar miesīgiem cilvēkiem, kā ar bērniem Kristū.
2. Es jums devu pienu un ne smagu barību. To jūs nevarējāt panest, arī vēl tagad nevarat.
3. Jo jūs vēl esat miesīgi. Kamēr jūsu starpā naids un ķildas, vai tad neesat miesīgi un vai nedzīvojat kā šīs pasaules cilvēki? (1.Kor.3)
4. Jūs, mani brāļi, līdz ar miesīgo Kristu esat nonāvēti bauslībai un piederat citam, Tam, kas uzmodināts no mirušiem. Tāpēc nesīsim augļus Dievam! (Rom.7)
– Miesīgais cilvēks ir kristietis, garīgi dzīvs, Dieva pasludināts par taisnu
– Garīgā cilvēka apraksts ir ideāls. Tas ir brieduma etalons, uz kuru tiecamies. Dievs katram šo iespēju ir sagādājis. Vairums no mums dzīvo pa vidu starp garīgā brieduma virsotnēm un miesīgas uzvedības ieleju.
Staigājot Garā, tu esi ceļā uz tādu izaugsmi un svēttapšanu, kas paredzēta ideālajā Dieva plānā. (Nils T.Andersons)
5. ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. (Jņ.15)
Izaugsme un briedums prasa laiku. Tas ir process, kas sākas, kad kristietis cenšas dzīvot saskaņā ar savu garīgo identitāti. Aizkavēšanos var radīt neziņa par to, ka tumsas valstība cenšas kavēt ceļu uz briedumu. Mēs bieži dzīvojam tā, it kā sātans un tumsas valstība nemaz neeksistētu.
Jāatceras, ka mēs neko nespējam bez Kristus. Tu nevari nest augļus, ja nestaigā Garā. Nobriedis kristietis šad tad izdara kādu sliktu izvēli, tomēr katru dienu mācās sist miesu krustā un staigāt Garā.
