Bībeles studija T
Decembris 2017
Decembris 2017
Kas ir patiesa gavēšana?
Tas lai jums ir par mūžīgu likumu
27. Un Tas Kungs sacīja uz Mozu:
"Uzraksti šos vārdus, jo pēc šiem vārdiem Es esmu slēdzis derību ar tevi
un ar Israēlu."
28. Un viņš tur bija pie Tā Kunga četrdesmit
dienas un četrdesmit naktis; maizi viņš neēda un ūdeni nedzēra. Un
Viņš uzrakstīja uz akmens plāksnēm derības vārdus, desmit vārdus. (2.M.34)
29. Un tas lai jums ir par mūžīgu likumu:
septītā mēneša desmitajā dienā jums būs savas dvēseles pakļaut gavēnim un jums
nebūs strādāt nekādu darbu - nedz iedzimtajam, nedz svešiniekam, kas mīt jūsu
vidū,
30. jo šinī dienā tiek izdarīta
salīdzināšana jūsu labad, lai šķīstītu jūs; un jūs būsiet šķīsti no visiem
saviem grēkiem Tā Kunga priekšā.
31. Šī lai jums ir augsta dusēšanas diena, un pakļaujiet
savas dvēseles gavēnim; tāds lai ir likums mūžam. (3.M.16)
VD: Ar nožēlu, sērām un Dieva meklēšanu
5. Un Samuēls sacīja: "Sapulciniet
visu Israēlu Micpā, tad es jūsu labad piesaukšu To Kungu!"
6. Un tie tika sapulcināti Micpā, un viņi
smēla ūdeni un to izlēja Tā Kunga priekšā; un viņi to dienu gavēja un
sacīja: "Mēs esam grēkojuši Tā Kunga priekšā." Tā Samuēls
Micpā sprieda tiesu pār Israēla bērniem. (1.Sam.7)
11. Tad Dāvids sagrāba savu apģērbu un
to saplēsa; un tāpat to darīja vīri, kas bija pie viņa.
12. Un tie sēroja un raudāja, un gavēja
līdz vakaram par Saulu un par viņa dēlu Jonatānu, un par Tā Kunga tautu, un
par Israēla namu, jo tie bija krituši no zobena. (2.Sam.1)
15. Un, kad Nātāns atgriezās savā namā, tad
Tas Kungs sita to bērnu, ko Ūrijas sieva bija Dāvidam dzemdējusi, ka tas palika
uz nāvi slims.
16. Un šī bērna dēļ Dāvids meklēja
Dievu, un Dāvids iesāka gavēni, un, kad viņš pārnāca, tad viņš
pārnakšņoja, visu nakti gulēdams uz zemes.
21. Tad viņa galma ļaudis viņam sacīja:
"Cik nesaprotama ir tava izturēšanās! Kamēr bērns vēl bija dzīvs, tu
gavēji un raudāji, un tagad, kad bērns ir nomiris, tad tu celies augšā un
ēd maizi."
22. Bet viņš sacīja: "Kamēr bērns vēl
bija dzīvs, es gavēju un raudāju, jo es domāju: kas zina, varbūt Tas Kungs par
mani apžēlojas un bērns paliek dzīvs.
23. Un tagad, kad viņš ir miris, kādēļ
man vairs gavēt? Vai tad man ir iespējams to atgriezt atkal pie dzīvības?
Es gan noiešu pie viņa, bet viņš pie manis atpakaļ vairs neatnāks!"
(2.Sam.12)
2. Kad vēstneši nāca pie Jošafāta un viņam
ziņoja: "Pret tevi nāk liels pulks no viņpus jūras, no Sīrijas, un
redzi, viņi ir jau nonākuši Hacecon-Tamārā, tas ir, En-Gedijā," -
3. tad Jošafāts izbijās, un viņš apņēmās meklēt
un sastapt To Kungu, un viņš izsludināja gavēni pa visu Jūdu. (2.Lku
20)
1. Bet šā mēneša divdesmit ceturtajā dienā
Israēla bērni sapulcējās, gavēdami un maisu drānās tērpti, un ar zemi
uz galvas. (Neh.9)
Dedzīgā lūgšanā un gavēnī
10. Jo dedzība Tava nama labad mani ir ēdusi
un Tavu zaimotāju zaimi ir krituši uz mani.
11. Ja es raudāju un gavēdams šķīstīju savu
dvēseli, tad tas kļuva man par apsmieklu.
12. Es uzvilku sev par sēru apģērbu maisu,
bet es kļuvu viņiem par zobgalīgu sakāmvārdu. (Ps.69)
21. Bet Tu, Kungs, esi ar mani Sava Vārda dēļ,
Tava žēlastība ir liela, izglāb mani!
22. Jo es esmu nelaimīgs un nabags, mana
sirds manī ir ievainota.
23. Es iznīkstu un zūdu kā novakara ēna, kas
stiepjas garumā, un esmu līdzīgs sisenim, ko vētra dzenā.
24. Mani ceļi ļodzās no gavēšanas, un
mana miesa ir izdilusi, un treknuma vairs nav. (Ps.109)
Kāda gavēšana Tam Kungam patīk
2. Tie izjautā gan Mani ik dienas, it kā
tie vēlētos izprast Manus ceļus kā tauta, kas mīl taisnību, kas nav
atstājusi sava Dieva patiesību, kas nav noliegusi sava Dieva tiesības un kas
prasa no Manis taisnības tiesu un gaida ar nepacietību, ka Dievs tai tuvosies.
3. Kādēļ mēs gavējam, viņi saka, un Tu
to neredzi? Kādēļ mēs mērdējam savu miesu, un Tu to neievēro? - Padomājiet
tomēr: tai dienā, kad jūs gavējat, jūs veicat tomēr visas savas darīšanas
un piespiežat arī visus savus strādniekus darīt savu darbu.
4. Padomājiet vēl: jūs gavējat, lai būtu
nesaskaņas un nevienprātības un lai rupji varētu laist darbā dūres; jūs
negavējat tā, ka jūsu balss būtu dzirdama debesu augstumos.
5. Vai tāda gavēšana lai Man patiktu, vai
tā ir tāda diena, kad cilvēks patiesi sagādā savai miesai ciešanas? Kad
cilvēks nokar galvu kā niedri, kad apvelk maisu un sēd pelnos - vai tu to vari
saukt par gavēšanu un par tādu dienu, kas Tam Kungam patīk?
6. Vai drīzāk tā nav gavēšana, kāda Man
patīk, proti: kad atraisa jūga važas, kad tos, kam pāri nodarīts, atlaiž
svabadībā un noņem no viņu pleciem ikkatru jūgu?
7. Vai ne tā? Kad tu savu maizi lauz
izsalkušam un nabagus, kas bez pajumtes, uzņem savā namā; kad tu redzi kailus
un tos apģērb un neatraujies no sava tuvāka,
8. tad tava gaisma atmirdzēs kā rīta
blāzma, tava atdzimšana notiks ātrāk, tava taisnība ies tavā priekšā, un Tā
Kunga godība tevi pavadīs.
9. Kad tu sauksi, Tas Kungs tev atbildēs;
kad tu sauksi pēc palīdzības, Tas Kungs sacīs: redzi, še Es esmu! Kad tu
izbeigsi savā vidū visu varmācību, zemiskuma pilno norādīšanu ar pirkstiem un
visas ļaunās runas,
10. kad tu izsalkušam atvērsi savu sirdi un
paēdināsi apbēdinātu dvēseli, tad tava gaisma atspīdēs tumsībā, un tava tumsa
būs kā gaiša pusdiena.
11. Un Tas Kungs tevi vienmēr vadīs un
paēdinās tavu dvēseli arī tukšās vietās un stiprinās tavus locekļus, ka tu
būsi kā auglīgs dārzs un kā ūdens avots, kurā ūdens neizsīkst. (Jes.58)
Izsludiniet svēto gavēni!
9. Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, piektā
valdīšanas gada devītajā mēnesī izsludināja gavēni Tā Kunga priekšā
visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem un visai tautai, kas bija sanākusi no Jūdas
pilsētām Jeruzālemē.
10. Tad Baruhs lasīja no rakstu tīstokļa
Jeremijas vārdus Tā Kunga namā Gemarjas, valsts rakstveža Šafana dēla, telpā,
augšējā pagalmā pie Tā Kunga nama jaunajiem vārtiem, visai tautai skaļi
priekšā. (Jer.36)
2. Es, Daniēls, pievērsu savu uzmanību svēto
rakstu vārdiem par gadu skaitu, ko Tas Kungs kādreiz Savā vārdā bija atklājis
pravietim Jeremijam, proti, ka Jeruzālemei jāpaliekot izpostītai un
noplicinātai, un tukšai septiņdesmit gadus.
3. Es griezos tad pie Dieva Tā Kunga,
vērsu pret Viņu savu vaigu, Viņu lūgdams un nemitīgi piesaukdams, gavēdams
un tērpies sēru drānās un sēdēdams pelnos.
4. Es pielūdzu To Kungu, savu Dievu, un izsūdzēju
savus grēkus, sacīdams: ak, Kungs, Tu lielais un bijājamais Dievs, kas
uzturi Savu derību un parādi Savu žēlastību tiem, kas Tevi mīl un pilda Tavus
baušļus! (Dan.9)
13. Apvelciet sēru drēbes, apjozieties
un skumstiet, priesteri, šņukstiet skaļā balsī, jūs altāra kalpi! Ejiet un
guliet cauru nakti, ielīduši sēru maisos, jo ēdamie un slakāmie upuri vairs
nenotiek jūsu Dieva namā.
14. Izsludiniet svēto gavēni, sasauciet
visu draudzi! Izsludiniet grēku nožēlas dienu! Sapulciniet tautas
vecākos un visus zemes iedzīvotājus Tā Kunga, jūsu Dieva, namā un piesauciet
To Kungu jo skaļā balsī. (Joēla 1)
12. "Bet arī vēl tagad," saka Tas
Kungs, "griezieties atpakaļ pie Manis no visas savas sirds ar
gavēšanu, asarām, nožēlām un sērām!"
13. Saplosiet savas sirdis un ne savas
drēbes un atgriezieties pie Tā Kunga, sava Dieva! Jo Viņš ir žēlīgs,
līdzcietīgs un lēnprātīgs, Viņam bezgalīgi laba sirds, un Viņam paliks jūsu žēl
jums uzliktā soda dēļ.
15. Pūtiet taures Ciānas kalnā, gavējiet
godbijībā, izsludiniet grēku nožēlas dienu!
16. Savāciet vienuviet visu tautu, svētījiet
draudzi, sapulciniet tautas vecajus, savediet un sanesiet kopā visus bērnus un
zīdaiņus! Līgavainis lai iziet no savas mītnes un līgava no savas dzīvojamās
telpas!
17. Lai priesteri, Tā Kunga kalpi, stāv
raudādami starp Tempļa priekštelpu un altāri un lai saka: saudzē un žēlo,
ak, Kungs, Savu tautu, neatstāj kaunā Savu mantojumu, lai citas tautas
pār to nevaldītu zobodamās! Kādēļ Tu gribi atļaut, lai tautas par to saka cita
citai brīnīdamās: kur tad nu ir viņu Dievs? (Joēla 2)
Patiess gavēnis nepaliek bez atbildes
4. Jona iesāka staigāt pa pilsētu un paveica
veselas dienas gājumu, viņš sludināja un teica: "Vēl tikai
četrdesmit dienas, tad Ninive tiks galīgi nopostīta!"
5. Tad Ninives ļaudīs radās ticība Dievam,
viņi izsludināja gavēni, un liels un mazs uzvilka mugurā maisu.
6. Un, kad tas kļuva zināms Ninives ķēniņam,
viņš uzcēlās no sava troņa, novilka savu purpuru, ietērpa savu miesu maisa
drānās, sajozās un apsēdās pelnos.
7. Tad viņš lika Ninivē ar uzsaukumu zināmu
darīt: "Pēc ķēniņa un augstāko varas nesēju pavēles stājas spēkā šāds
rīkojums: ne cilvēki, ne lopi, ne vērši, ne avis nedrīkst nekādu ēdienu,
nedz ēdamo baudīt; lopus nedrīkst dzīt ganos, nedz arī viņus dzirdīt ar ūdeni;
8. bet cilvēki un lopi lai tērpjas maisu
drānās un lai jo gauži piesauc Dievu, un lai ikviens atgriežas
no sava ļaunā ceļa un no varasdarba, ko tas ar savām rokām dara!
9. Kas gan lai zina? Varbūt Dievam paliek
mūsu žēl un Viņš ļaujas novērst Sevi no Savām bargajām dusmām, tā ka mēs
nepazūdam!"
10. Un, kad Dievs redzēja viņu darbus,
redzēja, ka viņi atgriezušies no sava ļaunā ceļa, tad Viņam kļuva žēl tā
ļaunuma, ko Viņš bija teicies viņiem nodarīt, un Viņš viņiem to nenodarīja.
(Jon.3)
5. Sludini ļaudīm visā zemē un priesteriem un
saki tā: kad jūs gavējāt un sērojāt piektajā un septītajā mēnesī visus šos
septiņdesmit gadus, vai tad jūs Manis dēļ tā gavējāt?
6. Vai kad jūs ēdāt un dzērāt, vai jūs neēdāt
un nedzērāt paši savā labā? (Cah.7)
JD: Tēvs redz slepenībā un tev atmaksās
36. Un tur bija praviete Anna, Fanuēla
meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca un pēc savām meitas dienām viņa bija
dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru.
37. Un tā bija atraitne ap astoņdesmit četriem
gadiem; tā nešķīrās no Tempļa, bet kalpoja Dievam dienām un naktīm ar
gavēšanu un lūgšanu.
38. Tā arī tai pašā stundā piegāja un slavēja
To Kungu, par To runādama uz visiem, kas Jeruzālemē gaidīja uz pestīšanu.
(Lk.2)
16. Un, kad jūs gavējat, tad neesiet
saīguši kā liekuļi; jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai rādītos ļaudīm kā
gavētāji. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
17. Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu un
mazgā savu vaigu,
18. ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs,
bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev
to atmaksās. (Mt.6)
14. Pēc tam Jāņa mācekļi atnāca pie Viņa un
sacīja: "Kāpēc mēs un farizeji gavējam, bet Tavi mācekļi negavē?"
15. Un Jēzus tiem sacīja: "Vai kāzu
ļaudis var bēdāties, kamēr līgavainis pie viņiem? Bet nāks dienas, kad
viņiem atņems līgavaini, tad tie gavēs. (Mt.9)
Apustuļu gavēšanas pieredze
19. Tad mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un
sacīja: "Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?"
20. Bet Jēzus tiem saka: "Jūsu mazticības
dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad
jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, - un tas pārcelsies,
un nekas jums nebūs neiespējams.
21. Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar
lūgšanas un gavēšanas palīdzību." (Mt.17)
2. Kad tie kalpoja Tam Kungam un gavēja,
Svētais Gars sacīja: "Nošķiriet Man Barnabu un Saulu darbam, kādam Es
viņus esmu aicinājis!"
3. Tad viņi gavēja un lūdza Dievu, un, tiem
rokas uzlikuši, tos atlaida. (Apd.13)
23. Ikvienā draudzē viņi tiem iecēla vecajus; gavēdami
un Dievu lūgdami, viņi tos nodeva Tā Kunga ziņā, kam tie bija sākuši ticēt.
(Apd.14)
