Par gara sausumu

Bībeles un kristīgās literatūras studija C
Jūnijs 2018

Par gara sausumu un dēmoniem

 
Dēmoni neprot peldēt
43. Bet, kad nešķīstais gars no cilvēka ir izgājis, tad tas pārstaigā izkaltušas vietas, meklē dusu un to neatrod. (Mt.12)
7. "Kas man ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva, Visuaugstākā, Dēls? No Dieva puses, lūdzu, nemoki mani!"
12. Un tie Viņu lūdza, sacīdami: "Sūti mūs cūkās, ka tanīs ieskrienam."
13. Un Viņš tiem to atļāva, un nešķīstie gari izgājuši ieskrēja cūkās; un cūku pulks no krasta iegāzās jūrā. To bija ap divi tūkstoši, un tās noslīka jūrā. (Mk.5)
– Jēzus, Kungs pār visu radību, lika dēmoniem šausmās aizskriet uz sausām vietām, jo tie necieš ūdeni. Svētais Gars ir dzīvais ūdens. Tas nāk kā lietus, kā straumes tuksnesī, tas izverd kā avots. Dēmoni necieš Svētā Gara ūdeni jūsos, draudzē, pasaulē.
23. Uz mani tie gaidīdami lika savu cerību kā uz agro lietusgāzi; ar savām plati atvērtām mutēm tie malkiem dzēra kā vēlo lietu manu runu. (Īj.29)
10. Tu, Dievs, liki nolīt bagātam lietum, Savu iztvīkušo mantojumu Tu atspirdzināji. (Ps.68)
38. “Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes."
39. To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja. (Jņ.7)
 
Kad zeme kļūst par tuksnesi
1. Es uzaudzināju bērnus un iecēlu viņus dzīvē augstā godā, bet viņi atkrita no Manis.
5. Pa kādu vietu jūs vēl vairāk lai sit, ja jūs jau tā arvien vēl jo vairāk kāpjaties projām? Visa galva ir slima, un sirds ir vāja.
7. Jūsu zeme ir kļuvusi par tuksnesi, jūsu pilsētas ar uguni nodedzinātas, jūsu tīrumos svešinieki apēd to augļus jūsu acu priekšā. Jā, tiešām, izkaltusi kailatne ir viscaur un pie tam kā svešu ļaužu postījumu sekas. (Jes.1)
10. Stiprā pilsēta ir palikusi tukša, pamesta un atstāta dzīves vieta, vientuļa kā tuksnesis. Tur ganās lopi, tie tur nogulstas un noēd tās krūmus. (Jes.27)
14. Jo pilis ir atstātas, pilsētas troksnis apklusis, pils pakalni un izlūktorņi kļuvuši par paslēptuvēm, par mitekli meža ēzeļiem un par ganībām ganāmiem pulkiem,
15. līdz kamēr pār mums taps izliets Gars no augšienes. Tad tuksnesis kļūs par augļu dārzu, un dārzs būs kā mežs.
16. Tad tiesības mājos tuksnesī un taisnība augļu dārzā.
17. Un taisnības auglis būs miers un taisnības panākums - klusums un drošība mūžīgi.
18. Mana tauta tad dzīvos miera mājās, drošos mājokļos un netraucētos mitekļos. (Jes.32)
 
Dzīvais ūdens no Dieva nama
12. Vai zemei un jūrai! Jo velns nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka tam maz laika atlicis. (Atkl.12)
1. Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām. (1.Tim.4)
– Pašlaik sātans ar savu nešķīsto garu armiju izgāž dusmas pār visu cilvēci. Notiek kari un karu daudzināšana, neredzētas zemestrīces, viesuļvētras un orkāni. Pasauli pārņem terora gars, skolu vadība zaudē kontroli. Vēl priekšā stāv nepieredzētas bēdas, bet Dievs padzīs visus dēmonus no sava nama, to pārpludinot ar Svēto Garu.
1. Kad viņš mani atveda atpakaļ pie Tempļa izejas, es redzēju, ka tur iztecēja ūdens no Tempļa sliekšņa apakšas ...
3. ... lika man brist caur ūdeni, tad ūdens man sniedzās līdz kāju krumšļiem (potītēm).
4. ... tad ūdens man sniedzās līdz ceļiem. ... tad ūdens man sniedzās līdz gurniem.
5. Un tad ūdens bija kļuvis par upi, kuru es nevarēju izbrist, jo ūdens bija dziļš, būtu vajadzējis peldēt, tā bija upe, kurai nevarēja cauri izbrist. (Ec.47)
14. Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai. (Jņ.4)
– Dzīvais ūdens izplūst no Dieva nama. Šis nams esam mēs. Mūsu miesa ir Svētā Gara templis! Un Svētais Gars ir avots, kas nepārtraukti mutuļo mūsos.
Kad paliekat vienatnē ar Jēzu, Viņu pielūdzat un godināt, sāk plūst dzīvais ūdens. Tieši tā Dievs ir nodomājis cīnīties ar dēmonu iebrukumu. Tuksnesis kļūs par dzīvības ezeru, jo Viņa ūdeņi izlauzīsies ar spēku.
 
Nebīsties, jo Es esmu ar tevi!
10. Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar Savas taisnības labo roku!
11. Redzi, kaunā paliks un par apsmieklu kļūs visi, kas pret tevi iedegas naidā un dusmās ...
13. Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, daru stipru tavu labo roku ...
17. Cietēji un nabagi meklē ūdeni un neatrod, viņu mēle ir izslāpusi un iztvīkusi; Es, Tas Kungs, tos paklausīšu ...
18. Es likšu upēm iztecēt no kailiem kalniem un atvēršu strautus klajumos; Es darīšu tuksnesi par ūdens ezeru un sausu zemi par ūdens avotiem. (Jes.41)
1. Priecāsies tuksnesis un izkaltusī nora, klajums līksmos un ziedēs kā puķu lauks!
2. Tie ziedēs un līksmos priekā un ar gavilēm! Tiem ir dota Libāna godība, Karmela kalna košums un Saronas līdzenuma glītums; tie redzēs Tā Kunga godību, mūsu Dieva jaukumu.
7. Un svelošā smilts taps par ezeru un izkaltusī zeme par ūdens avotu; kur agrāk mājoja šakāļi, tur augs zāle un niedres. (Jes.35)
3. Jo, kā Es izleju ūdeni uz iztvīkušu zemi un straumes uz sausu zemi, tā Es izliešu Savu Garu uz tavu dzimumu un Savu svētību uz taviem pēcnācējiem,
4. ka tie zaļos kā zāle, kā vītoli pie ūdens upēm. (Jes.44)
 
Aizsniegt ikvienu slāpstošo
2. Vai tad Mana roka tiešām ir par īsu, ka tā nevarētu atsvabināt, un vai tad Man nav spēka diezgan, lai glābtu? (Jes.50)
– Dievs grib aizsniegt ikvienu slāpstošu sirdi. Viņš atvērs debesu logus, lai izlietu savus ūdeņus. Bet tas nekļūs par dziļu upi, kamēr neizies ārpus Viņa nama. Katram patiesam ticīgajam būtu jābūt kā avotam, kura ūdeņi izplūst visur, kur vien esam. Dzīvība rada dzīvību. Nāve atstāsies, un dēmoni bēgs!
6. Tad viņš veda mani atpakaļ pie upes malas.
7. Atpakaļ nākdams, es redzēju daudz koku abos upes krastos.
9. Visa dzīvā radība, kas kustas, kur šī upe tek, mantos dzīvību; arī zivju bagātība būs ļoti liela, jo, kad šī upe tur nonāks, jūras ūdens kļūs veselīgs; it visur, kur šī upe tecēs, radīsies dzīvība.
12. Pie upes, tās abos krastos, augs visādi ēdamu augļu koki; to lapas nevītīs un to augļi nemitēsies, ik mēnešus tie atnesīs svaigus augļus, jo ūdens, pie kura tie aug, iztek no svētnīcas, tādēļ to augļi noderēs barībai un to lapas dziedināšanai. (Ec.47)
 
Kas izplūst no jums?
6. Un arī mēle ir kā uguns, netaisnības pasaule, mēle ir likta starp mūsu locekļiem, tā apgāna visu miesu un aizdedzina dzīves ritumu, jo pati ir elles aizdedzināta.
9. Ar viņu mēs slavējam To Kungu un Tēvu, ar viņu mēs lādam cilvēkus, pēc Dieva līdzības radītus.
10. No tās pašas mutes iziet svētība un lāsts. Tam, mani brāļi, nebūs tā notikt!
11. Vai arī avots izverd no vienas mutes saldu un rūgtu?
12. Vai, mani brāļi, vīģes koks var nest eļļas koka augļus un vīnakoks vīģes? Tāpat arī sāļš avots nevar dot saldu ūdeni. (Jēk.3)
1. Tāpēc mums dzirdētais jo vairāk jāņem vērā, lai mēs netiktu aizskaloti projām.
2. Jo, ja caur eņģeļiem runātais vārds ir bijis stiprs un katra pārkāpums un nepaklausība dabūjusi savu taisno atmaksu,
3. kā mēs izbēgsim, tik dārgu pestīšanu nicinādami? (Ebr.2)
– Dievs pazīst katru sirdi. Bet jūsu akā varbūt rēgojas tikai sausi grodi? Nevērība pārvērtusi sirdi sausā tuksnesī. Tāpēc esat nomākti, sarūgtināti, depresijas pārņemti. Piedzīvojat daudz uzbrukumu. Bet Dievs vēlas jūs lietot. Jēzus dzīvība taču ir jūsos! Jūs varat būt dzīvības nesējs un nevis kā sauss krūms tuksnesī.
7. Esiet pacietīgi, brāļi, līdz Tā Kunga atnākšanai. Raugi, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi uz to cerēdams, līdz tas dabū agro un vēlo lietu.
8. Pacietieties arī jūs, stipriniet savas sirdis, jo Tā Kunga atnākšana ir tuvu. (Jēk.5)
 
Izmantota grāmata: Deivids Vilkersons. Vēstījumi.1.- Ogrē, 1995