Bībeles studija D
Oktobris 2018
Oktobris 2018
14. Patiesībā Dievs runā vienreiz un arī vēl otrreiz, bet to vairs ļaudis neievēro.
15. Sapnī, nakts parādībās, kad jo dziļš miegs nolaidies pār cilvēku, kad tas īsā snaudā iemidzis savā guļasvietā,
16. tad vienumēr Viņš atver cilvēka ausi un brīdina ļaudis ar biedinājumu, apstiprina ar zīmogu, tiem iedveš bijību,
17. lai cilvēku atturētu un atrautu no nodomātā ļaunā darba un īstu vīru pasargātu no lepnības un pārmērīgas pašiedomības,
18. lai paglābtu viņa dvēseli no apakšzemes un viņa dzīvību no bojā ejas caur nāves zobenu vai nāves šautru.
19. Viņš to audzina un pārmāca arī ar ilgstošām un smagu ciešanu pilnām sāpēm uz tā gultas, lauzīdams viņam visus viņa kaulus,
20. tā ka viņam riebj paša dzīvei nepieciešamā dienišķā maize un viņa ēstgribai pat viņa mīļākais ēdiens. (Īj.33)
9. Kas ausi ir dēstījis, vai tas nedzird? Kas aci ir veidojis, vai tas neredz?
10. Kas tautas audzina un pamāca, vai tas lai nesoda - Viņš, kas cilvēkiem māca atziņu?
11. Tas Kungs zina cilvēku domas, ka tās ir tikai dvesma.
12. Svētīgs tas cilvēks, ko Tu, Kungs, audzini un ar Savu bauslību pamāci,
13. lai viņš paciešas ļaunajās dienās, kamēr bezdievim bedri izraks,
14. jo Tas Kungs neatstums Savu tautu un neatstās Savu mantojumu. (Ps.94)
31. Auss, kas uzklausa dzīves pamācības, mitīs starp īsteni gudrajiem.
32. Kas negrib ļauties audzināties, tas neievēro savas dvēseles pestīšanu, bet, kas uzklausa pamācības, tas pieņemas gudrībā.
33. Tā Kunga bijāšana ir mācības ceļš, kā kļūt pie gudrības, un pazemība ved godā. (Sal.pam.15)
20. Paklausi padomam un iedziļinies audzināšanas pamācībās, lai tu pēc tam būtu gudrs.
21. Daudz nodomu ir vīra sirdī, bet pāri visam stāv un paliek Tā Kunga padoms. (Sal.pam.19)
23. Pērcies taisnību un patiesību un nepārdod tās atkal; centies iegūt gudrību, audzināšanu un saprātu. (Sal.pam.23)
2. Klausaities, debesis, un ņem vērā, zeme, jo Tas Kungs runā: "Es uzaudzināju bērnus un iecēlu viņus dzīvē augstā godā, bet viņi atkrita no Manis.
3. Vērsis pazīst savu īpašnieku un ēzelis sava kunga sili, bet Israēls tādas lietas nepazīst, Manai tautai nav par to nekādas izpratnes!"
4. Bēdas šai grēcīgajai tautai, tautai, kas smagi noziegusies, šim ļaundaru dzimumam, šiem sabojātiem bērniem! Viņi ir atstājuši To Kungu un atmetuši Israēla Svēto un no Viņa novērsušies! (Jes.1)
5. Kas tad ir Apolls, un kas ir Pāvils? Tik kalpi, ar kuru palīdzību jūs kļuvāt ticīgi, ikviens tā, kā Tas Kungs viņam devis.
6. Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai.
7. Tamdēļ nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē.
8. Dēstītājs un laistītājs - abi sader kopā un katrs dabūs savu algu, pēc sava darba.
9. Jo mēs esam Dieva darba biedri, jūs esat Dieva aramais tīrums, Dieva celtne.
10. Pēc Dieva dotās žēlastības es kā gudrs namdaris liku pamatu, bet cits ceļ uz tā ēku. Bet katrs lai pielūko, kā viņš to ceļ.
11. Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus. (1.Kor.3)
21. Ja būtu dota bauslība, kas spēj dzīvu darīt, tad patiesi taisnība nāktu ar bauslību.
22. Bet raksti ir it visu saslēguši grēkā, lai apsolījums taptu dots ticīgiem ticībā uz Jēzu Kristu.
23. Bet, pirms nāca ticība, mēs bijām turēti ieslēgti bauslības važās, līdz parādītos ticība, kurai bija jānāk.
24. Tātad bauslība līdz Kristum ir bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtu taisnoti.
25. Bet, kad ticība ir nākusi, tad audzinātājai nav vairs varas pār mums.
26. Jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni. (Gal.3)
14. Bet tu paliec mācībā, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies; jo tu zini, kas tev to ir mācījuši,
15. un ka tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību Kristū Jēzū.
16. Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā,
17. lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. (2.Tim.3)
11. Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem,
12. audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā,
13. gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu;
14. Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos. (Tit.2)
