Bībeles studija C
Augusts 2018
Augusts 2018
22. Tā Israēla bērni iegāja jūras vidū pa sausumu, un ūdeņi tiem bija kā vaļņi pa labi un pa kreisi.
23. Un ēģiptieši dzinās viņiem pakaļ, un visi faraona zirgi un viņa rati un viņa jātnieki iegāja aiz viņiem jūras vidū.
24. Un rīta krēslā Tas Kungs noraudzījās uz ēģiptiešu karaspēku mākoņu un uguns stabā, un ēģiptiešu karaspēkā radās apjukums.
25. Un Viņš kavēja riteņu griešanos, tā ka tie tikai ar grūtībām tika uz priekšu; tad ēģiptieši sacīja: "Labāk bēgsim no israēliešiem, jo Tas Kungs karo par viņiem pret Ēģipti."
26. Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Izstiep savu roku pār jūru, lai ūdeņi atgriežas pār ēģiptiešiem, pār viņu ratiem un pār viņu jātniekiem."
27. Un Mozus izstiepa savu roku pār jūru, un jūras ūdeņi atgriezās rīta ausmā savā vietā, un ēģiptieši bēga tiem tieši pretim. Tā Tas Kungs nogremdēja ēģiptiešus jūras vidū. (2.M.14)
15. Un Tas Kungs radīja Siseras ratu vadītājos un visā viņa karaspēkā ar Baraka straujo triecienu tādu apjukumu, ka Sisera nolēca no saviem ratiem un bēga kājām.
16. Un Baraks vajāja gan ratus, gan karaspēku līdz Harošet-Gojimai, tā ka viss Sisera karaspēks krita no zobena asmens, un neviens pats nepalika pāri. (Soģu 4)
10. Kad Samuēls patlaban upurēja Tam Kungam dedzināmo upuri, tad filistieši ar kauju uzbruka Israēlam; bet Tas Kungs tanī dienā lika lielam negaisam ar briesmīgiem pērkona grāvieniem iet pāri filistiešiem un iedvesa tiem tādas bailes un radīja viņos tādu sajukumu, ka tie tika Israēla sakauti. (1.Sam.7)
13. Nē, bet turiet gan par svētu To Kungu Cebaotu, bīstieties Viņu, Viņš lai jums iedveš bailes un šausmas!
14. Tad Viņš būs svētums, un tai pašā laikā Viņš būs par apgrēcības akmeni un par piedauzības klinti abiem Israēla namiem, par valgu un par slazdu Jeruzālemes iedzīvotājiem,
15. tā ka daudzi no viņiem paklups, pakritīs un sabruks pavisam, sapīsies, apjuks savā rīcībā un kļūs sagūstīti. (Jes.8)
6. Vaimanājiet! Jo Tā Kunga diena ir tuvu! Tā nāk kā zibens spēriens no Visuvarenā!
7. Tādēļ visiem rokas nolaižas, un visas cilvēku sirdis trīc izmisumā.
8. Visus pārņēmis uztraukums un apjukums; viņus māc žņaugi un sāpes, viņi lokās kā sieva, kas dzemdē; viņi skatās kā stulbi cits uz citu, viņu vaigi deg kā liesmās. (Jes.13)
12. Kur tad nu ir tavi gudrie? Lai tie tev rāda un atklāj, ko Tas Kungs Cebaots nolēmis par Ēģipti!
13. Bet Coānas vadītāji ir palikuši par muļķiem, Memfisas dižciltīgie ir pievīlušies, un Ēģipti maldina tās cilšu galvenie.
14. Tas Kungs viņiem iedvesis apjukuma garu, ka tie maldina Ēģipti visos tās pasākumos; un tie kā piedzērušies vārtās savos vēmekļos.
15. Tad Ēģiptei neizdosies neviens darbs, ko varētu veikt galva vai aste, celms vai zars.
16. Tanī dienā ēģiptieši būs kā sievas, tie trīcēs bailēs no Tā Kunga Cebaota rokas, ko Viņš pacēlis pār tiem. (Jes.19)
5. Satraukuma, nomāktības un apjukuma diena nāk no Tā Kunga Cebaota parādību ielejā - diena, kas satriec mūrus un liek atskanēt kalnā vaimanu saucieniem. (Jes.22)
3. Tā saka Dievs Tas Kungs: lai bēdas tai pilsētai, kas izlējusi savējo asinis, lai tās laiks drīzāk nāktu, un, kas sev par nelaimi darinājusi elkus, lai aptraipītos!
4. Asinis izliedama, tu esi noziegusies, un, elkus darinādama, tu esi nešķīsta kļuvusi un tuvojusies savam tiesas un soda laikam, un pienākusi savu gadu noslēgumam. Tādēļ Es padaru tevi par nicinājumu citām tautām un par apsmieklu visām zemēm.
5. Vai tās tuvu no tevis vai tālu, tās izsmies tevi, tādēļ ka tavs vārds aptraipīts un tevī visur valda izvirtība un liels apjukums. (Ec.22)
5. Tā saka Tas Kungs par praviešiem, kas maldina manu tautu: tie sludina mieru, kad tiem ir ko ēst, bet tur, kur viņiem neko nedod mutē, pret tiem viņi izsludina karu.
6. Tādēļ lai klājas neziņas nakts pār jums bez kādas paredzēšanas, un lai pār jums mīt tumsa bez kādas nākamo lietu izmaņas; lai saule noriet pār šiem praviešiem, un lai pār viņiem aptumšojas diena.
7. Tad redzētāji stāvēs nokaunējušies un zīlnieki, cerībās vīlušies, nosarks, un visi viņi paslēpsies savās bārdās, tādēļ ka Dievs neatbild. (Mih.3)
13. Tai laikā pēc Tā Kunga lēmuma viņus visus pēkšņi sagrābs liels apjukums, tā ka viņi ķersies pie rokas cits citam un cits pret citu pacels savu roku.
16. Un pāri palikušie no visām tautām, kas bija karojušas pret Jeruzālemi, ik gadus dosies augšup, lai tur pielūgtu Ķēniņu, To Kungu Cebaotu, un svinētu Būdiņu svētkus. (Cah.14)
20. Bet, kad jūs Jeruzālemi redzat karaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis.
21. Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, kas ir pilsētā, lai iziet ārā, un, kas ir uz laukiem, lai neiet pilsētā,
22. jo tās ir atriebšanas dienas, lai piepildās viss, kas ir rakstīts.
23. Vai grūtajām un zīdītājām tajās dienās! Jo lielas briesmas nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu:
24. no zobena asmens tie kritīs, un kā gūstekņus tos aizvedīs pie tautu tautām. Un tautas samīs Jeruzālemi, tiekāms viņu laiki būs piepildīti.
25. Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies.
26. Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies.
27. Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā.
28. Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas. (Lk.21)
23. Jēzus staigāja pa Templi Salamana stabu ailē.
24. Jūdi Viņu ielenca un sacīja Viņam: "Cik ilgi Tu mūs turēsi neziņā? Ja Tu esi Kristus, saki mums to skaidri!"
25. Jēzus viņiem atbildēja: "Es jums esmu teicis, bet jūs neticat. Darbi, ko Es daru Sava Tēva Vārdā, nodod liecību par Mani.
26. Bet jūs neticat, jo nepiederat pie Manām avīm.
27. Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko.
28. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.
29. Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas.”
31. Tad jūdi atkal sanesa akmeņus, lai Viņu nomētātu. (Jņ.10)
21. To sacījis, Jēzus, garā satriekts, liecināja un sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: viens no jums Mani nodos!"
22. Mācekļi paskatījās cits uz citu neziņā, par kuru Viņš runā.
23. Viens no Viņa mācekļiem sēdēja pie Jēzus krūtīm, to Jēzus mīlēja.
24. Tam Sīmanis Pēteris pamāj un saka viņam: "Vaicā, kurš tas ir, par ko Viņš runā!"
25. Tas, noliecies pie pašas Jēzus krūts, saka Viņam: "Kungs, kurš tas ir?"
26. Jēzus atbild: "Tas ir tas, kam Es, kumosu iemērcis, to došu." Un, kumosu iemērcis, Viņš to ņem un dod Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam. (Jņ.13)
6. Kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā.
7. Tie sabijās un brīnīdamies sacīja: "Vai visi šie, kas runā, nav galilieši?
8. Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu ...
12. Izbijušies un neziņā būdami, tie visi cits citam jautāja: "Kas tas ir?"
13. Bet citi zobodamies sacīja: "Tie salda vīna pilni."
14. Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, iesāka runāt un tiem sacīja: "Jūs, jūdi un visi, kas Jeruzālemē dzīvojat, lai tas jums ir zināms, un iegaumējiet manus vārdus;
15. šie nav piedzēruši, kā jums šķiet, jo ir tikai dienas trešā stunda,
16. bet te piepildās pravieša Joēla vārdi:
17. tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus.” (Apd.2)
3. Es negribu jūs atstāt neziņā, brāļi, ka es jau daudzreiz biju apņēmies pie jums nākt, lai gūtu kādu augli arī starp jums, tāpat kā starp citām tautām, bet līdz šim tiku aizkavēts.
14. Jo es esmu parādnieks grieķiem un barbariem, gudriem un nezinošiem.
15. Tādēļ arī es esmu gatavs sludināt evaņģēliju jums Romā,
16. jo es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, jūdam visupirms un arī grieķim. (Rom.1)
25. Es jūs, brāļi, negribu atstāt neziņā par šo noslēpumu, lai jūs nekļūtu pašgudri, proti, ka vienai Israēla daļai sirds tikusi nocietināta, līdz kamēr pasaules tautas visā pilnībā būs iegājušas.
26. Un tā viss Israēls tiktu glābts, jo ir rakstīts: no Ciānas nāk Glābējs, Viņš novērsīs bezdievību no Jēkaba. (Rom.11)
