Bībeles un kristīgās literatūras studija C
Jūnijs 2018
Jūnijs 2018
1. Uca zemē mita kāds vīrs, vārdā Ījabs. Šis vīrs bija sirdsskaidrs un taisns, jo viņš bijās Dieva un vairījās no ļauna.
11. “Bet izstiep Savu roku un pieskaries visam tam, kas viņam pieder, - tiešām atklāti viņš no Tevis atsacīsies."
12. Tad Tas Kungs sacīja sātanam: "Labi, viss, kas tam pieder, lai ir tavā varā, tikai neizstiep savu roku pret viņu pašu."
22. (Visu zaudējis) Ījabs nekādu grēku neizdarīja un neizteica nekādu aplamību pret Dievu.
21. “Tas Kungs bija devis, Tas Kungs ir ņēmis, Tā Kunga Vārds lai ir slavēts!" (Īj.1)
6. Tas Kungs sacīja sātanam: "Redzi, viņš ir tavā varā, bet sargi viņa dzīvību!"
7. Tad sātans aizgāja no Tā Kunga un piemeklēja Ījabu ar ļaundabīgiem augoņiem no viņa kāju pēdām līdz viņa matu galiem.
9. Un viņa sieva tam sacīja: "Vai tu stipri vēl turies pie savas sirds skaidrības? Atsaki Dievam un mirsti!"
10. Bet viņš tai sacīja: "Tava runa ir gluži tāda kā nelgu sievu runas! Ja mēs esam no Dieva labu saņēmuši, kā tad lai mēs arī nesaņemam ļaunu?" (Īj.2)
11. Kad trīs Ījaba draugi dzirdēja par šo nelaimi, kāda pār viņu bija nākusi, tie sataisījās ceļam ... kopā noiet pie Ījaba, lai viņu pažēlotu un mierinātu. (Īj.2)
7. “Lūdzams apdomā, kas tad, nevainīgs būdams, ir aizgājis bojā? Un no kura laika ir tikuši iznīcināti taisnie?” (Īj.4)
6. “Jo nelaime neizaug no zemes pīšļiem, un ciešanas nedzen asnus no druvas,
7. bet cilvēks pats rada ciešanas, un kā dzirkstis tās uzlido jo augstu.” (Īj.5)
15. Mani draugi mani neuzticībā pievīluši kā kalnu strauti, kā kalnu strautu gultnes, kuras lietus laikā plūst pāri,
17. bet kas brīdī, kad tās skar saules versme, izsīkst. (Īj.6)
13. “Ja nu tu pats savu sirdi saved kārtībā un ...
14. ja tu ļaunumu ar savu paša spēku turi tālu nost no sevis un ja tu savā teltī nedod vietas nekādai netaisnībai,
15. tad tādā brīdī tu gan savu vaigu bez vainas apziņas varētu pacelt.” (Īj.11)
3. Patiesi, vienīgi uz to Visuvareno es gribētu runāt; mana vēlēšanās ir tiesāties ar Dievu.
4. Jūs neesat nekas vairāk kā melu izgudrotāji, jūs visi esat nederīgi ārsti. (Īj.13)
21. Mani dārgie draugi, apžēlojieties ... jo paša Dieva roka mani smagi ir situsi!
25. Taču es zinu, ka mans pestītājs ir dzīvs, un pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem.
27. Tiešām, es Viņu skatīšu sev par glābiņu, un manas acis Viņu redzēs un ne jau kā svešinieku un pretinieku, Viņu, pēc kura mana sirds manās krūtīs tā noilgojusies! (Īj.19)
1. Un Tas Kungs no tuksneša vētras mākoņa atbildēja Ījabam un sacīja:
2. "Kas ir tas, kas Dieva glābšanas nodomus aptumšo ar vārdiem, kuriem nav jēgas?
3. Celies, apjoz kā varonīgs cīnītājs savus gurnus, tad Es tev jautāšu, bet tu Man atbildi!
4. Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju? Pasaki to, ja tev ir tāds gudrs prāts!” (Īj.38)
2. "Vai pēlējs grib būt pastāvīgā nesaskaņā ar Visuvareno? Tas, kas apsūdz Dievu, lai sataisās atbildēt!"
3. Un Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja:
4. "Redzi, es esmu visai niecīgs, ko lai es Tev atbildu? Es uzlieku roku savai mutei.
5. Es reiz jau esmu runājis, bet tagad vairs neatbildēšu; es esmu gan runājis vēl otrreiz, bet turpmāk to vairs nekad nedarīšu." (Īj.40)
5. Līdz šim es tikai no ļaudīm biju dzirdējis par Tevi, tagad arī mana acs Tevi skatījusi!
6. Tāpēc atzīstu sevi par vainīgu un nožēloju savu rīcību, būdams gatavs sēdēt pīšļos un pelnos."
8. “Mans kalps Ījabs par jums lai aizlūdz, jo tikai viņa dēļ Es negribu jums ar ļaunu atmaksāt par jūsu muļķīgo neprātību, jo jūs neesat par Mani runājuši kā pienākas - ne tā, kā Mans kalps Ījabs."
10. Un Tas Kungs atjaunoja Ījaba agrāko labklājību, kad viņš bija aizlūdzis savu draugu labā; un Tas Kungs piešķīra Ījabam divkārt to, kas vien bija tam piederējis.
12. Un Tas Kungs svētīja Ījaba beidzamās mūža dienas vairāk nekā viņa dzīves sākumu. (Īj.42)
– Bībele apliecina, ka tas ir ceļš, kas ved caur sāpēm, bēdām un kļūdām. Augstu atalgojumu saņēma dievbijīgais vīrs Ījabs, kurš bija tik lepns uz savu paša taisnību. Dievs zināja, ko dara, kad uz laiku atļāva sātanam viņu pārbaudīt.
Atcerēsimies arī Dāvidu, kurš morāli tik zemu krita. Drošsirdīgs vīrs atklātā grēkā: laulības pārkāpšana un tad slepkavība, mēģinot to noslēpt. Un tomēr viņš tika atzīts par “vīru pēc Dieva paša sirds”.
Un Pēteris. Šim māceklim bija tuvas attiecības ar Kungu Jēzu. Īpašs aicinājums: viņam tika uzticētas Valstības atslēgas. Un tomēr Pēteris vēlāk stāvēja raudādams, aizliedzis Kristu, kuru tā mīlēja. Taču viņš tika brīnumaini pārveidots un Vasarsvētku dienā kalpoja kā Dieva balss.
Dievu aizkustina mūsu cilvēciskais vājums un likstas, kurām ejam cauri. Jo neviens mūsu pārbaudījums nav tāds, ko Jēzus pats nebūtu piedzīvojis.
(Deivids Vilkersons)
39. "Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi." (Mt.26)
19. Dievs iemetis mani dubļos un izskatā padarījis mani līdzīgu pīšļiem un putekļiem. (Īj.30)
20. ... tomēr uz Dievu vien es paceļu savas asaru pilnās acis. (Īj.16)
7. Ar asarām naktī es slacinu savu gultu, mana guļasvieta pludo asarās.
8. Mana acs ir noģindusi aiz skumības. (Ps.6)
67. Es maldījos, pirms kļuvu pārbaudīts un pazemots, bet tagad es turu Tavu vārdu. (Ps.119)
20. Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām Tas Kungs viņu izglābj. (Ps.34)
– Vai vēlaties būt Dieva vīrs vai sieva? Jūs dzersit sāpju kausu un slacināsit savu gultu asarām. Necentieties aizbēgt no tā. Pat ja neredzat savu ciešanu iemeslu. Nebīstieties, jo pats Mācītājs tur šo kausu. Jūs nedzerat nāvi, bet dzīvību!
37. Un Viņš ņēma Sev līdzi Pēteri un abus Cebedeja dēlus un sāka skumt un baiļoties.
38. Tad Viņš saka tiem: "Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei: palieciet šeit un esiet ar Mani nomodā." (Mt.26)
11. Redzi, Viņš pats man pāriet pāri, bet es Viņu neieraugu, Viņš paiet garām, bet es Viņu nesamanu. (Īj.9)
– Jēzus labi zināja, ka drīzumā Viņš pasludinās uzvaru pār elli, nāvi un kapu. Zināja, ka Tēvs ir ar Viņu. Bet visgrūtākā ir ticības pēdējā pusstunda. Apjukuma nakts vienmēr nāk pirms pašas uzvaras. Pirms rītausmas.
Pat vispazemīgākie Dieva kalpi kādā brīdī neko nedzird no Tēva. Ilgs klusums, kad nav dzirdama Dieva balss. Pilnīga tumsa un apjukums. Nevaru saskatīt ceļu, kļūdos. Bet tā ir tikai nakts, tā paies.
6. Vakaram kā viešņas nāk līdzi asaras, bet jaunais rīts ir atkal pilns gaviļu. (Ps.30)
46. Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: "Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?" (Mt.27)
13. Es esmu zustin zudis ļaužu piemiņai - kā mironis, es esmu kļuvis kā sadauzīts trauks. (Ps.31)
2. Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tik tālu no manis ar Savu palīdzību un nedzirdi manu saucienu vārdus! (Ps.22)
31. Dievs viņu [Hiskiju] atstāja vienu, lai viņu pārbaudītu un tādējādi izzinātu, kas viņa sirdsprātā. (2.Lku 32)
8. Dusmu uzplūdumā Es tev mazu brīdi apslēpu Savu vaigu, bet ar mūžīgu žēlastību Es par tevi atkal apžēlošos," saka Tas Kungs, tavs Pestītājs. (Jes.54)
4. Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību. (Ps.103)
– Atšķirtības stunda atnāk, kad liekas, Dievs ir apslēpis savu vaigu. Neviens draugs jūs nesaprot, debesis šķiet kā no vara. Jūtams tikai tukšums un sakāve. Taču Dievs apsola izplest pār jums savu mīlestības pilno žēlastību. Šī ir pārbaudījumu stunda.
Dievs nav jūs atstājis. Paļaujieties uz Viņu, ticiet un pastāviet Vārdā. Ļaujiet Viņa Garam jūs izmainīt. Dievs dara visu labāko, lai mūs pārveidotu savā līdzībā.
2. Es dziedāšu par Tā Kunga žēlastību visos laikos, paudīšu ar savu muti Tavu uzticību radu radiem. (Ps.89)
Izmantota grāmata: Deivids Vilkersons. Vēstījumi.3.– Ogrē, 1995
