KRISTUS GAISMA vārdi, ar kuriem iesākas Lieldienu nakts dievkalpojums (un svecīšu ceļš pa baznīcas solu rindām); notikums mūsu dzīvē, gluži reāls, kaut miesīgām acīm neredzams – Gaismas ataušana (2.Kor.4:4,6) – kad žēlastība mūs pārceļ no tumsas brīnumainajā Dieva valstībā (Kol.1:13-14).

Īstenībā mēs nākam no Gaismas Tēva (Jēk.1:17), atzīstam to vai ne, tāpēc dzīvojam gaismas izslāpuši. Kad mūsos ir atspīdējis Tas, kas par Sevi teicis: Es esmu pasaules gaisma (Jņ.8:12), pamazām sākam atspīdēt arī mēs (Kol.3:4), ja vien izvēlamies Viņam sekot. Sekot – tas nozīmē meklēt, iepazīt un iemīlēt savu Kungu, visu mūžu būt Viņa māceklim, mācīties dzīvot kā Gaismas bērnam (Ef.5:8). Nozīmē pastāvīgi augt (Kol.2:6-7), nest Gaismas augļus (Ef.5:9-13) un palikt Gaismā (1.Jņ.2:9-10). Kristus spēkā, ne savējā, protams! Un vēl tas nozīmē Kristus Gaismu atstarot – būt par pasaules gaišumu (Mt.5:14-16).

Lai Dievs mūs uz to svētī, mīļais lasītāj! mara.druviete@inbox.lv [šajā blogā izmantots LBB Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts]

SATURS papildināts : 28.04.2021 Godini - pateicies , 26.04.2021 Nododies , 23.04.2021 Atzīsti Dievu , 21.04.2021 Palieciet , 19.04.2021 Esiet [pirmreizējās publikācijas no 2019. g.]

Dievs apgaismo

Bībeles studija P
Aprīlis 2018
 
20. Un viņi aizgāja no Sukotas un apmetās pie Ētamas, tuksneša malā.
21. Un Tas Kungs viņiem gāja pa priekšu dienā mākoņu stabā, lai tos vadītu pa ceļu, bet naktī uguns stabā, lai ceļš tiem būtu apgaismots dienu un nakti.
22. Un mākoņu stabs dienā un uguns stabs naktī nenozuda tautas priekšā. (2.M.13)
12. Dienā Tu vadīji viņus ar mākoņu stabu un naktī ar uguns stabu, lai apgaismotu viņiem ceļu, pa kuru viņiem jāiet. (Neh.9)
 
Tas Kungs apgaismo manu sirdi
29. Tu, ak, Kungs, esi mans spīdeklis, un Tu, mans Dievs, apgaismo manu tumsu.
30. Ar Tavu palīdzību es pārvaru iebrukušos pulkus, ar sava Dieva atbalstu es varu lēkt pāri mūriem. (2.Sam.22)
2. Lai Dievs par mums apžēlojas un svētī mūs, lai Viņš apgaismo Savu vaigu pār mums! (Sela.)
3. Lai virs zemes taptu zināms Tavs ceļš, visās tautās Tava palīdzība un svētība!
4. Lai Tevi, Dievs, slavē tautas, lai Tevi slavē visas tautas! (Ps.67)
3. Uguns iet Viņa priekšā un sadedzina visapkārt Viņa ienaidniekus.
4. Viņa zibeņi apgaismo pasauli, zeme to redz un trīc bailēs.
5. Kalni izkūst kā vasks Tā Kunga, visu zemju augstā valdnieka, priekšā. (Ps.97)
32. Es tecēšu Tavas bauslības ceļu, jo Tu apgaismo manu sirdi.
33. Māci man, Kungs, Tavu likumu ceļus, un es staigāšu pa tiem līdz galam.
34. Apgaismo mani, ka es sargu Tavus baušļus un tos pildu no visas sirds!
129. Tavas liecības ir brīnišķīgas, tādēļ mana dvēsele turas pie tām.
130. Kad kļūst izprotami Tavi vārdi, tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus. (Ps.119)
27. Tā Kunga gaismeklis ir cilvēka gars, tas apgaismo pašus visslepenākos cilvēka miesas dziļumus. (Sal.pam.20)
 
Celies, topi apgaismota! Tava gaisma nāk
1. Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un Tā Kunga godība uzlec pār tevi.
2. Tik tiešām, tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule Tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi.
3. Tautas staigās tavā gaismā un ķēniņi tai spožumā, kas uzlēcis pār tevi.
4. Pacel savas acis un skaties visapkārt! Tie visi ir sapulcējušies un nāk pie tevis, tavi dēli nāk no tālienes, un tavas meitas uz rokām atnestas.
5. Kad tu to redzēsi, tad tu starosi priekā, un tava sirds iedrebēsies un atvērsies, jo jūras bagātības virzīsies šurp pie tevis un tautu mantas ieplūdīs tevī. (Jes.60)
11. Tavā valstī ir vīrs, kurā mājo svēto dievu gars; jau tava tēva valdīšanas laikā viņā parādījās dievišķa apgaismība, saprašana un gudrība, tā ka tavs tēvs, ķēniņš Nebukadnēcars, viņu iecēla par gudro, vārdotāju, kaldeju un zīlnieku priekšnieku, - tavs tēvs, ak, ķēniņ! (Dan.5)
17. Bet tagad uzklausi, mūsu Dievs, Sava kalpa lūgšanu un piesaukšanu un apgaismo Savu vaigu pār Savu svēto vietu, kas ir izpostīta un tuksnesim līdzīga kļuvusi, un dari to Tevis paša dēļ, ak, Kungs!
18. Piegriez, mans Dievs, man Savu ausi un klausies! Atver Savas acis un uzlūko mūsu drupas un to pilsētu, kas nosaukta pēc Tava Vārda! Jo mēs zemojamies Tava vaiga priekšā ar savām lūgšanām, balstīdamies ne uz savu taisnību, bet cerēdami un paļaudamies uz Tavu lielo žēlastību. (Dan.9)
 
Atspīd gaisma apgaismot pagānus
25. Un redzi, kāds cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā.
26. Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, iekāms nebūšot redzējis Tā Kunga Svaidīto.
27. Tas, Svētā Gara skubināts, nāca Templī, kad vecāki Jēzus bērnu ienesa, lai izpildītu pie Viņa bauslības paražu,
28. tad, To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja:
29. "Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis;
30. jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu,
31. ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm,
32. gaismu apgaismot pagānus un par slavu Saviem Israēla ļaudīm." (Lk.2)
5. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.
6. Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis.
7. Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu.
8. Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu.
9. Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku. (Jņ.1)
 
Iegūt apgaismota gara acis!
16. Es arī nebeidzu pateikties Dievam par jums, pieminēdams jūs savās lūgšanās,
17. aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu,
18. apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot. (Ef.1)
4. Jo ir neiespējami tos, kas reiz apgaismoti un baudījuši Dieva dāvanas, un kļuvuši Svētā Gara dalībnieki,
5. un baudījuši labo Dieva vārdu un nākamā laika spēkus,
6. un krituši, atkal vest pie atgriešanās, jo tie sev Dieva Dēlu sit krustā un liek smieklā.
9. Bet par jums, mīļie, mums ir pārliecība par kaut ko labāku, par jūsu pestīšanu, kaut arī tā runājam. (Ebr.6)
 
Pilsēta, ko apgaismo Dieva spožums
10. Viņš mani aiznesa garā uz lielu, augstu kalnu un rādīja man svēto pilsētu Jeruzālemi nokāpjam no debesīm no Dieva.
11. Tā bija dievišķā godībā; tās spožums bija kā visdārgākā akmens spožums, kā kristāldzidrs jaspids.
12. Tai bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem un uz vārtiem divpadsmit eņģeļu; tur bija uzrakstīti divpadsmit vārdi, tie ir Israēla divpadsmit cilšu vārdi;
22. Tempļa es tur neredzēju. Jo viņas templis ir Kungs Dievs Visuvaldītājs un Jērs.
23. Pilsētai saules un mēness gaismas nevajag, jo Dieva spožums to apgaismo, un viņas gaisma ir Jērs.
24. Tautas staigās viņas gaismā, un visas zemes ķēniņi nesīs turp savu greznumu.
25. Viņas vārtus dienā nekad neaizslēgs, jo nakts tur nav.
26. Viņā sanesīs tautu greznumus un dārgumus.
27. Nemūžam tur nekas neieies, kas nesvēts, un neviens, kas dara negantību un melo, bet vienīgi tie, kas rakstīti Jēra dzīvības grāmatā. (Atkl.21)