2009
konspektēja M.D.
Patiesa dzīve Dievā
no Vassulas pravietiskajām atklāsmēm
Es esmu Jēzus Kristus. Miers lai ir ar tevi. Dzīvo mierā un priekā...
ES ESMU TAVS MIERS. Piepildīti jūs kļūsiet par lielu daudzumu. Piepildīti ar Manu Svēto Garu, jūs spēsiet vest pie Manis arī citus, jūsu kļūs vairāk. Šī iemesla dēļ jums ir jāpieņem sevī Svētais Gars.
Vairāk lasi Bībeli. Tas nozīmē, ka man vajadzētu lasīt visu dienu? Nē, Jēzus šādi nedarbojas. Viņš nevēlas, lai jūs strādātu stundām ilgi; Jēzus vēlas, lai mācīšanās kļūst par laimes avotu. Viņš vēlas, lai tev tas patiktu. (Runā sargeņģelis Daniēls)
Miers lai ir ar tevi. Tas esmu Es, Jahve... Es esmu Tavs mūžīgais Tēvs, kurš tevi ir radījis un mīl. Kopš tava pirmā elpas vilciena esmu tevi turējis cieši pie Sevis. Mīliet viens otru, jo jūs visi esat Manu roku darbs; jūs visi esat Mani bērni...
Tuvojies Man, un Es tevi apbēršu ar Savām svētībām. Es izliešu pār tevi visu to Mīlestību, kas ir Manī. MĪLI MANI VAIRĀK!
Miers lai ir ar tevi. Es esmu Jahve. Es mācu un atgādinu tev, no kurienes tu nāc un kurš tevi vienmēr ir mīlējis. ES VĒLOS BŪT TEV TUVU. Es tevi mīlu; jūties mīlēta. Es tevi sargāšu. Es tevi mierināšu.
Miers lai ir ar tevi. Es esmu Miers. Nedumpojies pret Mani. Visi, kuriem ir ausis, lai klausās Manī! Ieklausies Manos aicinājumos. Kāpēc jūs Mani esat pametuši? Es taču jūs tik ļoti mīlu. Kāpēc tik reti kurš no jums atceras par Mani? Vai ne Es, Dievs, esmu jūs izveidojis? Vai Es neesmu jūs mīlējis, rūpējies par jums un jūs svētījis?
Es dzīvoju jūsos. Mani mīļotie, vai patiešām jūs līdzināties lapām, kas rudens vējā ietrīsas un nokrīt? Bērni, bērni, atgriezieties pie Manis! Piepildiet Manas svētās vietas un ieprieciniet Mani.
Miers lai ir ar tevi. Es, Dievs, tevi nekad, nekad nepametīšu; dzīvo mierā... Paskaties un sevi, tu esi Manas Mīlestības pierādījums. Es esmu tevi atgriezis pie Sevis. Tu izstaro Manu Mīlestību... Esmu turējis tevi cieši Sev klāt, jo tu esi Mans īpašums. Sajūti, cik ļoti Es tevi mīlu!
Miers lai ir ar tevi. Nāc un iepriecini Mani ar savu klātbūtni... Sargies no miega... drīz vien uzlēks Debesu rīta zvaigzne. Un Es, jūsu Tēvs, kurš rūpējas par jums, lai jūs nebrīdinātu? Es, Jahve, jūsu Radītājs, mīlu jūs visus. Kurp, kurp jūs domājat, ka varētu aiziet prom no Manis? Vai kādreiz esat par to domājuši? Vai tiešām jums šķiet, ka paši esat sevi radījuši? Vai esat noticējuši, ka Es būtu jūs atstājis? Vai arī – ka Es nekad neesmu eksistējis?
Vai jums šķiet, ka Mans Vārds ir kas līdzīgs ebreju pasaku izlasei? Uzklausiet Mani – Mans Vārds ir dzīvs un patiess. Esmu devis Savu Vārdu, lai jūs apgaismotu un palīdzētu jums saprast, ka Es esmu. Mans Vārds ir domāts, lai palīdzētu jums Mani atrast. Bērni, bērni, vai jūs vēlaties Mani izprast no zinātnes viedokļa?
Neatgrūdiet Mani, neaizejiet un nepaslēpieties no Manis!
Ticiet JĒZUS KRISTUS AUGŠĀMCELŠANĀS notikumam
Ticiet, un jūsu dvēsele dzīvos!.. Necentieties vairs meklēt citus cēloņus un neizplūstiet tukšās pārdomās. Es, Dievs, esmu jūs radījis. Esmu jūs radījis, jo mīlu DZĪVĪBU.
Daži no jums pat nepapūlas uzdot sev jebkādus jautājumus, vienkārši dzīvo pašplūsmā. Un netic, ka dvēseles turpina dzīvot arī pēc nāves. Aklie! Aklie un kurlie! Jūs atsakāties redzēt un dzirdēt, jo baidāties no Patiesības? Vai jūs baidāties no sastapšanās ar Mani? Vai esat AIZVĒRUŠI SAVAS ACIS, lai varētu noliegt Manu esamību?
Es esmu Ceļš, un Es jūs mīlu. Es esmu Gaisma, kas atmirdz visiem, lai visi spētu ieraudzīt Patiesību. Mīļotie, Mana Sirds sāp, kad redzu jūs visus guļam. Kā gan lai Es nenāktu pie jums un nebrīdinātu? Kā gan Es varētu jūs atstāt, redzot ļauno garu kā vilku klaiņojam jūsu vidū, meklējot, ko saplosīt? Es vēlos jūs uzmodināt, lai beidzot jūs varētu sastapties ar Mani...
Es, Dievs, esmu jūs aicinājis. Nāciet pie Manis!
Uzklausi Mani: radīdams zemi, Es biju prieka pilns. Debesu jumā Es izklāju zvaigznes, ikvienu no tām nosaukdams kādā vārdā. Vēlāk, laimes un mīlestības pārpilns, Es radīju tevi. Es tevi izveidoju pats Savām rokām un piepildīju ar dzīvības dvesmu. Es tevi audzināju un svētīju...
Es, Dievs, esmu TĒVS. Bet jūs jau paaudzēm ilgi pūlaties Mani analizēt, kavējaties tumsā, bēguļojot no Manis – tā radot sev apkārt haosu... Kur ir pazudušas visas Manas svētības? Kur ir tā mīlestība, ar kādu Es iesākumā jūs svētīju? Kur ir Mani bērni, kur viņi ir, uz kurieni viņi ir aizklīduši? Es vairs viņus nepazīstu.
Vai jūs kādreiz esat iedomājušies, ka Es esmu Dievs, kas izraisa karus? Vai tad Es neesmu Miera un Mīlestības Dievs? Mani bērni, Manu roku radītie, uzklausiet Mani! Es esmu jūs izlolojis, Manas rokas ir turējušas jūs, cieši piekļautus krūtīm. Esmu svētījis jūs no Savas Sirds dziļumiem, dziedinājis Savā mīļotajā Dēlā Jēzū Kristū. Bet tagad, Manis mīlētie un lolotie – uz kurieni ved jūsu izvēlētais ceļš?
Uzklausiet Mani! Atgriezieties pie Manis, nāciet atpakaļ pie Manis, kurš jūs mīl. Mācieties no Manis – Es esmu svēts, tāpēc esiet svēti, dzīvojiet svēti... Ticiet Manam Vārdam, jo Es esmu tā Autors. Mans Vārds ir dzīvs, tieši tāpat, kā Es esmu dzīvs... Saņemiet Mani. Ticiet un mīliet Mani, mājojiet Manā Gaismā.
Nevienam nav vajadzīga dzīve bez gaismas. Es esmu Gaisma, un, esot Manī, jūs dzīvosiet. Es atmirdzu pār visiem, lai ikviens spētu redzēt un mājot šajā Gaismā. Mana Sirds sāp, kad redzu jūs paliekam tumsā, iespiestus ļaunuma spīlēs. Es dzirdu ikvienu no jums – jūsu šaubas un centienus Mani izanalizēt. Es redzu, kā jūs novēršaties no Manis, atteikdamies Manī ieklausīties, atteikdamies redzēt!
Jūs esat aizvēruši Man savas durvis... Mani paša bērni! Kā gan jūs esat varējuši Mani aizmirst?.. Parādiet Man kaut vienu bērnu, kurš ticētu, ka ir radījis pats sevi... Kāpēc, kāpēc daži no Maniem bērniem Mani tik ļoti sāpina? Es, Dievs, esmu jūsu Tēvs, jūsu Radītājs un mīlu jūs visus. Atzīstiet Mani... nešaubieties un nebaidieties no Manis...
Debesīm ir jākļūst par jūsu īstajām mājām, Mans nams ir arī jūsējais.
Es esmu tas pats Dievs, Jahve. Esmu vadījis ļoti daudzus gudrus cilvēkus. Es, Dievs, turpinu darboties tādā pat veidā. Esmu nolēmis atvest jūs visus atpakaļ pie Sevis. Es jums atklājos no jauna. Es palikšu jūsu tuvumā. Es atkal jūs apvienošu, lai jūs piepildītu Manas svētnīcas. Esmu vērojis jūs izklīstam, pametam un aizmirstam Mani... ES ESMU LĒNS DUSMOTIES. Es, Dievs, esmu Mīlestības pilns.
Esi ar Mani, bērns!
Atbalsti savu galvu uz Mana pleca. Sajūti, cik ļoti Es tevi mīlu. Tu esi Mana meita. Es esmu tavs Debesu Tēvs, un Es tevi svētīju. Tu piederi Man. Es esmu Jahve un nekad neļaušu nevienam tev kaitēt. Sajūti, ar kādu Mīlestību Es tevi mīlu.
Ieklausies Manī!
Kopš agras bērnības esmu noraudzījies tavā izaugsmē... Es nolūkojos, kā tu audz līdzīgi Manis radītam savvaļas ziedam. Redzot tevi dzīvojam Manā Gaismā, Manu Sirdi pārpildīja prieks... Kad redzēju tevi uzziedam, Es tevi aicināju, bet tu Mani nedzirdēji. Es aicināju vēlreiz, bet tu likies Mani nemanām. Šad tad tu nāci pie Manis, un šīs nedaudzās reizes vienmēr iepriecināja Manu Sirdi. Zināju, ka tu esi Mana, lai gan šķita, ka esi Mani aizmirsusi, tu pat nejuti, ka esmu tev līdzās.
Gadiem ejot, tava smarža izzuda, tavas lapas skarbajos ziemas vējos sāka zaudēt savu tvirtumu. Galva noliecās, ziedlapiņas zaudēja savu zīdaino svaigumu. Saule bija sākusi tevi dedzināt. Tu sevī sajuti arvien lielāku smagumu. Ieklausies Manī: Es nolūkojos uz tevi ar žēlumu. Daudzkārt Es tev tuvojos, vēlēdamies aizskart tavas jūtas, bet tu biji aizgājusi pārāk tālu. Tu vairs nespēji Mani ieraudzīt un atpazīt...
Tavs izskats lika Manai Sirdij izplūst asarās, jo tavās acīs Es vēl arvien varēju saskatīt blāvu Mīlestības Gaismas atspīdumu... Es pacēlu tevi Sev tuvāk un, sajūtot tavu mazo rociņu pieskārienu, atvieglots redzēju, ka esmu bērnam vajadzīgs. Es tevi aizvedu atpakaļ mājās un Mīlestībā dziedināju. Dzesēju tavas slāpes, pabaroju, pamazām ļāvu tev atkopties.
Es esmu tavs Dziedinātajs. Es esmu tavs Pestītājs. Es vienmēr būšu. Es tevi mīlu. Es, Dievs, vairs nekad tev neatļaušu pazust. Tagad iepriecini Mani un paliec ar Mani. Es, Mana mīļotā, esmu tevi uzaudzinājis. Atbalsties pret Mani, pievērsies Man, paskaties uz Mani.
Esmu Dievs, tavs Debesu Tēvs
Es, Dievs, to pašu darīšu visiem pārējiem Saviem dēliem un meitām, jo jūs visi piederat Man. Es neļaušu tiem izkalst saulē. Es viņus aizsargāšu un atjaunošu. Es negaidīšu, kamēr viņu lapas pagurst un nokrīt. Es negaidīšu, kamēr tie būs slāpēs izžuvuši. Es jūs visus no jauna apvienošu. Neaizmirstiet: Es mīlu jūs ikvienu.
Es esmu jūsu Radītājs, un Es radu nemitīgi. Es esmu tas pats Dievs, Jahve... Patiešām Es eksistēju un esmu dzīvs. Manas durvis nekad nav aizvērtas, tās ir vaļā. Laikam Manā priekšā nav nozīmes. Es esmu vienmēr tas pats. Ieklausieties Manī: Es, Dievs, esmu jūs nemitīgi aicinājis. Kāpēc visus šos gadus jūs neesat ieklausījušies? Tikai nedaudzi ir sadzirdējuši Manu balsi. Uzklausiet Mani: Es izmantoju katru iespēju būt ar Saviem bērniem un vilkt viņus pie Sevis.
Es esmu dzīvais Dievs un
ES ESMU
Es, Jēzus, sapulcināšu Savus bērnus
un likšu tiem satikties ar Mani. Es tiem sacīšu: nekrītiet izmisumā! Es esmu nācis, lai dāvātu jums cerību. Mīļotie, mīliet cits citu. Pēc pavisam neilga laika ES ATKAL BŪŠU ŠEIT, Es mīlu jūs visus.
Atcerieties: nezaudējiet drosmi! Ilgojieties pēc sava Debesu Tēva, mīliet VIŅU vairāk. Viņš ir svēts, tātad – esiet svēti arī jūs, dzīvojiet svētu dzīvi.
Es, Jēzus, esmu pasaules Gaisma. Esmu atnācis nest cerību visiem tiem, kas to zaudējuši. Manī slēpjas jūsu Miers – atrodiet to... Bērniņi, kurus Es mīlu no visas sirds, tuvojieties Man un mācieties no Manis. Sekojiet Man un mācieties būt svēti. MĪLIET savus ienaidniekus un atsakieties no jebkāda naida!
Es, Jēzus, tevi mīlu. Paliec Manī! Vai redzi – esmu šeit, lai tev palīdzētu. Es esmu tevī un tu – Manī. Vai atceries Manus vārdus: “Es jūs neatstāšu bāreņus, bet sūtīšu jums Aizstāvi, Svēto Garu, kurš paliks pie jums uz mūžiem.” (Jņ.14) Vai kādi no jums ir noticējuši, ka Es būtu viņus pametis? Patiesi, asaras nožūs, skumjas tevi atstās, ciešanas mitēsies...
Manas Sirds bērni... Es ciešu, redzot, kā jūs paši sevi mokāt... Izkopiet mieru, Mani bērni, neizaiciniet cits citu. Mīliet viens otru, kā Es jūs mīlu. Lūdziet, dzīvojiet Manī un atbrīvojieties no ļauna. Nāciet pie Manis. Es jūs tik ļoti mīlu! Lūdziet – Es vēlos, lai visi atgrieztos pie Manis. Es lūdzos par jūsu dvēselēm... Es palikšu jūsos, turpinot jūs mīlēt. Es, Jēzus Kristus, svētīju ikvienu no jums.
Es, Dievs, tev palīdzēšu. Es vadīšu tavus soļus. Es esmu tevī, nekad nejūties pamesta. ES DZĪVOJU TEVĪ. Mīļotā, Es piepildīšu tevi līdz malām ar Savu Svēto Garu. Esmu pamājis tev, lai tu Man sekotu. Esot ar Mani, tu izjutīsi Manu Mieru un būsi prieka pilna. Ikviens lai saprot, ka Es esmu dzīvais Dievs! Es dāvāšu jums Savu atbalstu, palieciet Manā Gaismā. Nezaudējiet drosmi, jo Es vienmēr esmu ar jums.
Ejiet mierā.
Atbrīvojieties no ļaunuma važām. Sātana uguns arvien pieņemas spēkā un tuvojas jums. Mani ir nomocījušas sāpes, Es vaidu, redzot jūs tik nožēlojami bezspēcīgus, piespiestus pie zemes. Jūsos nav degsmes cīņai par savu dvēseli! Es esmu svēts, tāpēc dzīvojiet svēti. Neklausieties atkritējos...
Kāpēc Mani paša bērni vairs nenāk pie Manis? Kādēļ viņi Mani pamet... Kā viņi ir varējuši Mani aizmirst? Vai līgava varētu aizmirst savu līgavaini?.. Neļauj nāves straumei aizskalot tevi tuksnesī, kur valda nebeidzams sausums – tur tevi sagaida iznīkšana, tur saule izkaltēs tavu muti slāpēs. Nāc pie Manis, un Es piepildīšu tavu kausu līdz malām. Ar dzīvo ūdeni, kas saldāks par jebkuru vīnu. Es ļaušu tev atpūsties zāļainās ganībās. Tava nogurusī galva radīs atpūtu Manā klātbūtnē...
Es izliešu pār tevi Manu Mīlestību un nomazgāšu tevi Manās svētībās. Ak, ko gan Es vēl jums nedarītu, mani stādiņi!.. Es, Dievs, jūs mīlu visus ar vienādu Mīlestību. Jūs visi esat Manis radīti, tādēļ patverieties Manī.
Es vēlos iedrošināt mazticīgos pieaugt ticībā. Šis ir aicinājums tiem, kuri pastūmuši malā Manu Vārdu... Es vēlos atklāt, ka Mans Vārds ir dzīvs, svēts un godājams. Šis ir mīlestības un miera aicinājums. Tam ir jāpamodina aizmigušie. Šim aicinājumam jāatgādina cilvēkiem viņu pirmsākumi – tas, ka Es, Dievs, esmu viņu Radītājs. Es vēlos tiem atgādināt, ka viņi nav bāreņi un ka Es viņus visus mīlu.
ESIET SVĒTI! Dzīvojiet svēti, jo Es, Dievs, esmu svēts. Esmu nācis, Mans bērns, lai tev pateiktu, ka neviens nevar mūžīgi dzīvot tumsā. Esmu tevi izveidojis pēc Savas līdzības. Esmu devis tev sirdi, kas spēj mīlēt un saprast. Pasaki Man, ko tev dod tuksnesis? Tas var vienīgi pārklāt tavu ādu ar čulgām un likt izkalst aukslējām. Tu alksi patvēruma, bet neatradīsi...
Es esmu Ceļš. Es esmu tavs Pestītājs, kurš liks Savam Mieram kā varenai straumei nākt pār tevi. Es tevi piepildīšu ar dzīvinošo ūdeni. Kaut grēcinieki atgrieztos pie Manis!
Vai Es neesmu TĒVS? Vai Es neesmu Tas, kuram būtu jārūpējas par Manis iesēto sēklu? Manas acis noraugās uz ikvienu no jums. Nekas nepaslīd garām Manam ciešajam skatienam. Es vēlos atgādināt, ka Mans Vārds ir bijis paredzēts lasīšanai. Mans Vārds ir svētīts. Es esmu varenais Dievs.
Kādēļ tu iedomājies, ka (šajā) gadā Man būtu jārīkojas citādāk? Laikmetam, kurā jūs dzīvojat, Manā skatījumā nav nozīmes. Paklausies – Man tūkstoš gadi ir kā vakarējā diena. Manas durvis vienmēr būs atvērtas... Es, Jahve, esmu svētījis ikvienu no jums. Manas acis cieši noraugās jūsu nabadzībā...
Mans Gars atkal sapulcinās visus kopā.
Paļaujies uz Mani, jo Es esmu tavs Dievs. Es būšu par tevi nomodā... Mans Vārds izaugs tik liels kā ciedra koks. Tā zari būs kā atplestas rokas, kas aizsniedz tautas, pabaro nabagu, dziedina jūsu brūces un slimības, notīra traipus un atbrīvo no grēkiem. Šīs rokas mierina tevi un paceļ pie Manām krūtīm, māca, kā mīlēt vienam otru un kā mīlēt Mani. Manas rokas atbrīvos tevi no ļaunā, jo tu, mīļotā, piederi Man.
Paskaties! Paskaties visapkārt uz Manu radību – tā visa paklausa Manai gribai. Maziņā, Es taču redzu tev cauri! Nebīsties, piekļaujies Man. Vai redzi šo nepārspējamo rotu, kādā ir ietērpusies Mana radība? Šis ir tikai viens no Maniem noslēpumiem. Daudzi no tiem paliek apslēpti... Iemācies Mani slavēt!
Pavisam drīz uzlēks Rīta Zvaigzne (domāta Jēzus otrreizējā atnākšana). Es saucu uz jums no Debesīm, lai atgādinātu: atzīstot Mani, jūs kļūstat par Maniem mantiniekiem. Darbs Manā laukā jums uz brīdi šķitīs smags, bet drīz jūs ēdīsiet no Manu augļu bagātības. To pametot, jūs zaudēsiet, pieliekot pūles – ieraudzīsiet Manis doto spēku.
Es izleju pār jums Savu Gudrību, kam jāapgaismo tumsībā mītošā pasaule. Es, Dievs, atmirdzu pār jums un atklāju Savu vaigu kā vēl nekad agrāk. Es palīdzu jums Mani labāk saprast. Ak, cik ļoti ilgojos, lai ikviena dvēsele saņemtu Mani! Tas ir vienīgais ceļš, kā iemantot mieru. Diemžēl šobrīd Manus ļaudis ir satvēris ļaunums. Cenzdamies pārvērst viņus sev līdzīgus, tos padarījis aklus un ietērpis savās bruņās.
Es raizējos par tiem Savas Mīlestības dēļ. Briesmās esmu ar viņiem, viņu kailumu Es vienmēr tērpšu Savā žēlastībā. Mana roka arvien stiepjas tiem palīdzēt, bet viņi šķiet Mani neredzam. Es viņus aicinu atzīt Mani par Tēvu, bet tie izliekas nedzirdam. Pār Maniem bērniem dus žēlsirdība, Es viņiem dodu Savas klātbūtnes zīmes, bet viņi vēl arvien Mani neievēro.
Es atklāšu cilvēcei Savu žēlsirdību un dziedināšu daudzus. Es, Jahve, vēl ilgi pirms tavas dzimšanas esmu izvēlējies tevi būt par Manu vēstnesi. Tev ir jānes Mana Mīlestības un Miera vēsts, lai daudzi Manī varētu uzsākt svētdzīvi.
Meitiņ, Es tev palīdzēšu Mani pagodināt un turpināšu tevi mācīt. Es tevi dziedināšu no vainas apziņas un dāvāšu Mieru no Savas Sirds, kurā Es vēlētos, lai tu mājotu mūžam. Es, Jahve, tevi vadīšu līdz galam. Nekad neaizmirsti, ka tevi mīlu.
Visa gudrība nāk no Manis, Es esmu Gudrība.
Ak, izsalkušie un izslāpušie!
Jel nāciet pie Manis, jo Es dodu maizi bez maksas. Nāciet un ēdiet, cik vien jūsu sirdij tīk. Nāciet un piepildiet savus kausus. Pildiet savas mutes ar maizi no Debesīm – ar izpratnes un zināšanu maizi...
Es, Kungs Jēzus Kristus, mīlu savus bērnus ar mūžīgu Mīlestību.
Miers lai ir ar tevi
Meitiņ, ESI DROSMĪGA! Es, Jēzus Kristus, esmu tev mācījis, ka krusts, kas tev jānes, būs Mans Mīlestības un Miera krusts. Tomēr šī dārgā krusta nešana prasīs no tevis lielu pašuzupurēšanos. Esi stipra un nes to ar lielu mīlestību. Esot kopā ar Mani, tu dalīsies gan Manā Krustā, gan ciešanās. Man ļoti patika tava lūgšana pēc spējas atteikties no sevis. Es esmu to uzklausījis. Ja tu man ļaujies, Es pacelšu tevi un atklāšu tev Savu darbu, Es tevi pārveidošu par labāku cilvēku.
Esmu priecīgs, ka tu apzinies savu nederīgumu. Es tevi mīlu tieši tādu. Uzklausi Mani! Nezaudē drosmi, ja norādu uz tavām vājībām, jo vienlaicīgi esmu tev līdzās, lai palīdzētu. Vienmēr paļaujies uz Mani, apzinies, ka esi no Manis atkarīga. Centies Mani labāk izprast, lasot Manu Vārdu. Neiekrīti slepenos slazdos, apzinies ļaunuma eksistenci. Turies Manā tuvumā, un tu būsi drošībā.
Es mīlu tevi ar mūžīgu mīlestību. Ieklausies Manī un neaizmirsti: Es, Jēzus Kristus, tavs Pestītājs, mīlu tevi no visas Savas Sirds. Tuvojies Man, ieklausies Manī. Es vēlos, lai tu paļautos tikai uz Mani. Es būšu tev līdzās un tev palīdzēšu. Dažkārt šķiet, ka tu aizmirsti par Manu klātieni. Esi sadraudzībā ar Mani!
Es tevi mīlu. Vai tad Es neesmu atdevis par tevi Savu dzīvību?.. Esmu atdevis Savu dzīvību gan par cienīgiem, gan necienīgiem. Nedomā vairs par to un nāc pie Manis. Es tevi aicinu, tāpēc tuvojies Man! Ļauj sev atpūsties Manī un nekad Mani nenoraidi. Es tevi mīlu tādu, kāda tu esi – grēcīgu, bezspēcīgu un nomāktu.
Esmu tev sacījis, ka veidošu tevi. Tev ir jāatļauj Manām rokām darboties brīvi, un Es izveidošu tevi tādu, kādu vēlos redzēt. Nāc, mīļotā, Es esmu ar tevi! Es esmu tavs svētais Ceļabiedrs, kurš tevi vada.
Ik brīdi, līdz pat galam Es būšu tavs Vadonis, tava lāpa un patvērums. Sauc uz Mani, kad vien vēlies. Aicini Mani, un Es nonākšu no Debesīm. Neaizmirsti par Manu klātbūtni! Pilnībā atdod sevi Manās rokās. Es tevi sasildīšu Savas Mīlestības liesmās. Mani valdzina tavs grēcīgums... Pestīšana nāk no Manis. Nāc un ļauj Man tevi iedēstīt Manas Sirds dziļumos...
Meitiņ, paliec Manā Sirdī – tajā tu saņemsi dziedināšanu.
Dzīvo mierā un priekā!
Es atklāju Savu vaigu ikvienam no jums. Gudrība Savu bagātību dāvā ne tikai taisnajiem, bet arī grēciniekiem. Es mīlu jūs visus. Tāpēc vēlos teikt: audz Manā Garā, audz kā ciedra koks, kura zari izplešas pa visu apkārtni. Esmu izraudzījis tevi par Savu vēstnesi, lai atvestu atpakaļ visus tos, kuru dzīves ir grēka un neprātības pilnas. Es tevi pacelšu uz Saviem spārniem un nesīšu cauri debesu velvēm. Es tevi nesīšu... Es esmu tavs Spēks, tāpēc nebaidies. Esmu tavs atbalsts un mīlu tevi.
Tavs Kungs Jēzus
... Jūs būsiet viens, tāpat kā Es esmu Viens ...
Jūs (Mani kalpi) Mani nepiesaucat, un Es redzu, kā tas jūs izmaina. Mana Baznīca nespēj pārvarēt birokrātijas smagumu... Jūs Man tik ļoti atgādināt farizejus. Kāpēc esat aizmirsuši Manus vārdus? Kā jūs varat nemīlēt viens otru? Kā gan jūs domājat Mani pagodināt, ja paši izvēlaties, kam ticēt un kam ne (Manis teiktajā)?.. Kaut jūsu acis tiktu apgaismotas, un jūs ieraudzītu Manas bagātības.
Raksti tiks piepildīti, jo piepildīsies un īstenosies Mana Augstā Priestera lūgšana Tēvam.
Noteikti pienāks diena, kad viņi lauzīs maizi uz viena altāra. Pienāks diena, kad neviens vairs neaizturēs bērnus, kuri nāk pie Manis. Neviens tiem nevaicās: “Vai tu esi pareizticīgais?” Es jau esmu nosodījis šo viņu uzcelto aizsargsienu. Jūs visi esat Mani brāļi!
Tiem, kuri, būdami zem Mana svētā Vārda, tomēr ir sašķēlušies gan miesā, gan garā, Es vēlos pateikt to pašu, ko jau reiz teicu Sardas draudzei (Atkl.3): pasaules acīs jūs gan esat dzīvi, bet ne sava Radītāja acīs. Atdzīviniet to mazumiņu, kas jums ir atlicis – tas drīz vien var nomirt, un, kur līķi, tur parādās arī plēsoņas...
Kopā piesauciet Manu vārdu! Kopīgi baudiet Manu Miesu un Manas Asinis! Nevajājiet To, Kurš ir Ceļš! Pazemojieties un noliecieties, lai beidzot spētu apvienoties un pagodināt Mani. Jūs runājat par Garu, bet nerīkojaties Garā; jūs runājat par Ceļu, bet paši esat pirmie, kas uz tā novietojat šķēršļus! Jūs Mani gandrīz nemaz nepazīstat... Jūs piesaucat Manu vārdu, bet turpināt nogalināt Manus bērnus starp altāri un svētnīcu. Es nopietni pasludinu: tas jums tiks pieminēts Tiesas dienā. Vai jūs varat nostāties Manā priekšā un patiesi apliecināt, ka esat samierinājušies ar Maniem brāļiem? Vai varat teikt, ka neesat sevi izcēluši brāļu vidū?
Diendienā jūs esat iznīcinājuši Manu Miesu. Kur tad ir jūsu uzvara? Kamēr Es cēlu – jūs grāvāt; kamēr Es centos sapulcināt kopā – JŪS SADRUMSTALOJĀT; kamēr Es apvienoju – jūs šķēlāt!
Lai jūs izglābtu, Es saucu skaļā balsī un cenšos izlauzties cauri jūsu kurlumam. Es jums aizrādu tikai tāpēc, ka mīlu jūs ar varenu, ļoti lielu Mīlestību.
Bet patiesi Es jums saku: kādu dienu Es sapulcināšu kopā VISAS sadrumstalotās daļas. Manam Namam nav vajadzīgi administratori un pārvaldnieki. Pienākot Manai Dienai, tie netiks attaisnoti, jo viņi Manu Namu ir pārvērtuši par uzņēmumu. Esmu sūtījis Savu Garu, lai Viņš dzīvotu jūsu sirdīs... un tieši sirdī jums ir jāatzīst citam citu par brāļiem.
Mans brāli, vai Man vēl vienu sezonu jāpacieš tās sāpes, kurām esmu gājis cauri gadiem ilgi? Vai varbūt tu Man atļausi atpūsties? Vai Man vēl būs jādzer šķelšanās biķeris? Vai varbūt jūs tomēr dāvāsiet atpūtu Manai Miesai un Manis dēļ izvēlēsieties svinēt Lieldienas vienā datumā?
Brāļi, svinot Lieldienas visi kopā, jūs remdēsiet Manas sāpes. Jūs priecāsieties Manī, bet Es – jūsos. Es redzēšu, kā daudzi tiek atjaunoti. Un ES NĀKŠU pie jums.
Es pats jūs vadīšu ceļā, pa kuru jums jāiet.
Kungs Jēzus
